"Ventspils naftas" (VN) lielākais akcionārs "Vitol" ir uzņēmums, kas gūst peļņu no naftas un naftas produktu pārdošanas, veidojot savu darbību tā, lai peļņa uzkrātos Lielbritānijā, nevis Latvijā, tāpēc optimālie VN investori būtu bijuši Krievijas transporta uzņēmumi, kuriem ir visas iespējas palielināt pārkraušanas apjomu, sacīja bijušais uzņēmuma "Latvijas Naftas tranzīts" (LNT) valdes priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Solomatins.
Viņš norādīja, ka gadījumā, ja naftas produktu pārdošanas kompānijai pieder vertikāli integrētas pārkraušanas un transporta firmas, proti, VN un "LatRosTrans", tas parasti liecina par transporta struktūrvienību darbu bez peļņas vai ar pavisam nelielu peļņu.
Kompānija "Vitol" pelna, tirgojot naftu un naftas produktus, tā ir ieinteresēta gūt maksimālu peļņu Londonā, nevis Rīgā un vienlaikus vēlas, lai transportēšana būtu pēc iespējas lētāka, sacīja eksperts. "Transporta ķēde, kurā ir VN un "LatRosTrans", ir tās struktūrvienības, ar kuru palīdzību viņi vēlas nodrošināt efektīvu darbību, minimizēt izdevumus, nevis gūt lielu peļņu, jo šeit ir jādalās ar citiem akcionāriem, kuriem pieder 50% kompānijas," paskaidroja Solomatins.
Solomatins piebilda, ka VN, "Ventspils nafta termināls" un "LatRosTrans" savulaik pildīja pārkraušanas punkta funkcijas, savukārt "Vitol" šīs kompānijas izmantoja kā noliktavu. "Ko dara "Vitol"? Viņi atved uz šejieni savus produktus, bet uzreiz tos nepārdod, kā to agrāk darījuši VN klienti. "Vitol" uzkrāj lielas naftas un naftas produktu partijas, nogaida un brīdī, kad cena aug, tos pārdod. Turklāt viņi nodarbojas ar tā saucamo blendingu - pievienojot palīgvielas, uzlabo produkta kvalitāti un paaugstina tā vērtību," pastāstīja uzņēmējs, piebilstot, ka Latvijā blendinga un tirgus konjuktūras rezultātā gūto peļņu neviens neredz.
Solomatins norāda, ka "Vitol" tomēr ir labs investors, kas īsteno pasākumus zaudējumu mazināšanai un cīņai ar naftas zādzībām. Daudz tika izdarīts, lai uzlabotu "Latvijas kuģniecības" darbības efektivitāti, jo pēdējos gados uzņēmums strādāja ar lieliem zaudējumiem. Tajā pašā laikā eksperts uzsver, ka savulaik vajadzēja piesaistīt stratēģisko, nevis finanšu investoru, kas būtu spējīgs nodrošināt reālu termināļa un cauruļvada noslodzi un maksimizēt peļņu.
VN optimālākais investors, pēc uzņēmēja domām, būtu bijušas Krievijas transporta kompānijas "Transņeftj" un "Transņefteprodukt", kam būtu visas iespējas palielināt pārkraušanas apjomus. Tomēr tas bija starpvalstu politisko attiecību jautājums, un pārrunas nevainagojās ar panākumiem.