Toms Auškāps: Vai iedzīvotāji pēc sešiem gadiem izvēlēsies dārgākas olas?
Foto: Publicitātes foto

Situācija Latvijas olu tirgū ir nedaudz paradoksāla. Ir atsevišķas organizācijas un privātpersonas, kas ražotājiem un tirgotājiem pieprasa vispār atteikties no 3. numura (sprostos turētu vistu) olu pārdošanas, taču, lai gan pēdējā laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc 2. numura (kūtīs turētu vistu), brīvās turēšanas apstākļos (1. numura) un bioloģiski audzētu vistu (0. numura) olām, tomēr tās joprojām izvēlas vien neliels skaits pircēju (aptuveni 5%), kamēr lielum lielais vairākums pērk tieši sprostos turētu vistu dētās olas.

Izskaidrojums, protams, ir vienkāršs – Latvijas iedzīvotāju pirktspēja joprojām ir zema. Brīvi turētu vistu olu ražošana ir krietni dārgāka nekā sprostos, jo barības patēriņš ir līdz pat 20% lielāks – daļa barības vienkārši nokļūst pakaišos un pēc tam mēslos. Tāpat vistu turēšanai nepieciešama lielāka platība, vajag vairāk darbinieku, kas kopj putnus, ir lielākas energoresursu izmaksas, kā arī vistām ir zemāka dējība. Tāpēc tādu olu cena veikalu plauktos ir krietni augstāka, un ļoti daudzi pircēji gluži vienkārši nevar atļauties iegādāties šo veselīgo, ar vitamīniem un olbaltumvielām bagāto produktu.

Jāatzīmē, ka vismaz pagaidām nav arī ziņu, ka Eiropas Savienībā gatavotos mainīt labturības standartus. Spēkā esošie standarti tika pieņemti 2012. gadā pēc aptuveni desmit gadu ilgas un rūpīgas sagatavošanās, un tie paredz četrus vistu turēšanas veidus. Šāda "konservatīvisma" iemesls ir apzināšanās, ka tik radikālas izmaiņas īpaši smagi skartu sociāli neaizsargātus cilvēkus gan "jaunajās" un ne tik turīgajās, gan arī "vecajās" un bagātajās ES valstīs.

Tomēr aktīvistu spiediens dod rezultātus. Latvijā daļa lielo tirgotāju jau 2025. gadā paredz atteikties no 3. numura olu tirdzniecības, daži mazākie tās netirgo jau tagad. Tiesa – netirgo tikai sprostos dētas čaumalu olas, kamēr salātu, konditorejas izstrādājumu un citu produktu pagatavošanā izmanto visu numuru olas.

Jāatzīmē, ka arī Eiropā, izmantojot olas kulinārijā un konditorejā, galvenā uzmanība tiek pievērsta to kvalitātei, nevis tam, cik lielā platībā putni ir turēti.

Preču sortimentu ražotājiem un tirgotājiem diktē patērētājs. Tāpēc, investējot brīvi turētu vistu olu ražošanā, iepriekš ir jābūt stingrai pārliecībai, ka produkciju varēs arī realizēt. Pirms trim – četriem gadiem Amerikas Savienotajās Valstīs ažiotāža un aicinājumi atteikties no sprostos dētām olām izprovocēja ražotājus ieguldīt vērā ņemamus līdzekļus brīvi turētu vistu olu ražošanā. Taču izrādījās, ka pircēji nevēlas pirkt tik dārgus produktus. Sekoja bankroti.

Tomēr daudzviet situācija jau ir pilnīgi cita. Vairākās "vecās" Eiropas valstīs, jo īpaši Skandināvijā, pieprasījums pēc šādām olām un augstas pievienotās vērtības šķidrajiem un vārītajiem produktiem aug ļoti strauji. Mums, Latvijā lielākajam olu ražotājam AS "Balticovo", pieprasījuma palielināšanās eksporta tirgos ir apliecinājums tam, ka investīcijas atmaksāsies. "Balticovo" pašlaik eksportē 70% visas produkcijas. Taču, ja vien palielināsies pieprasījums pašu mājās, mēs uzreiz būsim gatavi apmierināt arī to.

"Balticovo" Madonas novietnē jau šogad brīvās turēšanas vistu kūtī dzīvo 20 tūkstoši putnu, katrai vistai atbilstoši labturības noteikumiem ir nodrošināti četri kvadrātmetri, ir ierīkots astoņus hektārus liels nožogots pastaigu laukums, kā arī ziemas dārzs, kas aizņem trešdaļu no mītnes platības.

Pieļauju, ka pieprasījums pēc 1. numura un, protams, arī pēc 2. numura olām mums arī turpmāk ļaus attīstīt un paplašināt šo produktu ražošanu. Katrā ziņā 2025. gadā, ja pircēji ar saviem maciņiem būs gatavi balsot par ārpus sprostiem turētu vistu olām, arī mums nebūs problēmu piedāvāt citos apstākļos turētu vistu olas un to produktus. Paliek tikai jautājums, cik strauji Latvijā augs iedzīvotāju pirktspēja?

Tags

Apstrādes rūpniecība Balticovo Eiropa Eksports Madona

Comment Form