Tagad bezkontakta kartes lietotāja rokās ir vadības pults, jo katrs pats var izvēlēties, kā to izmantot, — ieslēgt vai izslēgt šo funkciju, ja karte ir telefonā, tad iespējams pat nolemt, vai atstāt drošības limitu 25 eiro apmērā vai varbūt samazināt, tādējādi dodot iespēju katram kartes lietotājam pārvaldīt riskus, kas varētu rasties saistībā ar nesankcionētu kartes vai kartes telefonā lietošanu pretstatā ērtībai ko visām pusēs sniedz bezkontakta norēkinu tehnoloģijas.
Pirmās bezkontakta kartes tika ieviestas jau 2003. gadā, bet plašāku popularitāti ieguva kopš 2013. gada, attīstoties karšu pieņemšanas infrastruktūrai. Lai arī maksājumu karšu dzimtene ir ASV, bezkontakta kartes kļuva populāras tieši Eiropā. Jaunas tehnoloģijas ieviešanai nepieciešama uzticība gan no karšu izsniedzēju, gan tirgotāju un lietotāju puses. Bezkontakta tehnoloģijas gadījumā karšu izsniedzēji sākotnēji nevēlējās ieguldīt NFC (near field communication) tehnoloģijas bezkontakta kartēs, kamēr nebija pietiekams karšu pieņemšanas iekārtu pārklājums. Un otrādi – tirgotāji nevēlējas ieguldīt bezkontakta pieņemšanas ierīču tehnoloģijās, kamēr apgrozībā nebija ievērojams bezkontakta karšu skaits.
Kā liecina "Mastercard" un Finanšu nozares asociācijas pētījums – gandrīz pusei (51 %) Latvijas iedzīvotāju ir bezkontakta karte, kopumā izsniegts jau vairāk nekā 800 000 bezkontakta karšu. [1] Šīs tehnoloģijas ieviešanas pirmrindnieces ir Polija, Slovākija un Lielbritānija. Piemēram, 10 gadu laikā, kopš ieviesta bezkontakta tehnoloģija, izsniegts vairāk nekā 40 miljonu bezkontakta karšu, sasniedzot rekordaugstu rādītāju – 83 % no visām maksājumu kartēm ir aprīkotas ar šo funkciju, liecina Polijas Centrālās bankas statistika 2018. gada 3. ceturksnī. [2] Eiropas Centrālās bankas pētījums liecina, ka bezkontakta kartes populāras ir arī Lielbritānijā, Francijā, Spānijā un Čehijā. Klientu un tirgotāju pieprasījums un infrastruktūras gatavība padara bezkontakta maksājumu par jauno maksājumu normu.
Pamatojums meklējams maksājumu karšu vēsturē
Maksājumu karšu vēsture aizsākās reizē ar kredītkartēm. Pēc "Mastercard" datiem, pirmās tika ieviestas 1946. gadā. Iesākumā tās bija kartona kartītes, uz kurām bija uzrakstīti klienta dati. Vēlāk ieviesa plastikāta kartes, līdzīgas mūsdienu veikalu lojalitātes kartēm, kur šī pati informācija tika iestrādāta magnētiskajā lentē, kuru varēja nolasīt tikai iekārtas. Augot karšu lietotāju skaitam, kartes nonāca krāpnieku uzmanības lokā, kas veicinājis karšu industrijas attīstītību un karšu maksājumu tehnoloģijas pilnveidošanu, lai vienmēr būtu soli priekšā krāpnieciskajām shēmām. Kartes ar magnētisko lenti Eiropā izdzīvoja ar pieņemamiem riskiem sistēmai un aizsardzību patērētājiem līdz pat 2002. gadam, kad masveidā tika ieviestas viedkartes. Baltija bija viens no pionieriem Eiropā šo karšu piedāvāšanā klientiem. Viedkartei bija jauns drošības līmenis – karte vairs nav tikai informācijas devējs, bet klienta rokās kļūst par informācijas apstiprinātāju. Kartes un maksājumu drošība ietver labākās prakses, standartu un drošības procedūras ar skaidriem noteikumiem, kas attīstīti vairāk nekā 40 gadu laikā un turpina tikt uzlaboti un uzraudzīti; par to rūpējas lielākās karšu organizācijas, finanšu institūcijas un ražotāji. Karšu maksājumu sistēma nodrošina to, ka viedkarte, tostarp arī bezkontaktu tehnoloģijas, nav kopējamas.
Kā notiek bezkontakta kartes darījums?
Terminālī ievada pirkuma summu un pietuvina bezkontakta karti karšu pieņemšanas iekārtai līdz 4 cm attālumam.
Uz karti tiek nosūtīta pirkuma summas informācija.
Karte pārbauda pirkuma summu un pieejamo tiešsaistes limitu. [3]
Ja darījums tiek apstiprināts kartē, tad karte nosūta uz termināli pirkuma apstiprinājumu un to apstiprinošu kriptogrammu.
Kartes dators ģenerē kriptogrāfisku sertifikātu, ar kuru terminālis var, izmantojot "Mastercard" un "Visa" izsniegtās publiskās atslēgas, pārliecināties, vai karte nav viltota.
Autorizācijas pieprasījums, ar kartes ģenerēto kriptogrammu, kas ir izrēķināta tieši šim darījumam, iekļaujot darījuma summu, no pieņēmējbankas tiek sūtīts uz izdevējbanku, kas lemj par maksājuma autorizāciju.
Izdevējs pārbauda kartes parakstītos autorizācijas datus un ja dati ir korekti un klientam ir pieejams prasītais naudas atlikums, izdevējs apmaksu apstiprina un nosūta atbildi uz termināli.
Pozitīvas atbildes gadījumā terminālis izdrukā darījumu apliecinošu kvīti un pieņēmējs saglabā apstiprinātos darījumus savās sistēmās.
Dienas beigās pieņēmējbanka sadala darījumus atbilstoši izdevējbankām un nosūta tos apmaksai, izmantojot gan vietējās ("Worldline") gan starptautiskās ("Mastercard" un "Visa") maksājumu sistēmas. [4]
Kartes lietotājs ir noteicējs
Bezkontakta karte, saglabājot viedkartes tehnoloģisko drošību, sniedz fundamentālu ērtību klientam, nodrošinot bankas atbalstu kartes nozaudēšanas gadījumā un iespēju zaudēto atgūt, ko nav iespējams salīdzināt ar skaidras naudas nozaudēšanu, kā arī dodot iespēju aizsargāt sevi – izvēlēties kā, kad un vai lietot bezkontakta maksājumus. Tostarp noteikt bezkontakta maksājuma limitu un atrast sev piemērotāko kartes lietošanas un maksājumu uzraudzības veidu, piemēram, automātiski SMS vai aplikācijas paziņojumi par maksājumiem.
Ko varam gaidīt nākotnē?
Maksājumu karte ir stabils maksāšanas rīks ar pilnvērtīgi pieejamu infrastruktūru, un arī tuvākajā nākotnē tā nekur nepazudīs. Kļūs aizvien aktuālāki arī maksājumi ar viedtālruņiem un citām valkājamām tehnoloģijām. Vēloties uzlabot pircēju kopējo pieredzi un sekojot viņu vajadzībām, maksājumi kļūs vēl neredzamāki. Šo tendenci var jau novērot attīstāmies ASV un arī Eiropā, piemēram, "Amazon Go" un "Barclays Grab+Go", kas jau tagad klientiem ar inovatīvas iepirkšanās tehnoloģijas palīdzību piedāvā norēķināties izvēles brīdī, nevis stāvēt rindā pie kases. Tuvākajos gados noteikti attīstīsies tirdzniecības vides digitalizācija, pārmaiņa no "check-out" uz caurredzamu "check-in" principu – maksājums veikalā notiks vienlaicīgi ar izvēles veikšanu. Proti, mēs kā pircēji nestāvēsim pie kases un neiesim speciāli maksāt, bet jau izvēles brīdī preces iegādāsimies. Nākotnē maksājumi kļūs pircējiem vēl draudzīgāki, ātrāki, personalizētāki un ar vēl mazāk šķēršļiem. Jauno tehnoloģiju ieviešana ir veiksmīga tikai tad, ja visas puses saredz priekšrocības un ir gatavas ieguldīt tehnoloģijas ieviešanā, neatkarīgi no pieejamajiem tehniskajiem risinājumiem. Mūs kā pircējus noteikti gaida pavisam jauna un interesanta iepirkšanās pieredze.
[1] Latvijas iedzīvotāju pētījums 2018. gada rudenī pēc "Mastercard" un Finanšu nozares asociācijas pasūtījuma.
[3] Tiešsaistes limits — limits, līdz kuram karte akceptē pirkumu bez vēršanās pie kartes izdevējbankas.
[4] Latvijas bankas Zināšanu centra "Naudas pasaule" ekspozīcijā sagatavotā informācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
