'Swedbank': Latvijas ekonomika nākamgad augs par 3%

Iepriekš "Swedbank" prognozēja, ka Latvijas ekonomika 2012.gadā augs par 3,5%.
"Swedbank" prognozē, ka Latvijas ekonomika augs ātrāk nekā Baltijas reģionā vidēji, kur prognozēta 3,6% izaugsme šogad, 2,6% izaugsme 2102.gadā un 2,9% izaugsme 2013.gadā. Tomēr Latvijas ekonomikas izaugsme joprojām tiek prognozēta lēnāka nekā Igaunijā - 7,6% izaugsme šogad, 3,2% izaugsme nākamgad un 3,8% izaugsme 2013.gadā, kā arī Lietuvā - 6,3% izaugsme šogad, 4,2% izaugsme nākamgad un 4,2% izaugsme 2013.gadā.

Kazāks sacīja, ka Latvijas ekonomika turpina augt, bet pretvēji izaugsmei kļūst spēcīgāki - pasaules izaugsmes tempi palēninās, un konkurence valstu starpā arvien pieaug.

"Lai gan recesijas risks ir pieaudzis, no atkārtotas recesijas pasaules lielākās attīstītās valstīs vēl var izvairīties, un "Swedbank" bāzes scenārijs to pašlaik neparedz. Ja sadarbība starp finanšu tirgiem un ekonomiskās politikas veidotājiem būs sekmīga, ja Eiropas Savienības (ES) politiķi rīkosies ātri un adekvāti, tad ES vēl ir iespējas izvairīties no ekonomiskās recesijas," uzsvēra Kazāks.

Kopš augusta, kad "Swedbank" ekonomisko pētījumu daļa publicēja savu iepriekšējo prognozi, pasaules vide ir kļuvusi nedrošāka, skaidroja Kazāks, piebilstot, ka augustā atkārtotas recesijas varbūtība tika vērtēta kā 30%, bet tagad šis skaitlis ir nedaudz palielinājies.

"Nenoteiktība un recesijas risks pasaules lielākajās attīstītajās valstīs ir pieauguši. Tomēr bāzes scenārijs joprojām ir "muļļāšanās uz priekšu", un "Swedbank" ekonomisti uzskata, ka pasaule var izvairīties no jaunas globālas recesijas, kas līdzinātos "Lehman Brothers" bankrota izraisītajai krīzei," sacīja Kazāks.

Jautāts, kā politiķiem būtu jārīkojas, Kazāks sacīja, ka patlaban eirozonas politiķi uz finanšu tirgu uzdotajiem jautājumiem reaģē lēni un tas finanšu tirgos vieš pašpārliecinātību un agresivitāti. "Politiķiem jāreaģē aktīvi un jāpieņem drosmīgi lēmumi. Pirmkārt, ir jābūt piesardzīgiem budžetu veidošanā. Jārekapitalizē lielo ES valstu - Vācijas, Francijas, Itālijas un Spānijas - bankas, kurās jāiepludina pietiekami liels kapitāls, lai tās varētu izturēt parādu krīzi. Eirozonā ir jāvienojas par savstarpēji koordinētu fiskālo politiku, taču, ja tā netiek koordinēta, tad ir jāpieļauj atsevišķu valstu bankroti. Pašreizējās krīzes iemesls lielā mērā bija priekšstats, ka eirozonā bankroti nav iespējami," uzsvēra Kazāks.

Lai gan "Swedbank" uzskata, ka no recesijas vēl var izvairīties, arī bāzes scenārijā patlaban paredzami lēnāki pasaules izaugsmes tempi nekā augusta prognozē. Līdz ar to arī Baltijas jūras reģiona valstis augs lēnāk. Lielāka ietekme uz Latvijas ekonomiku sagaidāma 2012.gadā, kamēr 2011.gada un 2013.gada prognozes pagaidām paliek nemainīgas.