Vilks: sliktākajā gadījumā papildu 50 miljonu latu konsolidācija būtu 'ļoti sāpīga'
Foto: LETA

Ja situācija eirozonas ekonomikā pasliktināsies, Latvija atradīs iespēju kā vēl vairāk samazināt budžeta deficītu un "apcirpt" tēriņus par 50 miljoniem latu, taču tas būtu ļoti sāpīgi, bet, visticamāk, to nevajadzēs darīt, intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" atzina finanšu ministrs Andris Vilks (V).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Gan es, gan valdība kopumā uzskata, ka konsolidācija mums ir bijusi pārāk liela, un mēs patlaban nevaram atrast iespēju, kā vēl kaut kādu papildu konsolidāciju veikt.

Būtu tomēr labi nesatraukt sabiedrību. Nebūtu pareizi dot signālu, ka tagad, līdzīgi kā pirms gada, uz pavasari jāgatavo papildu konsolidācija par kādiem 50 miljoniem latu. Jā, es arī labprāt gada laikā aizietu uz nulles budžetu, bet saskatu arī reālo situāciju. Tagad galvenais ir nobremzēt vēlmi pēc papildu tēriņiem, lai gan saprotu, ka spiediens, protams, būs ļoti liels," atzinis ministrs

Tai pat laikā ministrs paudis pārliecību - "ja situācija pasaulē kļūs ļoti kritiska, mēs atradīsim veidu, kā veikt  papildu konsolidāciju, bet tā būs sāpīga", tā notiks uz izdevumu samazināšanas rēķina. "Tiktu pateikts, ka pilnīgi visās jomās jāsamazina izdevumi, piemēram, par 5% vai 10%. Bet tas būtu tikai ļoti lielas viļņošanās gadījumā. Vēl 50 miljonus latu mēs atrastu, bet tas nebūtu vēlams," atzinis Vilks.

Jau ziņots, ka eksperti šogad prognozē lēnāku ekonomikas izaugsmi visā pasaulē, un lielas bažas rada situācija eirozonā, kurā vairākām valstīm jātiek galā ar valsts parādu krīzi. Lielākais uztraukums ir par Grieķijas spēju sabalansēt budžetu un izvairīties no defolta. Grieķijas premjers Luks Papadems un politisko pariju līderi svētdien vienojušies par tālāku valsts izdevumu samazināšanu. "Premjerministrs un politiskie līderi vienojušies par galvenajiem jautājumiem, kas cita starpā ietver arī [..] tādu pasākumu īstenošanu 2012.gadā, lai samazinātu valsts budžeta izdevumus par 1,5% no iekšzemes kopprodukta".  

Partiju līderi arī vienojušies nodrošināt pensiju fondu "dzīvotspēju". Grieķija arī apņēmusies cīnīties ar konkurences trūkumiem valstī, pazeminot darba algas un citus darbaspēka izdevumus. Tāpat nolemts rekapitalizēt bankas.

Grieķija svētdien uzsāka izšķirošās sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, kas ir gatavi piešķirt Grieķijai kārtējo palīdzības paketi 130 miljardu eiro (90 miljardi latu) apjomā tikai gadījumā, ja valsts īstenos stingrus taupības pasākumus. Piektdien un sestdien sarunas nonāca strupceļā, jo pret vairākām programmas prasībām iebilda Grieķijā valdošās koalīcijas partijas.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.