Vilcienu iepirkums: LTRK aicina valdību atbalstīt vietējo ražotni  (7)

"Lai attīstītu vietējo ražošanu un iespējamu zināšanu pārnesi, kā arī radītu jaunas darba vietas, ir svarīgi, lai iepirkuma ietvaros jaunu vilcienu ražošana un pēcapkalpošana vismaz daļēji notiktu Latvijā," uzsver LTRK.

Pašlaik iepirkuma konkursa uzvarētājs, Spānijas uzņēmums "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A." (CAF) par sadarbības partneri izvēlējās AS "Rīgas Vagonu rūpnīca" LTRK norāda, ka līguma izpildes rezultātā Latvijā tiktu radītas aptuveni 500 jaunas darbavietas, turklāt tas veicinātu arī citas tautsaimniecības nozares - metālapstrādi, mašīnbūvi, kokapstrādi u.c., iesaistot piegādes ķēdēs mazus un vidējus uzņēmumus un attiecīgi radot papildu jaunas darbavietas.

LTRK aicina valdību atbalstīt pasažieru vilcienu ražotnes izveidi Latvijā "Pasažieru vilciena" vērienīgajā vilcienu iepirkuma ietvaros. "Mēs ticam, ka šāds lēmums būtu solis Latvijas "ekonomiskā izrāviena" virzienā un radītu pozitīvu fiskālu efektu arī ilgtermiņā, t.sk. radot jaunas darba vietas Latvijas iedzīvotājiem," pauž LTRK.

Tāpat LTRK norāda, ka VAS "Latvijas Dzelzceļš" iegādājies nekustāmo īpašumu, cerot izveidot kravas vagonu ražotni, ieguldot tajā 6,3 miljonus latu. Šo plānu LTRK neatbalsta, norādot, ka valsts un pašvaldību uzņēmumiem nebūt jādarbojas komercdarbībā jomās, kurās pakalpojumu vai preču pieejamību var nodrošināt privātie komersanti. LTRK aicina valdību strikti izvērtēt, vai šī LDz iniciatīva atbilst normatīvo aktu prasībām.

"Veidosim Latvijas uzņēmējdarbības vidi investīcijām pievilcīgu un prognozējamu, sniedzot valdības atbalstu Latvijas privāto komersantu dalībai pasažieru vagonu ražošanā," aicina LTRK.

Savukārt "Pasažieru vilciens" (PV) uzsver, ka sarunās ar potenciālajiem sadarbības partneriem CAF kā prioritāte ir izvirzītas valsts intereses un valstij maksimāli izdevīga rezultāta sasniegšana. Pašlaik CAF vērtēšanai nodotie līguma grozījumi ir svarīgi Eiropas finansējuma saņemšanai, turklāt izstrādātie grozījumi, ar kuriem PV ir vērsies pie CAF, atbilst sākotnēji iecerētajam un valdības apstiprinātajam iepirkuma līguma projektam, informēja PV sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Priedniece.

Līguma noslēgšana radītu iespēju arī Latvijas uzņēmējiem attīstīties, jo, kā zināms, Spānijas uzņēmums ir noslēdzis sadarbības līgumu ar AS "Rīgas Vagonbūves rūpnīca". Līdz ar to gan valsts, gan Eiropas finansējums nonāktu Latvijas uzņēmēju rīcībā, stiprinot valsts ekonomiku un mašīnbūves nozari.

Spānijas uzņēmums CAF ir apliecinājis, ka līdz 2.oktobrim sniegs gala atbildi par līguma grozījumiem. PV ar savu rīcību nekādā mērā nav nodarījis kaitējumu Latvijas uzņēmējiem, gluži pretēji – visas darbības ir vērstas uz to, lai gan valstij, gan uzņēmējiem tiktu radīta pēc iespējas izdevīgāka situācija. Līguma noslēgšana un tālāka izpilde realizēsies pasažieru pārvadājumu uzlabojumus, nodrošinot Latvijas iedzīvotājiem un viesiem ērtu, pieejamu un videi draudzīgu pakalpojumu. PV arī uzskata, ka Latvijas uzņēmējiem un uzņēmēju organizācijām būtu kopīgiem spēkiem jāstrādā, lai veicinātu gan nozares, gan valsts ekonomikas attīstība, nevis jātērē laiks nevajadzīgos strīdos, uzsvēra Priedniece.

Jau vēstīts, ka Finanšu ministrija, izvērtējot PV un CAF noslēgto līgumu par jauno vilcienu iegādi, iepriekš secināja, ka PV, slēdzot jauno vilcienu piegādes līgumu ar CAF, nav ņēmis vērā valdības norādījumus. Ar īEiropas Komisija (EK) ir paudusi līdzīgu viedokli PV, ka plānotie līguma grozījumi satur tādas būtiskas izmaiņas, kas rada nepieciešamību jauna iepirkuma konkursa veikšanai, un EK varētu izskatīt iespēju atklātajai neatbilstībai piemērot finanšu korekciju 100% apmērā, kas ir 100 miljoni latu. Tādējādi šo summu vajadzētu segt no valsts budžeta.

Jaunā PV valde  izstrādāja priekšlikumus jauniem līguma grozījumiem, kas atbilda sākotnējam līgumprojektam, kuram akceptu deva Ministru kabinets. Grozījumus apstiprināja gan Satiksmes, gan Finanšu ministrija, bet CAF vēl nav sniedzis galīgo vērtējumu.

Jauno 34 elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iepirkuma iegādes kopējās izmaksas tiek plānotas 144 miljoni latu, no kuriem Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums būs 100 miljoni latu, savukārt PV līdzfinansējums šā projekta realizācijai būs 44 miljoni latu.

PV ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no valstij piederošās Latvijas dzelzceļa kompānijas "Latvijas dzelzceļš" veiktajām funkcijām. Iepriekš PV 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī PV tika pārveidots par valsts uzņēmumu.