Taču nav nekāda pamata apšaubīt šo datu ticamību. Jā, šobrīd avīzes ir pilnas ar ziņām par "šokējošajiem" apkures rēķiniem, februārī saņemtie noteikti kļūs vēl šokējošāki.
Nav šaubu, ka daļai iedzīvotāju apkures izmaksas ir liela problēma un tur nav ko ironizēt. Taču jāņem vērā arī tas, ka siltumenerģija veido vien 4,5% no patēriņa groza, kuru CSP ir tikko atjaunojusi, pērn šis īpatsvars bija vēl zemāks. Taču daļai cilvēku tie veido krietni augstāku daļu no izdevumiem.
Jāņem vērā arī tas, ka daudzi patērētāji vispār nepērk tirgū siltumu, viņi pērk malku, gāzi, granulas un citus kurināmos un tie šajos procentos neietilpst. Enerģijai kopā, atskaitot transporta degvielu, mājsaimniecības Latvijā tērē 10.6% kopējo izdevumu, kopā ar degvielu tie ir jau 17,2%, bet citiem enerģijas veidiem cenas gada laikā ir svārstījušās 1% ietvaros.
Tāpat jāņem vērā, ka arī siltuma cena par enerģijas vienību nemaz tik augstu nav kāpusi, salīdzinot ar iepriekšējiem maksimumiem. Jūlijā siltuma cena bija par 4,4% augstāka nekā 2009.gada janvārī, kas bija iepriekšējais pīķis, bet janvārī pret jūliju bija nokritusies par 1,6%. Visbeidzot, siltuma cenas pieauga jūlijā, kad tas arī atspoguļojās cenu indeksā, bet ne tik ļoti patēriņā, jo izdevumi par silto ūdeni ir krietni mazāki nekā par apkuri. Patēriņa grozs netiek rēķināts katram mēnesim atsevišķi.
Ir ļoti interesanti uzzināt arī to, ka visu notikušo cenu kāpumu gada griezumā izskaidro apkure, dārzeņi, kartupeļi un augļi, citiem vārdiem, visu pārējo produktu vidējais cenu līmenis gada laikā nav mainījies. Starp tiem ir produkti, kas ir kļuvuši nedaudz dārgāki — gaļa, piens un olas, taču vairākām produktu grupām cenas ir nozīmīgi kritušās. Apģērbi un apavi kļuvuši par 2,9% lētāki un iemesls šeit varētu būt pieaugošā konkurence apģērbu mazumtirdzniecībā, ievērojams notikums aizvadītā gada laikā bija "H&M" ienākšana.
Deflācijas zīmē dzīvo arī mājokļa iekārtu, tātad dažādu galvenokārt ilglietošanas preču tirgotāji, viņiem cenas nācies pazemināt par 2.2%. Joprojām savu troni notur vēsturiskais deflācijas karalis — sakaru pakalpojumi, tie kļuvuši par veseliem 6.7% lētāki. Grūti iedomāties, kā to cenas varētu samazināties vēl vairāk, mūsu mobilie sakari jau ir lētākie Eiropā.
Jāpiebilst — lai arī lielu cenu kāpumu pret decembri prognožu vairākums janvārim neparedzēja, virzība ir notikusi pretējā virzienā un jaunāko datu gaismā arī prognozes 2013.gada kopējai inflācijai jeb apmēram 2% jau sāk izskatīties nedaudz par augstu. Iemesli straujam cenu kāpumam gada pārējos mēnešos arī nav redzami, ja neskaita diezgan straujo vispārējo ekonomikas izaugsmi.
Taču tā nav līdz šim likusi cenu kāpumam paātrināties, gluži otrādi. Pagaidām bezdarba līmenis vēl ir augsts un lielākā daļa uzņēmumu nenosauc darbaspēka pieejamību kā lielāko problēmu, joprojām drīzāk sūdzas par nepietiekamu pieprasījumu. Tāpēc arī algu pieaugums šogad vēl būs ļoti pakāpenisks, visaptverošs darbaspēka trūkums un līdz ar to inflācijas kāpums varbūt mūs sagaida 2014.gadā un pēc tam.
