Uldis Dzintars: Trauksmes signāls sabiedrībai – kāpēc Latvijā joprojām ugunsgrēkos iet bojā cilvēki?
Foto: Publicitātes foto

28. aprīlī notikušais ugunsgrēks hostelī Merķeļa ielā un lielais tajā bojāgājušo un cietušo skaits ir pamatoti izraisījis uztraukumu sabiedrības un valsts iestāžu vidū. Fakts, ka hostelis ilgstoši varēja darboties, neveicot atbilstošu uzņēmējdarbības reģistrāciju un neļaujot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pārbaudīt telpas, liecina, ka ļoti aktuāla ir diskusija par spēju ātri un iedarbīgi piemērot soda sankcijas, lai neapdraudētu citu personu īpašumu un dzīvību. Šīs traģēdijas izmeklēšana vēl turpinās, bet jau tagad skaidrs ir viens – šīs un līdzīgu ugunsnelaimju traģiskās sekas bija iespējams novērst.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lai gan statistikas dati Latvijā liecina par tendenci ugunsgrēkos bojāgājušo skaitam samazināties, progress nenotiek tik strauji, kā varētu vēlēties, un mums vēl ir tāls ceļš mērojams līdz Eiropas attīstīto valstu ugunsdrošības standartiem. Kā liecina Starptautiskās ugunsdrošības un glābšanas asociācijas jaunākie dati, Latvijā ir 4,2 bojāgājušie uz 100 000 iedzīvotāju. Šie rādītāji ierindo mūs blakus austrumu kaimiņiem – Krievijai (5,4), Ukrainai (4,7) un Baltkrievijai (5,5). Igaunijā šis skaitlis ir 3,8, tikmēr Skandināvijas un Somijas rādītāji ir robežās 1,0–1,2. Mūsu ekonomikas izaugsmes temps ir krietni pietuvinājies attīstīto rietumvalstu līmenim, bet ugunsdrošības un bojāgājušo ziņā mēs ievērojami atpaliekam no tām.

Viens no izplatītākajiem būvniecības un ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem daudzdzīvokļu mājās ir nepiemērota telpu izmantošana. Ēku būvējot, tai tiek noteikts viens pielietošanas mērķis. Pēc tam ēka tiek nodota nomniekam, kurš nereti to izmanto pēc saviem ieskatiem, kas var būt pretrunā ar būvprojektā norādīto pielietojumu un ugunsslodzi. Sākotnēji ierīkotā signalizācija un citi drošības pasākumi vairs neatbilst reālajai situācija un nespēj pilnvērtīgi pildīt savu funkciju. Ja dzīvojamā ēkā iekārto cita lietošanas veida telpas, piemēram, viesnīcu, hosteļu un moteļu numurus, apavu darbnīcu, biroju vai pat teātri, šīs telpas jāatdala atbilstoši ugunsdrošības prasībām. Diemžēl šo prasību izvirzīšana un ievērošanas pārbaude iespējama tikai tad, ja pārplānošana un būvdarbi notiek saskaņoti.

Arī visus hosteļus nevar likt pār vienu kārti. Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums paredz, ka, tiklīdz dzīvojamā mājā ierīkota viesnīca vai hostelis, kura kapacitāte ir 10 un vairāk viesu, nepieciešama standartiem atbilstoša automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma. Ar autonomiem dūmu detektoriem aprīko gulēšanai paredzētās telpas, ja tajās ir ne vairāk par 10 izmitināšanas vietām. Laikmetā, kad populāra ir īslaicīga dzīvokļu izīrēšana mazākam skaitam ceļotāju, šo dzīvokļu saimniekiem ir būtiski zināt, ka viņi likumu nepārkāpj, ja dzīvoklī ir tikai autonomie dūmu detektori – taču tiem ir tur jābūt!

Arī uzņēmumos joprojām saskaramies ar virkni ugunsdrošības problēmu. Ugunsdrošība uzņēmumos sākas ar ēkas projektēšanu, materiālu izvēli, apkopi, apmācībām, atbildību un patiesām rūpēm par īpašumu. Mūsu kā apdrošinātāju pieredze liecina, ka diemžēl ne visi uzņēmumi risina ugunsdrošības jautājumus pēc būtības. Bieži vien pieeja šīm prasībām ir formāla, lai minimāla atbilstība ļautu izvairīties no iespējamā soda. Bieži ir gadījumi, kad ugunsdrošības signalizācijas eksistē, bet ir atslēgtas, vai tiek pārkāpti citi drošības normatīvi.

Ugunsdrošības jautājuma aktualizēšanā ļoti būtiski ir iesaistīt sabiedrību – gan privātpersonas, gan uzņēmumus. Normatīvo aktu prasību izpilde "ķeksīša pēc" ātri vien var pārvērst risku reālā nelaimē. Lai gan cilvēku domāšana un attieksme pret riskiem piedzīvo milzīgu progresu, vēl joprojām ir nepieciešama izglītošana un izpratnes veicināšana par ugunsdrošības riskiem un to ierobežošanas iespējām. Bija laiki, kad lielākā daļa sabiedrības automašīnas drošības jostu lietošanu uzskatīja par policijas untumu, nevis savas drošības priekšnoteikumu. Tagad cilvēki apzinās, ka jostu lietošana, dienas gaismu ieslēgšana un atbilstošu riepu izvēle ir vajadzīga pašu drošībai. Tieši tādai jābūt domāšanai, kad runa ir par ugunsdrošību – dūmu detektoru uzstādīšanu, pārbūves darbu saskaņošanu, īpašuma apdrošināšanu. Turklāt vienmēr jāpatur prātā, ka mēs nekad nezinām, kas notiek aiz sienas pie kaimiņiem un vai mūsu mājoklis ir drošībā, pat ja paši ievērojam visas prasības.

Patlaban apdrošinātāji pārsvarā veic izglītojošu funkciju. Kopā ar Latvijas Apdrošinātāju asociāciju aicinām atbildīgās valsts iestādes ieviest apdrošinātājiem pieejamu reģistru, kur varētu iepazīties ar VID datiem par nereģistrētu uzņēmējdarbību, VUGD būvju un ēku pārbaužu rezultātiem, uzņēmumu atteikumiem sadarboties ar pārbaudītājiem utt. Šādā veidā apdrošinātāji spētu novērst polišu izsniegšanu bezatbildīgām personām un likumpārkāpējiem, kuriem savukārt tas liegtu iespēju iegūt banku finansējumu un veikt savu saimniecisko darbību.

Statistika par ugunsnelaimēs bojāgājušajiem liecina, ka Latvijai ir ejams nozīmīgs ceļš ugunsdrošības jautājumu risināšanā, taču saliedēta un mērķtiecīga problēmu risināšana, sadarbojoties dažādām institūcijām un palielinot sabiedrības izpratni par riskiem, var būt solis tuvāk situācijas uzlabošanai.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ugunsdzēsēji Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests VID VUGD
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form