"Es domāju, ka būtu tikai loģiski, ja arī valsts institūcijas pierādītu, ka brauc tikai darba vajadzībām. Savādāk šobrīd komercstruktūras ir nostādītas mazliet citādā situācijā, kad valsts tām netic uz vārda," laikrakstam uzsvēris "Latvenergo" transporta nodaļas vadītājs Edgars Utāns.
"Uzskatu, ka valsts iestādēm noteikti vajadzētu izmantot GPS. Tad nebūtu spekulācijas par automašīnu izmantošanas atbilstību dienesta vajadzībām un, braucot no Rīgas uz Daugavpili, nevarētu uzpildīt degvielu Jelgavā," līdzīgās domās ir "Lattelecom" transporta nodaļas vadītājs Jānis Rapa.
"Es zinu, ko var iegūt, bet jautājums, vai valsts institūcijas grib to iegūt? Primārais, ko tās varētu izdarīt, būtu pierādīt, ka tās strādā godprātīgi ne tikai vārdos, bet arī darbos," norādīja Utāns, vienlaikus piekrītot, ka šobrīd publiskajā telpā ir zināma ēna valsts institūciju lauciņā saistībā ar dienesta auto izmantošanu.
"GPS ir instruments. Tas ir līdzīgi kā ar elektrības skaitītāju, kurš parāda patērēto enerģiju, bet neizslēdz televizoru, kuru neviens neskatās. Tomēr esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka, izmantojot GPS sistēmas, var samazināt automašīnu skaitu, samazināt nelietderīgi nobrauktos km un padarīt automašīnu izmantošanu caurspīdīgu," paudis Rapa.
Lai valsts un pašvaldību iestāžu mašīnas aprīkotu ar auto GPS sekošanas sistēmām, Latvijas uzņēmums "Jāņa sēta" izrādīja iniciatīvu un pirms kāda laika vērsās Finanšu ministrijā (FM), laikrakstam pastāstījis "Jāņa sētas: līdzīpašnieks Jānis Turlajs.
Uzņēmums piedāvāja kādā no valsts institūcijām ieviest pilotprojektu, lai tās autoparku aprīkotu ar šādām auto ierīcēm, un tādējādi varētu izvērtēt, vai un cik liels rodas ekonomiskais efekts, kā arī tiktu iegūta valsts resursu izmantošanas caurskatāmība. Uzņēmumiem, ja tie var pierādīt, ka transports netiek izmantots privātajām vajadzībām, nav jāmaksā dienesta auto nodoklis, atgādina Turlajs, piebilstot, ka norma netika attiecināta uz valsts un pašvaldību iestādēm.
Taču transporta GPS sekošanas sistēma nav tikai represīvs instruments, bet tā optimizē izmaksas, sniedz iespēju analizēt un optimizēt autoparka izmantošanu, kas dotu lielāko ekonomisko efektu, atzīmējis Turlajs.
Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis gan laikrakstam norādījis - ja valsts iestāde uzskatītu par nepieciešamu ieviest šādas auto ierīces, tad iestādei vajadzētu izsludināt attiecīgu iepirkumu, lai piedāvājumus varētu iesniegt visi tirgus dalībnieki. Kopumā šobrīd FM rīcībā ir piecas automašīnas, no kurām trīs ir ministrijas īpašumā, un automašīnu izmantošanai FM ir ļoti stingra uzskaite.
Ja kāds darbinieks vēlas kaut kur doties ar dienesta transportu, tam atbildīgajai personai ir jādod visas atskaites, kas pieraksta plānoto maršrutu, nepieciešamo degvielas patēriņu un citus rādītājus. Tāpēc FM spēkratus nav nepieciešams aprīkot ar šādām auto ierīcēm, pamatoja Jarockis.
Viņš pilnībā izslēdz gadījumu, kad FM dienesta mašīna varētu tikt izmantota privātajām vajadzībām un atskaitēs dota cita informācija, jo darba dienās pēc plkst. pieciem spēkrati tiek novietoti pie FM un bieži vien, ņemot vērā lielo FM darbinieku skaitu, viņi braucienus apvieno vienā.
Ja, izvērtējot "Jāņa Sētas" priekšlikumu, FM to atzītu par labu, ministrija varētu rosināt, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kuram ir liels autoparks, arī izvērtēt šādu priekšlikumu. Tomēr gala lēmums ir jāpieņem katrai iestādei patstāvīgi, atzīmēja Jarockis.
FM nav datu par to, cik valsts institūciju ir ieviesušas auto ierīces, tāpat institūcijām nav jāsniedz atskaites FM par to, vai iestāžu spēkrati tiek izmantoti tikai darba vajadzībām, jo to kontrolē katra iestāde atsevišķi un iestādes vadītājs ir par to atbildīgs.
Jau ziņots, ka šogad "dienesta auto" nodoklis ir fiksēts maksājums no 19 līdz 40 latiem mēnesī visām uzņēmēju vieglajām automašīnām, izņemot tās, kuras ir aprīkotas ar GPS sekošanas sistēmām un ar atskaitēm spēj pierādīt, ka automobilis netiek izmantots privātām vajadzībām. Kopumā "dienesta auto" nodoklī valsts plāno iekasēt 12 miljonus latu.
Pērn pretrunīgi vērtētais un dažādi interpretējamais "dienesta auto nodoklis" bija daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Valdība no tā bija plānojusi budžetā ieņemt 38 miljonus latu, tomēr tas piedzīvoja izgāšanos, jo izdevās iekasēt vien aptuveni desmito daļu no cerētā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
