Viesturs Celmiņš: Kam mums vajadzīgi mobilitātes pilotprojekti
Foto: DELFI

Arvien biežāk dzirdam komentārus par to, kā Covid-19 mainījusi uzņēmumu, industriju un arī mūsu ikdienas soli. Transports nav izņēmums. Pandēmijas laikā cilvēkos pakāpeniski sāka veidoties neuzticība sabiedriskajam transportam. Kaut gan brauciens sabiedriskajā transportā jau tāpat ir rakstura pārbaudījums, pandēmijas gaitā gausi, nereti mulsinoši sabiedrības veselības un drošības pasākumi, kombinācijā ar paziņojumiem medijos par "nepieciešamību pasažieriem novērot savu veselības stāvokli pēc brauciena maršrutā...", situāciju neuzlaboja.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kādi varianti? Pirmkārt, solis drošības un modernizācijas virzienā. Viens no risinājumiem – bezkontakta norēķinu iespējošana. Kā, piemēram, pagājušā gada maijā beļģu uzņēmums "De Lijn" Briselē tramvajos sāka pilotēt bezkontakta norēķina iespējas un pēc viennozīmīga atbalsta, risinājumi jau tiek ieviesti arī citos transporta veidos.

Otrkārt, optimizācija. Lai sniegtu papildus stimulu izvēlēties sabiedrisko transportu, no šī gada februāra Briselē ir ieviesta vienota biļete "Brupass". Viena biļete ļauj izmantot četrus dažādus transporta operatoru pakalpojumus, nodrošina izvēles brīvību un ietaupa galvassāpes par norēķiniem (ease of use, ease of mind). Brisele piedāvā arī "Brupass XL" biļeti, kas ietver pārvietošanos piepilsētā – 11,5 km rādiusā no Briseles – ar kuru pilsēta cer iedrošināt cilvēkus, kas dzīvo vai strādā apkārtējās pašvaldībās, mainīt ierasto ieradumu pārvietoties ar personīgo automašīnu.

Treškārt, parocīgums. Helsinki bija pirmā lielā pilsēta, kas izmantoja "mobilitāte kā pakalpojums" (MaaS) pieeju transporta pakalpojumu nodrošināšanai. Tālajā 2017. gadā jaunuzņēmums "Maas Global" sadarbībā ar vietējiem sabiedriskā transporta operatoriem atklāja vienotu mobilo lietotni "Whim". Lietotnē var vienuviet plānot braucienus ne tikai ar dažāda veida sabiedrisko transportu, bet arī ar koplietošanas velosipēdiem un e-skrejriteņiem, taksometriem, koplietošanas automašīnām un ierasto nomas auto.

Ceturtkārt, mērogošana. Kā jau bija gaidāms, arī kaimiņi neguļ. Lietuvas "Trafi", 2017. gadā izveidoja pirmo MaaS mobilo lietotni Viļņā, nodrošinot pirmo MaaS pakalpojumu Baltijas valstīs. Tagad lietotni ikdienā izmanto aptuveni 80 procenti Viļņas sabiedriskā transporta pasažieru. Tajā ir integrēti arī tādi pakalpojumu sniedzēji kā "CityBee", "Cyclocity Vilnius" un citi. Šodien "Trafi" jau mērogo savus pakalpojumus Minhenē un Berlīnē.

Liekas kosmoss? Alternatīva ir pārorganizēt visu sabiedriskā transporta sistēmu dažu neparocīgu maršrutu, pieturu vai kilometru dēļ. Dārgi, ilgi, un, visdrīzāk, neefektīvi. Tieši tādēļ šos deficītus apkalpo ar "pēdējās jūdzes" risinājumiem. Publiskie operatori faktiski strādā plecu pie plecu ar privātajiem, veidojot parocīgu un intuitīvu pieredzi "no durvīm līdz durvīm". 'Tā rezultātā samazinās arī tranzīta auto satiksme un gaisa piesārņojums pilsētā.

Viena tendence ir gluži skaidra – transporta problēmu risinājumi un attīstības plānošana publiskajam sektoram jāveido kopā ar privāto, it īpaši jaunuzņēmumu kopienu. Strādājot savrupi nedz pašvaldības transporta pakalpojumu sniedzēji, nedz mobilitātes jaunuzņēmumi tālāk par ideju prototipiem diez vai tiks. Ja kopīgi radītie pilotprojekti būs nesekmīgi, iedzīvotāji to nekavēsies aizrādīt, un tos varēs uzlabot. Ja tie būs efektīvi, pasažieri balsos ar kājām un, kas zina, varbūt pat uzlabos dzīves kvalitāti mūsu pilsētās.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Transporta nozare Koronavīruss Covid-19 CityBee Brisele Pasažieru pārvadājumi Viļņa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form