Foto: Publicitātes foto
Jūnijā finanšu tirgū bija vērojama neliela izaugsme, taču neizpalika arī bez svārstībām.

Galvenais iemesls tam bija Federālās atklātās tirgus komitejas 15.-16. jūnija sanāksme, kurā Federālā rezervju sistēma (FRS) "paspēlējās" ar tirgus dalībnieku nerviem, turpinot uzskatīt inflāciju par pārejošu, tomēr dodot mājienu, ka monetārā politika var kļūt stingrāka ātrāk, nekā iepriekš bija gaidīts. Rezultātā S&P 500 nokrita par 1,37 %. Līdzīgi kritumi bija novērojami arī Eiropas akciju tirgos un dārgmetālu tirgū.

Neliels atslābums ASV un Ķīnas ražošanas tempos

Jūnijā bezdarba līmenis ASV samazinājās daudz vairāk nekā bija gaidīts, kā arī darbinieku atlaišanas gadījumu skaits sasniedza 21 gada zemāko atzīmi, kas norāda uz darbaspēka tirgus atgūšanos – bezdarba pabalstu pieprasījumu skaits samazinājās līdz 364 000, kas ir zemākā atzīme kopš 2020. gada marta. No otras puses, pieaugošais darbinieku trūkums rada spiedienu uz jaunu darbinieku meklēšanu un pieņemšanu – politiķi, uzņēmēji un ekonomisti esošajā darbinieku trūkumā vaino palielinātos bezdarba pabalstus, piemēram, iknedēļas 300 USD pabalstu no ASV valdības. Šī iemesla dēļ pirmo reizi septiņu mēnešu laikā ražošanas sektorā bija novērojams kritums.

Eirozonas ražošanas aktivitāte jūnijā turpināja palielināties; izejvielu izmaksas pieauga, uzrādot lielāko izaugsmi pēdējo divdesmit gadu laikā. Patērētāju cenas arī auga, taču galvenais iemesls tam bija naftas cenu kāpums.

Savukārt Ķīnas ražošanas aktivitāte jūnijā samazinājās. Galvenais iemesls tam bija Covid-19 pandēmijas saslimstības pieaugums Ķīnas galvenajā ražošanas un eksportēšanas reģionā – Guandžou, kā arī sarežģījumi piegādes procesā. Arī citās Āzijas valstīs augstākas izejvielu izmaksas radīja spiedienu uz ražošanas aktivitāti – Japānā ražošanas aktivitātes pieaugums jūnijā bija zemākais pēdējo četru mēnešu laikā, tāpat arī Vjetnamas un Malaizijas ražošanas PMI indeksos bija vērojams kritums. Indijā cīņai ar Covid-19 ieviesto jauno ierobežojumu dēļ ražošanas aktivitāte samazinājās pirmo reizi gada laikā.

Neliela atkāpšanās dārgmetālu tirgū, dolārs bez ievērojamām izmaiņām

Atšķirībā no maija jūnijs bija diezgan smags mēnesis dārgmetāliem. Gan zelta, gan sudraba vērtība šajā mēnesi krita par 7-8 %. Kā norādījām iepriekšējos mēnešos, sudrabs, visticamāk, nepārkāps atzīmi 30 USD par unci, bet arī cena 25 USD par unci noteikti ir ļoti vilinoša metāla iegādei ilgtermiņā. Zelta tirgus šobrīd atrodas nedaudz sliktākā pozīcijā – iespēja ieraudzīt kritumu tuvāk 1700 USD par Trojas unci ir pieaugusi.

Obligāciju tirgū novērojamas izmaiņas

Līdzīgi kā citām aktīvu klasēm, suverēno obligāciju tirgū vērojama cenu izaugsme. Viens no galvenajiem notikumiem obligāciju tirgū šomēnes bija ASV Federālās atklātās tirgus komitejas sanāksme mēneša vidū, kurā Fed joprojām esošo inflāciju nosauca par īslaicīgu, taču arī minēja iespējamu procentu likmes celšanu ātrāk par iepriekš solīto 2023. gadu, tādā veidā liekot tirgus dalībniekiem noprast, ka Fed sāk apsvērt esošā atbalsta samazināšanu un pārbauda tirgus reakciju uz šādu paziņojumu. Interesanti, ka obligāciju tirgus uz šo ziņojumu reaģēja pozitīvi, kā rezultātā valsts ilgtermiņa obligāciju cenas pieauga. Korporatīvo obligāciju tirgus saglabājās bez izmaiņām.

Akciju tirgus un iespējamie riski

Akciju tirgos bija vērojama izaugsme, un kopš gada sākuma tas jau ir pieaudzis par 16 %. Mēneša sākumā S&P 500 pakāpās līdz 4225 atzīmei (+ 0,6 %) un Stoxx 600 sasniedza 459 atzīmi (+ 2 %), protams, pēc tam sekoja arī nelielas korekcijas, taču par spīti tam S&P 500 ātri vien spēja atgūties un sasniegt 4297 atzīmi mēneša beigās. Šobrīd indekss jau ir pāri 4300 atzīmei, un, kā jau minējām iepriekš, izaugsme varētu turpināties līdz 4500+ līmeņiem, pirms mēs ieraudzīsim kādu vērā ņemamu kritumu. Nedaudz citādāka situācija ir Stoxx 600, kas pēc kritiena turpināja atrasties 452-457 rajonā. Svarīgi atzīmēt, ka volatilitātes jeb svārstīguma indekss VIX šobrīd ir sasniedzis gada zemāko vērtību – 16, kas nozīmē, ka šobrīd akciju tirgos noskaņojums ir ļoti mierīgs.

Viens no būtiskākajiem riskiem šobrīd ir pandēmijas atgriešanās atsevišķos reģionos, kā arī šaubas par vakcīnu efektivitāti. Ja tiks ieviesti jauni ierobežojumi, kas kalpos kā barjera iespējamam pieprasījumam no patērētāju puses, bailes par inflāciju aizies otrajā plānā. Taču, ja inflācija uzņems tempu, FRS nāksies skriet līdzi notikumiem, tādā veidā samazinot aktīvu pirkšanas tempus un palielinot procentu likmes, kas var atstāt negatīvas sekas akciju tirgos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!