Pēdējos trijos mēnešos šī produkta eksporta apjoms nav krasi mainījies, bet pret pērno gadu turpinās kritums. Ārējās tirdzniecības datos tas ir krass (-55%), bet ne tik ļoti kā datos par attiecīgās nozares apgrozījumu, tas jūlijā gada griezumā sarucis gandrīz 6 reizes.
Absolūtos skaitļos dzelzs un tērauds samazināja eksportu par vairāk nekā 30 miljoniem latu, kopumā eksports jūlijā gada griezumā saruka par 13.5 miljoniem, tātad pārējo preču eksports kopumā audzis.
Ar to gan ķibeles vēl nebeidzas. Jūlija datos ļoti acīmredzami ir tas, ka "tīrā" reeksporta jeb Latvijā nekādā veidā nepārstrādātu produktu (ko var teikt par elektrisko iekārtu, alkohola, minerālvielu eksporta lielāko daļu) īpatsvars pieaudzis. Elektrisko iekārtu eksports gada griezumā audzis par 12.8%, līdz 56.2 miljoniem latu, bet attiecīgās nozares apgrozījums eksportā, kaut vēsturiski augstā līmenī, ir nedaudz zemāks nekā pērn jūlijā. Toties straujš pieaugums vietējā tirgū, kas varētu būt saistīts ar pieaugošām investīcijām elektriskajos tīklos.
Par laimi, Latvijā vairāk vai mazāk pārstrādātu produktu eksportā savukārt labāk klājies tām nozarēm, kurās ir lielāks vietējās vērtības īpatsvars. Piemēram, pārtikas eksports strauji kāpis, bet metālu eksports samazinājies. Kopējais lauksaimniecības un pārtikas produktu (bet ne dzērienu) eksports audzis par 11.9 miljoniem jeb 21.4%.
Piena, tā produktu, olu un medus eksports tālu pārsniedzis jebkādu līdz šim sasniegto līmeni. To pašu var saukt par kategoriju, kas saucas "labības, miltu, cietes un piena izstrādājumi", tātad cepumi, maize un tamlīdzīgi produkti, te apjoms jau aizsniedzies gandrīz līdz 5 miljoniem latu, līdz šim maksimums bija ap 4 miljoniem. Savukārt augļu, dārzeņu un riekstu pārstrādes produktu eksports pirmo reizi pārsniedzis 3 miljonus latu, tos ražojošā pārtikas apakšnozare šajā un aizvadītajā desmitgadē bijusi visstraujāk augošā.
Gribētos pievērst uzmanību plastmasas un to izstrādājumu eksportam, kas šogad bijis noturīgi augstā līmenī, attiecīgā nozare ir parasti maz ievērota citu starpā, bet tajā notiek interesanta attīstība. Koksnes eksports jūlijā lielāks nekā jebkad līdz šim attiecīgajā mēnesī, taču mazāks nekā vidēji šogad.
Tieši tas pats sakāms par poligrāfijas produktiem. Patiesi nejauki izskatās ziņa par metālu izstrādājumu eksporta sarukumu jūlijā gada griezumā par 19,1%. Taču rūpniecības apgrozījuma datos kāpums šai nozarei gada griezumā, par spīti krītošām metāla cenām, tātad te ir runa par īstermiņa svārstībām.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi eksportu samazināja arī tas, ka acīmredzot beidzās graudu apcirkņu tukšošana pirms jaunās ražas, kas citos gados tādos apjomos nebija ievilkusies līdz jūnijam. Kopumā eksports pret jūniju samazinājās par 10 miljoniem latu vai 1,8%.
Apgrozījums rūpniecības apakšnozarē "iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana" šogad pastāvīgs kritums par procentu desmitiem no iepriekšējā gada attiecīgajiem mēnešiem. Tātad investīcijas jaunu jaudu radīšana acīmredzot joprojām ir vājas. Te gan ir kāda interesanta nianse. Nozarē "citu mašīnu un iekārtu ražošana" apgrozījums pēdējos divos mēnešos tālu virs jebkā līdz šim pieredzētā, bet pieaugums galvenokārt ir iekšējā tirgū. Tātad investīciju apjomi varbūt nav lieli, bet Latvijas industrializācija arvien vairāk notiek ar vietējām iekārtām.
Runājot par eksportu kopumā, jāpiezīmē, ka kopš iepriekšējā ikmēneša ziņojuma par preču eksportu esam uzzinājuši arī ieguvuši pilnu bildi par pakalpojumu eksportu 1.pusgadā un priecē augstas pievienotās vērtības pakalpojumu — biznesa pakalpojumi, finanses, IT un sakaru pakalpojumi, eksporta straujais kāpums. Šāda eksporta ietekme uz Latvijas iedzīvotāju ienākumiem ir īpaši spēcīga un tas piepalīdz izskaidrot, kā pie krītoša tranzīta un pirmajā pusgadā kopumā vāji augoša preču eksporta var tik strauji augt patēriņš.