Foto: LETA

Valdības komitejā pirmdien pieņemtais lēmums uz diviem gadiem apturēt obligāto iepirkumu un nepiešķirt cita veida valsts atbalstu "zaļās elektrības" ražotājiem aizkavēs nozares attīstību un draud arī ar Eiropas Savienības sankcijām, jo Latvija ir apņēmusies noteiktā grafikā līdz 2020.gadam panākt, ka 40% kopējā elektrības patēriņa ir saražoti no atjaunojamiem energoresursiem (AER).

Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Paulis Barons par lielākajiem draudiem atjaunojamo energoresursu (AER) ražotājiem uzskata to, ka nozarē pēc valdības lēmuma "nekas nenotiek un nenotiks vēl divus gadus".

Viņš portālam "Delfi" atzina, ka "šis nav sliktākais lēmums", ar kādu valdība mēģina sakārtot neskaidro situāciju AER nozarē, taču tas "parāda, kā var neko nedarīt". "Tā kā kvotas, cik bija noteiktas, jau ir izdalītas desmit gadiem uz priekšu, tagad varēs mierīgi dzīvot, neko nedarot," ironizēja Barons, skaidrojot, ka patiesībā valdībai nemaz nebūtu bijis objekta, par ko sludināt obligātā iepirkuma konkursu, jo tuvākajos gados nav paredzēts palielināt no AER saražotās enerģijas apjomu, ko iepērk ar valsts atbalstu, savukārt par esošo apjomu visas kvotas jau ir sadalītas iepriekšējos iepirkumos.

Barons arī uzsver, ka līdz ar valdības lēmumu Latvija var neiekļauties Eiropas Savienības (ES) noteiktajā grafikā, kas paredz konkrētu AER īpatsvara pieaugumu ik gadu, lai sasniegtu Latvijas pašas izvirzīto mērķi – 40% "zaļās elektrības" kopējā elektroenerģijas patēriņā 2020.gadā. "Par to Latvijai var draudēt sods, kurš pie tam ir krietni bargs," norādīja Barons. Viņš pastāstīja, ka Latvija nav izpildījusi ES noteikto grafiku jau pagājušajā gadā, un, visticamāk, neizpildīs arī šogad.

"Tas ir nevarēšanas vai negribēšanas jautājums," sacīja Barons, uzsverot, ka AER ražotāji cenas ziņā jau tagad varētu konkurēt ar fosilo resursu izmantotājiem arī bez valsts atbalsta, tomēr nesakārtotība nozarē atbaida investorus. "Uzņēmēji un investori bēg uz citām valstīm – uz Igauniju, Lietuvu, tālu nemaz nav jāmeklē. Jo tur viss ir skaidrs," sacīja Barons. "Bet tur apakšā ir desmitiem cilvēku, desmitiem darbavietu, un tiem cilvēkiem, kas nedabūs šo darbu, mājās ir bērni, kas prasa ēst," sacīja nozares pārstāvis.

Arī Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Māris Treimanis portālam "Delfi" atzina, ka valdības lēmuma rezultātā AER nozarē "būs ierobežots tirgus bez attīstības". "Tie, kas jau ir saņēmuši kvotas, darīs tālāk, bet nekas jauns netiks veidots," sacīja uzņēmēju pārstāvis, norādot, ka, lai gan AER nozare ir "kā liels kuģis, kuru nevar uzreiz apturēt", tomēr pēc diviem – trim gadiem valsts izjutīs attīstības trūkumu nozarē, kuru pati pasludinājusi par prioritāru.

"Skumji," uzņēmēju noskaņu raksturoja Treimanis. "Taustīšanās. Neziņa. Mēs kā uzņēmēji nevaram saprast, ko plānot, uz kurieni virzīt attīstību."

Arī Latvijas Atjaunojamo energoresursu konfederācijas prezidents Jevgeņijs Kisiels portālam "Delfi" atzina, ka valdības lēmums ir nepareizs, jo Latvijas nākotne ir "zaļajā enerģijā", tikai "mēs neprotam to paņemt". Viņš uzsvēra, ka katra viena megavata stacija, ko varētu izbūvēt "katrā pagastā", dotu valstij ieguvumu gan investīciju veidā, gan nodokļos, gan darbavietās, gan arī tāpēc, ka stacijas darbības nodrošināšanai ir jāapstrādā patlaban novārtā pamestā lauksaimniecības un mežu zeme. "Tagad mēs savācam naudu no nabagiem, lai izdalītu vēl nabagākiem," sacīja Kisiels, uzsverot, ka Latvijai ir četras lielākās bagātības – zeme, meži, jūra un tranzīta attīstībai izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis.

Kisiels uzskata, ka likumus AER attīstīšanai valdība veido no nepareizā gala, "ratus liek priekšā zirgam", jo galvenajam argumentam būtu jābūt – kā piesaistīt investorus. "Ja atbalstu samazinās par 30%, nozari vienkārši noraks," sacīja Kisiels, atzīstot, ka "attieksme pret "zaļo enerģiju" ir draudoša". "Mēs baidāmies, ka kāds nopelnīs – Šķēle, Lembergs vai kāds cits. Bet lai taču viņi pelna! Viņi taču to naudu netur burkā – vairāk par diviem vēderiem jau Šķēle nepieēdis un 200 uzvalkus skapī neturēs! Viņi naudu liek apgrozībā, liek tai strādāt!" sacīja nozares pārstāvis.

Gan Barons, gan Treimanis portālam "Delfi" atzina, ka par nozarei būtiskā lēmuma gatavošanu iepriekš oficiāli nav informēti un valdībai vai Ekonomikas ministrija arī nav konsultējusies ar profesionāļiem. Barons par gaidāmo lēmumu uzzinājis no neoficiāliem avotiem, savukārt Treimanis – izlasījis medijos jau pēc Ministru kabineta komitejas sēdes.

Visi uzņēmēju organizāciju pārstāvji arī bija skeptiski par iespēju, ka jau tuvākajā laikā varētu tikt pieņemts jaunais Atjaunojamo energoresursu likums, par ko pašlaik notiek diskusijas Saeimā. Barons atzina, ka viņa rīcībā esošā informācija liekot secināt – likumprojekts ir "nolikts tālajā atvilktnē". Arī Treimanis ar nožēlu atzina, ka necerot uz drīzu likuma pieņemšanu – tā vedinot domāt līdzšinējā tā virzība ministrijā un valdībā, kur "lēmumus maina katrā darba grupas sēdē".

Savukārt Kisiels uzskata, ka AER likumu nevajadzētu sasteigt, jo tas ir būtisks nozarei un tajā būtu jāņem vērā profesionāļu viedokļus, kas līdz šim nav noticis. "Vispirms ir jāuzdod jautājumu – vai kāds tam [AER ražotājiem] dos naudu? Kāpēc [Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Andris] Bērziņš nelaiž tālāk to projektu? Tāpēc, ka viņš ir baņķieris un saprot, ka tam naudu neviens nedos," sacīja Kisiels.

Jau vēstīts, ka ministri pirmdien Ministru Kabineta komitejas sēdē konceptuāli vienojās līdz 2013.gada 1.janvārim nerīkot "zaļās elektroenerģijas" obligātos iepirkumus, kā arī nepiešķirt tās ražotājiem garantēto maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu.

To paredz Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi valdības noteikumos par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību. Ideja atteikties no "zaļās elektrības" kvotām līdz brīdim, kamēr nebūs pieņemtas jaunais atjaunojamo energoresursu likums, pieder ekonomikas ministram Artim Kamparam (V).

Valdība gada sākumā atbalstīja vairāk nekā gadu tapušo un asi kritizēto Atjaunojamās enerģijas likumu, kas paredz - "zaļās enerģijas" īpatsvaram Latvijā līdz 2020.gadam ir jāsasniedz vismaz 40% no kopējā enerģijas patēriņa, nosaka primāri atbalstāmos atjaunojamo energoresursu (AER) veidus un atbalsta piešķiršanas principus un kārtību.

Analizējot AER veidus pēc to potenciāla un iespējamā devuma nākotnē, kā galvenie izmantojamie resursi likumprojektā noteikta biomasa, galvenokārt koksne, kā arī vēja enerģija, biogāze un hidroenerģija. EM jaunā likuma anotācijā norāda, ka ar likumprojektu paredzēts ieviest tādu atbalsta mehānismu enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, lai, pārdodot elektroenerģiju tirgū, kopējo ieguvumu "zaļās enerģijas" ražotājam noteiktu pēc iespējas racionāli izmantoti Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgākie atjaunojamie energoresursi.

AER izmantošanas veicināšanai likumprojekts paredz izveidot divus atbalsta instrumentus - piemaksu par no AER ražotas elektroenerģijas pārdošanu un atbalstu, lai pieslēgtu elektroenerģijas tīklam atjaunojamās enerģijas ražotnes, kuru uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz piecus megavatus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!