Foto: LETA

Tikšanās laikā ASV ap 90% investoru vēlējušies ātrāku Grieķijas izstāšanos no eirozonas, lai stabilizētu eirozonu, bet Eiropā šādu viedokli izteikusi puse uzrunāto, savā "Twitter" kontā norādījis finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Jau ziņots, ka Vilks gandrīz divas nedēļas pavadīja ASV un Eiropā, lai runātu ar potenciālajiem investoriem par Latvijas eiroobligāciju emisiju. Tā rezultātā Latvija veiksmīgi realizēja obligācijas viena miljarda ASV dolāru vērtībā.

"Izlaižot obligācijas, Latvija sevi ir nodrošinājusi pusotram gadam. Tas mums palīdzēs pārlaist iespējamo polārziemu finanšu tirgos turpmāk", raksta ministrs.

Stāstot par savām gaitām ārzemēs, Vilks tviterī arī raksta, ka gan ASV, gan Eiropā ticies ar tiem pašiem investoriem, ar kuriem bijušas sarunas pirms gada, un saņemts liels respekts pret Latvijas paveikto trīs gadu laikā. Ministrs arī atzīmē, ka šonedēļ ECOFIN sanāksmē Briselē visi, iespējams, pēdējo reizi centīsies noticēt Grieķijai, ka tā vēlas un var sevi sakārtot.

Valdība pirmdien ārkārtas sēdē tieši apstiprināja nacionālo pozīciju par Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) 2012.gada 21.februāra sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem. Sanāksmē Latviju pārstāvēs Vilks.

Sanāksmē plānotas diskusijas par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumiem ekonomikas pārvaldībai. Latvija kopumā sarunās atbalstīs jaunos EK priekšlikumus, kas veido tā saucamo "otro" ekonomikas pārvaldības paketi, jo uzskata, ka tie labi papildinās jauno ES regulējumu attiecībā uz dalībvalstu ekonomikas un fiskālo politiku koordināciju un uzraudzību.

"Otrā" ekonomikas pārvaldības pakete satur priekšlikumu regulai par kopēju budžeta plānu uzraudzību un novērtēšanu un par eirozonas dalībvalstu pārmērīga budžeta deficīta labošanu. Priekšlikums paredz, ka dalībvalstis noteiktā laikā prezentē to vidēja termiņa fiskālos plānus un ikgadējos budžeta plānus (kas ietver arī galvenos rādītājus attiecībā uz vispārējo valdības sektoru) un Eiropas Komisija var izteikt par tiem viedokli.

Priekšlikums paredz, ka Eiropas Komisija var lūgt dalībvalsti budžeta plānus koriģēt, ja tie neatbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam. Tā pat priekšlikums paredz ciešāku koordināciju attiecībā uz valdības parādzīmju pārdošanu.

Paredzēts arī priekšlikums regulai par ekonomikas un budžeta uzraudzības stiprināšanu eirozonas dalībvalstīm ar nopietnām finanšu stabilitātes problēmām vai šādu problēmu risku. Tā galvenais mērķis ir nodrošināt, lai grūtībās nonākusī dalībvalsts rīkojas savlaicīgi un neapdraud citas dalībvalstis. Tas tiks nodrošināts ar pastiprinātu uzraudzību, kas ietver papildu ziņošanu, misijas uz dalībvalsti, makroekonomiskās korekcijas programmas sagatavošanu.

Abas regulas būtu attiecināmas tikai uz eirozonas dalībvalstīm.

"Otrā" ekonomikas pārvaldības pakete ir papildinājums 2011.gada 16.novembrī apstiprinātajai ekonomikas pārvaldības sešu tiesību aktu paketei un pēc tās pieņemšanas būs daļa no ES normatīvā regulējuma ekonomikas politiku koordinācijas un fiskālās disciplīnas jomā. Tā paredz vēl vairāk stiprināt ekonomisko un fiskālo koordināciju un uzraudzību eirozonā, kā arī eirozonas integrāciju kopumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!