2018. gads Latvijas banku sektorā ir iezīmējis nozīmīgas pārmaiņas ārvalstu un vietējo klientu apkalpošanā. Latvijas bankas pašlaik aktīvi piesaista Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) klientus, nodrošinot tiem arī individuālu aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumus, jo redzam tiem labas attīstības perspektīvas nākotnē. Taču aizvien lielāku nozīmi iegūst klasiskie banku pakalpojumi, kas tiek piedāvāti, attīstot un izmantojot jaunus kanālus klientu sasniegšanai.
Būtiski mainījusies arī noguldījumu struktūra. 90% no visiem banku noguldījumiem Latvijā ir iekšzemes un ES valstu noguldījumi.
Dažiem finanšu jomas profesionāļiem, tajā skaitā "Baltic International Bank" vadībai, pārmaiņu nepieciešamība bija redzama jau krietni agrāk, un daļa banku arī nekavējās ar to ieviešanu. Prognozējams, ka pēc pietiekami sarežģītā pārejas posma pabeigšanas tieši šīs bankas arī būs pirmās, kas sajutīs reformu pozitīvos rezultātus.
Piemēram, "Baltic International Bank" akcionāri un padome jau 2016. gadā pieņēma virkni lēmumu, kuru konsekventa īstenošana mainīja bankas prioritātes, biznesu un attīstības virzienus. Toreiz mēs pieņēmām jaunu stratēģiju, kas arī tiek strikti realizēta. Sekoja būtiskas izmaiņas padomē, valdē, nozīmīgos amatos. Lai sekmīgi īstenotu jauno stratēģiju, darbā tika pieņemti speciālisti, kuru pieredze ļauj dažādot un paplašināt bankas sniegtos pakalpojumus.
Latvijā mainās daudzu banku biznesa modeļi, reizē ar starptautisko klientu apkalpošanu aizvien vairāk orientējoties uz privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem Latvijā. Mēs šādus pakalpojumus savienojam ar klientu individuālu apkalpošanu, liekot lietā uzkrāto ievērojamo pieredzi. Latvijā mēs adaptējam modeli, kas sekmīgi tiek pielietots Vācijā, Austrijā, Šveicē un citur Eiropā. Protams, individuāla klientu apkalpošana nevar būt masveidīga, taču mēs piedāvājam iespējas saņemt pakalpojumus krietni plašākam klientu lokam, nekā iepriekš. Arī iedzīvotāju izpratne par investīciju produktiem un ieguldījumu izdevīgumu aug, kas palīdz šāda modeļa īstenošanai.
Pārmaiņas skar arī tirgus, kuros darbojas Latvijas bankas. Mēs, piemēram, turpināsim darboties tādos mums tradicionālos ārvalstu tirgos kā Eiropas Savienības valstis, kā arī Apvienotā Karaliste un Ukraina, kuru galvaspilsētās ir mūsu pārstāvniecības. Paskaidrošu, ka Ukrainā attīstības iespējas pašlaik saskata daudzi Latvijas uzņēmumi, kas tur aktīvi sāk vai paplašina darbību. Tā pasaulē pazīstami zīmoli izmanto savas pārstāvniecības Latvijā, lai uzsāktu biznesu Ukrainā, un banka uzņēmējiem spēj palīdzēt, izmantojot savas zināšanas, pieredzi un kontaktus.
Tomēr, kā jau iepriekš minēju, visu banku prioritārie tirgi pašlaik jau ir Latvija, citas Baltijas valstis un ES un EEZ valstis, kur biznesa principi un izpratne par darījumiem ir līdzīgi. Lai gan šajos tirgos pastāv asa konkurence, tomēr joprojām ir iespējams atrast brīvas nišas. Piemēram, Latvijā tāda līdz galam neaizņemta banku niša ir mazie un vidējie uzņēmumi, kas lielajām bankām līdz šim ne vienmēr šķita interesanti.
Protams, lai sekmīgi strādātu ar jaunajiem klientiem, ir svarīgi piedāvāt tiem nepieciešamos pakalpojumus (piemēram, esam uzsākuši korporatīvo obligāciju emisiju), nodrošināt, lai likmes un tarifi būtu pieejami plašam klientu lokam. Banku konkurences rezultātā ieguvēji ir uzņēmēji – jo īpaši Latvijā.
Šis gads nozarei nav bijis viegls, ārvalstnieku noguldījumi samazinājušies no 9 līdz ap 3,2 miljardiem eiro, un katrai bankai ir jāatrod veids, kā strādāt turpmāk. Pārmaiņu vadībā svarīgs ir Finanšu nozares asociācijas paveiktais. Būdams asociācijas Stratēģiskās attīstības komitejas līdzpriekšsēdētājs, es varu novērtēt, cik pārmaiņu procesā nozīmīga ir iespēja būt Ministru kabineta, Finanšu ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sarunu partnerim, iespēja uzzināt lēmumu un risinājumu detaļas, lai plānotu tālāko banku sektora rīcību.
Pārmaiņu laiks ir pārāk īss, lai jau tagad varētu plašāk spriest par katra jaunā biznesa modeļa rentabilitāti. Piekrītu jau izskanējušajam viedoklim, ka pilnīga skaidrība par pārmaiņu rezultātiem būs pēc 2-3 gadiem. Pašlaik varam secināt, ka darbības virziens ir pareizs, uzsāktās pārmaiņas ir pietiekami nopietnas un dziļas, un notiekošais vieš pamatotas cerības, ka nozare spēj sekmīgi reaģēt uz jaunajiem izaicinājumiem.
