Kaut arī realitātē mēneša cipars šoreiz būtiski atšķīries no ekspertu (arī mūsu) prognozēm, dramatiskus šokus dati nav sagādājuši - izrādījās, ka pārtika auga lēnāk, apģērbi un apavi palētinājās vairāk utt.
Patēriņa cenu kritums janvārī (jau trešais deflācijas mēnesis trīs mēnešu laikā), ar uzviju apstiprināja mūsu prognozes par 12 mēnešu inflācijas līmeņa sagaidāmo straujo pazemināšanos gada sākumā. Atzīmēsim, ka pārtika pašlaik ir vienīgā no lielajām patēriņa groza kategorijām, kas notur gada inflāciju pozitīvā teritorijā.
Lai inflācijas dati pēc iespējas precīzi atspoguļotu patēriņa cenu pārmaiņas, kuras izjūt vidējais statistiskais Latvijas iedzīvotājs, katra gada sākumā patēriņa groza svari tiek koriģēti, atbilstoši preču un pakalpojumu īpatsvaram mājsaimniecību izdevumu struktūrā. Saskaņā ar pēdējiem datiem, 2012. gadā patēriņa groza struktūrā nozīmīgas izmaiņas nav notikušas.
Ap 40% no patēriņa groza joprojām veido no resursu cenām atkarīgas preču un pakalpojumu kategorijas, tostarp pārtika, energoresursu tarifi, degviela. Tas nozīmē, ka saglabājas Latvijas inflācijas lielā atkarība no norisēm globālajos resursu tirgos.
Šīs norises ir galvenais iemesls, kāpēc gada inflācija ir pakritusi zem 1% līmeņa. Šis pašas norises liecina, ka vismaz nākamos dažus mēnešos saglabāsies šajos pat zemajos līmeņos.
