Kaut gan vēlme veidot uzkrājumus pieaug, Latvijā cilvēki vēl pietiekami neapzinās uzkrāšanas nozīmi. Dažādi aprēķini liecina, ka tie strādājošie, kas pensijā dosies nākamo desmit gadu laikā, pensijā ik mēnesi saņems tikai 40-50% no pēdējiem darbā gūtajiem ienākumiem. Tāpēc jaunu cilvēku vidū jāveicina izpratne, ka pensijas uzkrāšana jāsāk pēc iespējas agrāk un pensijas kapitāla vairošanai jāmeklē gudri finanšu risinājumi..
Tikmēr Latvijā populārākais finanšu uzkrājuma veids iedzīvotājiem joprojām ir bezskaidra nauda bankas kontos, kas šobrīd nodrošina salīdzinoši viszemāko ienesīgumu – šādā veidā naudu uzkrāj 44% aptaujāto iedzīvotāju, liecina SKDS veiktās aptaujas dati. Vienlaikus 9% iedzīvotāju atzīst, ka vispār neveido uzkrājumus, bet 20% nav naudas uzkrājumu veidošanai, kas īpaši riskanti ir krīzēs situācijās, kādu piedzīvojam patlaban globālās pandēmijas ietekmē.
Kāpēc ar valsts pensiju vien nepietiek?
Kaut gan Latvijas pensiju sistēma atzīta par vienu no veiksmīgākajām Eiropā, pēdējās desmitgadēs demogrāfiskā situācija pasaulē un arī mūsu valstī pasliktinās. Tas nozīmē, ka valsts pensiju sistēma tiek pakļauta arvien lielākai slodzei. Cilvēki dzīvo ilgāk, bet kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās. Tātad strādājošajiem ar saviem nodokļiem jānodrošina pensiju izmaksa arvien lielākam cilvēku skaitam. Vienlaikus tiek prognozēts, ka ap 2045. gadu, kad pensionēsies pašreizējā trīsdesmitgadnieku paaudze, dzīves ilgums Latvijā vīriešiem varētu sasniegt 78 gadus un 85 gadus sievietēm. Tātad pensijas no 1. un 2. pensiju līmenī veiktajām iemaksām šiem cilvēkiem būs jāizmaksā daudz ilgāk nekā šā brīža pensionāru paaudzei.
Tāpēc, lai vecumdienas sagaidītu finansiāli stabilāk, ir ļoti svarīgi papildus valsts garantētajai 1. un 2. līmeņa vecuma pensijai uzkrāt arī privāti. Turklāt svarīgi sākt krāt pēc iespējas agrāk. Katru mēnesi atlicinot pensijas iemaksām salīdzinoši nelielu summu līdz 50 eiro un veicot iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu, 25-30 gadu laikā var izveidot stabilu uzkrājumu vecumdienām. Arī tad, ja atsevišķos laika posmos ieguldītās naudas ienesīgums būs ar mīnuss zīmi, kā tas ir patlaban Covid-19 krīzes ietekmē, jāatceras, ka ekonomika ir cikliska un ilgtermiņā kritumi izlīdzināsies, nodrošinot paredzamu ienesīgumu.
Privāti uzkrāto var saņemt agrāk
Būtiska priekšrocība, krājot pensiju brīvprātīgi, ir tā, ka šādas pensijas izmaksas sākumu un regularitāti var noteikt uzkrājējs pats atbilstoši savām vēlmēm, ko valsts pensija nepiedāvā.
Latvijā joprojām salīdzinoši maz cilvēku zina, ka, iesaistoties pensiju 3. līmenī, papildu ienesīgumu privāto pensiju iemaksām var nodrošināt ar apdrošināšanas instrumentiem. Šādi pensijas uzkrājumu ir iespējams veidot ar fiksētu ienesīguma procentu, kas tiek garantēts visam apdrošināšanas periodam. Tas ir ļoti nozīmīgi tiem, kas drīzumā dosies pensijā un grib būt droši, ka finanšu svārstību rezultātā nezaudēs neko no uzkrātā kapitāla un tam būs arī pieauguma procenti. Vienlaikus šāds risinājums der arī jaunākiem cilvēkiem, jo ik gadu uzkrājumu var papildināt arī ar papildu peļņas procentiem, kas atkarīgi no ieguldījumu tirgus rezultātiem un līdz ar to ilgtermiņā var veidoties vērā ņemams kapitāla pieaugums. Savukārt pensijas uzkrājumu piesaistot ieguldījumu fondiem un klientam pašam uzņemoties investīciju risku, pastāv iespēja nopelnīt vairāk cikliskajos tirgu augšupejas apstākļos.
Uzkrājot pensiju brīvprātīgi, pensijas kapitālu vairo arī valsts piedāvātā iespēja daļu no veiktajām iemaksām saņemt atpakaļ nodokļu atlaižu veidā. Proti, no summas, kas iemaksāta dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu un kas nepārsniedz 10% no personas kalendārā gada bruto samaksas, var saņemt nomaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli (iemaksām, kas nepārsniedz 4000 eiro gadā), iesniedzot ikgadējo iedzīvotāju ienākuma deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā.
