Pirmajā pusgadā apstiprinājušās izvirzītās prognozes - vietējais pieprasījums uz laiku atkal kļūs par galveno izaugsmes virzītāju Latvijas ekonomikā, bet gada griezumā ekonomikas izaugsme būs nedaudz zem 4%, secināts "Nordea banka" jaunākajā ekonomikas apskatā.
Pasaules ekonomikā turpinoties pakāpeniska atlabšana, it īpaši ASV. Arī eiro zona pusotru gadu ilgušo krīzi atstājusi aiz muguras, taču bažas sagādā Ķīna, kur izaugsme ir lēnāka kā gaidīts, secina eksperti.
"ASV ekonomikas izaugsme nākamgad, visticamāk, paātrināsies. ASV mājsaimniecību parādsaistību slogs pēdējo četru gadu laikā ir būtiski samazinājies un šobrīd parādsaistību apkalpošanai mājsaimniecības tērē vien nedaudz virs 10% no ienākumiem, kas ir zemākais līmenis kopš 1980.gada, kad tika uzsākta šādas statistikas apkopošana. Bezdarbs ASV samazinās. Tāpat budžeta deficīta mazināšanas pasākumu negatīvā ietekme uz pieprasījumu nākamajos gados saruks. Tas viss ļauj diezgan pārliecinoši apgalvot, ka nākamos dažus gadus izaugsme ASV būs straujāka nekā šogad," prognozē "Nordea bankas" vecākais ekonomists Andris Strazds.
Viņš norāda, ka arī no eiro zonas pēdējo mēnešu laikā pienāk mēreni pozitīvas ziņas. Pēc pusotru gadu ilga krituma, šī gada otrajā ceturksnī eiro zonas ekonomika beidzot uzrādīja pieaugumu par 0,3%. Izaugsmi pamatā nodrošināja Vācija un Francija, taču sava loma bija arī mazākam ekonomikas kritumam Itālijā un Spānijā nekā iepriekš gaidīts.
"Īpaši pozitīvi attīstās Vācija, kur nodarbinātība ir sasniegusi rekordaugstu līmeni un mājsaimniecību reālie ienākumi pieaug. Arī politiskā nenoteiktība ir mazinājusies un šobrīd faktiski ir skaidrs, ka Angela Merkele turpinās vadīt valsti arī pēc Bundestāga vēlēšanām 22.septembrī," komentē Strazds.
Savukārt Ķīnas ekonomikā ir vērojama izaugsmes palēnināšanās. Gan eksporta, gan vietējā pieprasījuma pieaugums ir bijis gausāks nekā prognozēts. Ņemot vērā to, ka pēc acīmredzamām lēnākas izaugsmes pazīmēm valdība nav pieņēmusi būtiskus jaunus mērus ekonomikas stimulēšanai, jāsecina, ka Ķīnas līderi ir gatavi pieļaut lēnāku izaugsmi, lai kaut nedaudz sabalansētu ekonomiku, kuras attīstību līdz šim galvenokārt virzīja eksports un investīcijas. Skaidrs, ka investīcijas turpmākajos gados pieaugs lēnāk nekā iepriekš, jo Ķīnai jau šobrīd ir būtiskas nenoslogotas ražošanas jaudas. Pēc SVF aplēsēm jaudu noslodze Ķīnā ir vien aptuveni 60%, kamēr ASV tā sasniedz 76%, bet Vācijā 86%, norāda ekonomists.
Starp būtiskākajiem globālajiem riskiem eiro zonas un arī Latvijas ekonomikai šobrīd ir "smagā piezemēšanās" Ķīnas ekonomikā un nenoteiktības pieaugums Vidējos Austrumos un Ziemeļāfrikā.
"Vienīgais mierinājums ir tāds, ka abu šo risku vienlaicīgas iestāšanās gadījumā tie daļēji savstarpēji neitralizēs viens otru, mazinot kopējo negatīvo ietekmi. "Smagā piezemēšanās" Ķīnā radītu problēmas eksportētājiem Vācijā, taču vienlaikus tā nozīmētu arī ievērojami zemāku pieprasījumu pēc naftas, pazeminot naftas cenu. Papildus negatīva ietekme būtiskam naftas cenu kritumam pasaulē gan būtu "smagā piezemēšanās" Krievijā, kuras ekonomikas izaugsme joprojām lielā mērā ir atkarīga no naftas un gāzes eksporta ieņēmumiem," prognozē Strazds.
Viņš secina, ka Latvijas ekonomika šogad attīstās lēnāk nekā iepriekšējos divos gados, galvenokārt gausās eksporta pieprasījuma attīstības rezultātā. Savukārt vietējais pieprasījums turpina noturīgi pieaugt, palielinoties nodarbinātībai, pieaugot iedzīvotāju ienākumiem un samazinoties kredītu atmaksas negatīvajai ietekmei uz patēriņu.
Gada otrajā pusgadā, ņemot vērā nedaudz pozitīvākas norises eiro zonas un Baltijas jūras reģiona valstu ekonomikā, eksporta pieprasījums varētu pieaugt nedaudz straujāk, bet vietējais patēriņš naftas cenu kāpuma ietekmē varētu augt nedaudz lēnāk nekā pirmajā pusgadā. Tāpēc "Nordea" šobrīd prognozē, ka arī gadā kopumā ekonomikas izaugsme būs nedaudz zem 4% jeb līdzīga kā pirmajā pusgadā.
Savukārt nākamgad ekonomikas izaugsme varētu būt nedaudz straujāka kā šogad gan straujāka eksporta pieauguma, gan atsevišķu pozitīvu eiro ieviešanas efektu dēļ, piemēram, samazinoties valūtas maiņas izmaksām, vismaz daļa no papildus līdzekļiem varētu tikt novirzīti patēriņam, tāpat nedaudz varētu pieaugt investīcijas.
"Turpmākajos gados ekonomikas izaugsme varētu būt lēnāka, jo produktivitātes un ienākumu ziņā arvien vairāk tuvojoties ES vidējam līmenim, vienkāršotu "copy-paste" jeb "izgriezt-ielīmēt" risinājumu laiks iet uz beigām. Vienlaikus nākamā gada vēlēšanu rezultāts varētu būt nelabvēlīgs turpmākām reformām izglītībā, tiesu sistēmā un finanšu tirgū, kas nepieciešamas tālākam konkurētspējas un ienākumu pieaugumam. Ļoti iespējams, ka nākamā valdība Latvijā varētu būt līdzīga pašreizējai valdībai Lietuvā, par kuru kāds ekonomists nesen teica, ka vienīgā šīs valdības pozitīvā iezīme ir tāda, ka tā nedara gandrīz neko no tā, ko to veidojošās partijas bija solījušas darīt pirms vēlēšanām," norāda Strazds.