Prēmiju apmērs pieaudzis par teju 6%. Šo kopumā pozitīvo tendenci apliecina arī šī gada pirmā ceturkšņa rezultāti – kamēr apdrošinātāju parakstīto prēmiju apmērs Latvijā kopumā sarucis par 5,5%, veselības apdrošināšana ir viena no divām jomām, kur bija vērojama izaugsme, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati (otra joma – īpašuma apdrošināšana). 2021. gada pirmajā ceturksnī visvairāk prēmiju Latvijā parakstīts tieši veselības apdrošināšanā – 42,525 miljoni eiro, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2020.gada pirmajā ceturksnī, un veidoja 28,7% tirgu.
Kopumā pandēmijas ierobežojumu dēļ pērn un šī gada sākumā iespējas izmantot veselības apdrošināšanas pakalpojumus bija šaurākas, kas atspoguļojas arī atlīdzību izmaksās – ierobežojumiem pastiprinoties, cilvēki mazāk apmeklējuši ārstus un attiecīgi izmantojuši apdrošināšanas polises, taču patlaban aktivitāte atkal ir pirmskrīzes līmenī.
Pakalpojumu cenas kāpj
Vienlaikus ne tik pozitīva ziņa – pērn krīzes ietekmē pieaugušas veselības apdrošināšanas pakalpojumu cenas, atsevišķos pakalpojumu segmentos par 10-15%, dažos – pat par 30%. Vislielākais pieaugums bija stacionāriem pakalpojumiem, konkrēti – operācijām, salīdzinoši liels tas bija arī zobārstniecībai. Pakalpojumu izmaksu pieaugums ir objektīvs, kas saistīts ar papildus piesardzības pasākumu ievērošanu, kam nepieciešams gan laiks, gan arī resursi. Arī speciālistu konsultācijām uz vienu pacientu tiek patērēts ilgāks laiks nekā pirms Covid-19, tāpēc dienas laikā var apkalpot mazāku pacientu skaitu. Savukārt telemedicīnas pakalpojumi pagaidām tikai attīstās, to īpatsvars kopējos veselības aprūpes pakalpojumos nav liels.
Domājot par veselības apdrošināšanas izmaksām nākotnē, salīdzinājumam var minēt, ka, piemēram, "Compensa Life" veselības apdrošināšanā vidējās izmaksas, rēķinot uz vienu personu, pusgada laikā ir pieaugušas par 20%, kas ir salīdzinoši daudz. Tas vedina domāt, ka varētu celties vidējais prēmiju līmenis vienai apdrošinātājai personai, saglabājoties esošajiem apdrošināšanas segumiem.
Izaugsme paredzama arī nākotnē
Pēdējos gados Latvijā dominē juridisko personu iegādāta apdrošināšana, ko darba devēj gādā saviem darbiniekiem. Taču joprojām saglabājas un pēdējā laikā pat palielinās interese arī par fizisko personu veselības apdrošināšana, kas aizņem aptuveni 1% no kopējā veselības apdrošināšanas tirgus. Apdrošināšanas prēmija šādām polisēm, atkarībā no seguma, var sasniegt 750-1500 eiro gadā. Šādas programmas izmanto daudzi uzņēmēji, darba ņēmēji no ārvalstīm, kas vēlas nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpi u.c.
Kaut gan vakcinācijas arvien plašākā aptvere ļauj cerēt, ka Covid-19 vīrusa izplatību izdosies ierobežot, vīrusa sekas pārslimojušajiem var būt ļoti smagas – to atzīst ārsti un epidemiologi arī Latvijā. Veselības apdrošināšana šādos gadījumos var būt būtisks atbalsts tā sauktā "pēckovida sindroma" seku pārvarēšanai. Piemēram, Vācijā nesen publicēts pētījums, ka 10% no Covid-19 saslimušajiem, kuri bija inficējušies pirms gada, joprojām ir jūtamas sekas un veselība nav atgriezusies iepriekšējā līmenī.
Jāuzsver, ka fizisko personu veselības apdrošināšana ir viens no komplicētākajiem un resursus patērējošākajiem apdrošināšanas produktiem, kur izdevumu un peļņas līdzsvara meklējumus var salīdzināt ar balansēšanu uz naža asmens. Lai nodrošinātu ienesīgumu, jāveic rūpīgs, uz veselības statistikas datiem balstīts klientu izvērtējums un prasmīga pakalpojuma vadība, nodrošinot individuāli pielāgotu risku segumu.
Piemēram, auto vadītāji labi zina, ka nav iespējams apdrošināt bojātu, sasistu auto ar problēmām, savukārt veselības apdrošināšanā pat ar precīzu katra klienta anketēšanu un potenciālo veselības risku noskaidrošanu nevar gūt 100% pārliecību, ka neiestāsies kāda iepriekš nezināma veselības problēma, kas var sadārdzināt pakalpojuma izmaksas.
Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju salīdzinoši zemo maksātspēju un nelielo tirgu, paredzams, ka veselības apdrošināšanas pakalpojuma attīstība privātpersonām vēl kādu laiku saglabāsies ierobežota. Vienlaikus redzam, ka sabiedrības intereses palielināšanās par veselības apdrošināšanu ir globāla tendence, to novēro visās Eiropas valstīs. Piemēram, arī Zviedrijā, valstī ar ļoti labi sakārtotu veselības aprūpes sistēmu, veselības apdrošināšanas pieaugums juridiskām personām ir 10% gadā. Līdz ar to arī Latvijā nākamajos gados sagaidāms, ka veselības apdrošināšanā izaugsme turpināsies.
