No otras puses, mēģināt noteikt, kuru instrumentu pirkt un no kura atbrīvoties, ir absolūti normāla tirgus prakse. Katrā konfliktā ir iesaistītas vismaz divas puses un noteiktas vērtspapīru tirgus sastāvdaļas. Parasti tirgū tiek meklēts drošs patvērums – zelts, Šveices franks, Japānas jena, valsts parāda vērtspapīri, kā arī iespējas – aktīvi, kuru piedāvājums konflikta rezultātā tiks ierobežots, kas novedīs pie cenu kāpuma. Šajā situācijā cinisks aprēķins liecina, ka šajā sarakstā varētu būt nafta, dabasgāze, kvieši un metāli. Turklāt ir arī "otrs saraksts" ar instrumentiem, no kuriem pēc iespējas ātrāk jāatbrīvojas – konfliktā iesaistīto pušu vērtspapīri un valūtas, kā arī valstis vai uzņēmumi, kas no konflikta smagi cietīs.
Mums šķiet, ka apgalvojumi, ka finanšu tirgi ir šokēti un apmulsuši, ir drīzāk pārspīlēti, nevis patiesi. Lielākoties tirgus reakcija līdz šim bija situācijai atbilstoša, nevis paniska. Lielākā daļa no iepriekšminētajiem instrumentiem adekvāti reaģēja uz situāciju, īpaši tie, kuriem bija jākrīt. Būtībā mums ir lokāls (šobrīd) militārais konflikts: Krievijas agresija pret Ukrainu, kuras rezultātā tika noteiktas sankcijas pret Krievijas finanšu un korporatīvo sektoru. Jau tagad ir skaidrs, ka galveno triecienu uzņems Krievijas galvenie tirdzniecības partneri: Nīderlande, Vācija, Turcija, Anglija, Itālija, Polija, Francija. Kas attiecas uz Krievijas tirgu, tad šeit komentāri nav vajadzīgi - tas faktiski tika sagrauts un neatjaunosies līdz krasām izmaiņām Krievijas un Rietumu pasaules attiecībās, sankciju atcelšanai vai varas maiņai.
Protams, atsevišķi Eiropas akciju tirgi un ekonomikas nozares atrodas ļoti neapskaužamā situācijā. Pagaidām par oglekļa tirdzniecības ierobežojumiem netiek runāts, taču jautājumi par Krievijas emitentu vēlmi un spēju apkalpot savus parādus liek investoriem uztraukties. Eiropas banku, kuras aktīvi strādājušas ar Krievijas emitentiem (Raiffeisen Bank International, Deutsche Bank, Commertzbank, Societe Generale), akciju cenu dinamika liecina par drūmām tirgus gaidām. Arī BP (British Petroleum) solis, kas nedēļas nogalē paziņoja, ka atsakās no "Rosņeftj" akciju (19,75%) paketes, nosaucot to par piespiedu, bet sāpīgu soli, liecina arī par to, ka konfliktam, pēc kompānijas domām, nav ātra risinājuma. Kopējais Krievijas ārējais parāds, pēc Krievijas Federācijas Centrālās bankas datiem, 2021. gada beigās bija 478 miljardi dolāru. Atteikums apkalpot parādu negatīvi ietekmēs Eiropas finanšu sektoru. Var ciest arī Eiropas uzņēmumi, kas ir ļoti atkarīgi no Krievijas izejvielu piegādēm, piemēram, Glencore, Orlen, Royal Dutch Shell. Tomēr šim stāvoklim vajadzētu pozitīvi ietekmēt alternatīvās enerģijas ražotājus. Investīcijām šajā nozarē vajadzētu palielināties, jo Eiropa atzīst, ka enerģētiskās atkarības no Krievijas samazināšana ir prioritāte.
Ar "otru sarakstu" tirgus tika galā diezgan ātri, bet bija vajadzīgs ilgāks laiks, lai saprastu, kā izturēties pret drošiem aktīviem – atsevišķām valūtām un dārgmetāliem. Jā, zelts un sudrabs februārī pieauga par attiecīgi 5,8% un 9%, taču jāsaprot, ka galvenais pieaugums notika pirms militārā konflikta sākuma. Līdzīga situācija ir ar naftas cenām, kas februārī pieauga par vairāk nekā 10% (Brent marka), lai gan marta pirmās dienas parāda, ka tuvākajā laikā diez vai ir vērts cerēt uz cenu normalizēšanos. Dabasgāzes cenas Londonā uzrāda līdzīgu dinamiku, savukārt Šveices franka un Japānas jenas kurss praktiski nemainījās.
Jāsaprot, ka cenu izmaiņas nosaka arī citi svarīgi, bet šobrīd piemirsti faktori. Krievija ir izejvielu valsts. Piegādes ķēdes traucējumi, kā redzam Covid-19 gadījumā, galu galā paaugstina cenas. Iespējamā pārorientēšanās no Krievijas naftas, gāzes un metāliem nepalīdzēs samazināt inflāciju gan Eiropā, gan ASV (daudz mazākā mērā). Negatīvo jeb nulles procentu likmju politika šādā situācijā nozīmē tikai vienu – investori, galvenokārt aizdevēji, no saviem ieguldījumiem saņem negatīvu reālo atdevi. Pagaidām Fed (Federālo rezervju sistēma) un ECB (Eiropas Centrālā banka) pieturas pie sava agrākā plāna samazināt bilanci un naudas piedāvājumu, un Fed pirmais likmju paaugstinājums paredzēts marta vidū. ECB reaģē lēnāk un 2022. gadā likmi nepaaugstinās. Viss būs atkarīgs no datiem par inflāciju un darba tirgu. Nebrīnīsimies, ja Centrālās bankas nolems nesteigties ar monetārās politikas stingrību.
Runājot par akciju tirgu, ir jāsaprot – karš Ukrainā, visticamāk, nepārtrauks pašreizējo pozitīvo ilgtermiņa trendu ASV akciju tirgū. Konflikts paildzina gada sākumā aizsākto korekciju un palielina volatilitāti. Tirgus konteksta un noskaņojuma ziņā "atbilstoši" izskatītos vēl viens akciju krituma vilnis. ASV fondu tirgus februāra pēdējā ceturtdienā nokrita zem janvāra zemākajiem līmeņiem un pēc tam piektdien sāka spēcīgu ralliju. Pirmdien, 28. februārī, ASV fondu indeksu nākotnes līgumu cenas atvērās sarkanajā zonā, taču bez redzamas panikas, un pēc tam stabili auga. Parasti tā ir zīme, ka tirgus meklē zemāko punktu, ja nav jau to sasniedzis ceturtdien.
"Kara migla" ir militārs termins, kas apzīmē uzticamas informācijas trūkumu par pašreizējo situāciju kaujas laukā trūkumu dažādu objektīvu iemeslu dēļ.
