"Kāpēc pēc "Parex" bankas sabrukuma nebija pieņemts regulējums, kas aizliedz valsts un pašvaldības iestādēm un uzņēmumiem turēt visus līdzekļus vienā bankā?" neizpratni pauda Ušakovs.
Viņš norādīja, ka Rīgas dome AS "Latvijas Krājbanka" palikušos 10 miljonus latu vēl nav norakstījusi - patlaban notiek tiesiskas aktivitātes, lai pašvaldības naudu atgūtu.
"Dienā, kad uzzinājām, kas notiek ar "Snoras" banku Lietuvā, nekavējoties mēģinājām izņemt naudu no "Krājbankas", bet, lai lauztu īstermiņa depozītu, nepieciešama nedēļa," skaidroja Ušakovs. Kā ziņots, Rīgas dome "Krājbankā" īstermiņa depozītā ar 1% likmi glabājusi 10 miljonus latu jeb 9% Rīgas domes brīvo līdzekļu, kuri pašvaldībai pēc bankas slēgšanas nav pieejami.
"Rīgas domei tas nebūs ātrs process, bet, ja zaudēsim 10 miljonus, tas būs sāpīgi," atzina pašvaldības vadītājs.
Viņš noraidīja izskanējušos pārmetumus, ka nauda "Krājbankā" noguldīta neizdevīgi - Rīgas domes Finanšu departamenta veiktā aptauja liecinot, ka šā gada oktobrī "Krājbankas" piedāvātā divu mēnešu depozīta likme bija 1%, bet citu banku piedāvātās likmes bija 0,93%, 0,72%, 0,33% un 0,25%. Turklāt Rīgas pašvaldības brīvo līdzekļu apjoms ap 110 miljoniem latu tiek turēts īstermiņa depozītos sešās Latvijas komercbankās un Valsts kasē. Pašlaik līdzekļi ir novietoti tādās bankās kā "DNB", "Nordea", "SEB", "Swedbank", "Citadele".