Zane Kaktiņa: Arvien būtiskāks kļūst dzērienu dabiskais sastāvs un samazināts cukura daudzums
Foto: Publicitātes foto

Šī gada pirmajā ceturksnī novērots patēriņa pieaugums gandrīz visās dzērienu kategorijās. Būtisks pieaugums pērn novērots tieši alus kategorijā, sasniedzot visaugstāko rādītāju pēdējo 10 gadu laikā. Tai pat laikā ievērojami mainās arī iedzīvotāju paradumi, izvēloties bezalkoholiskos dzērienus, un būtiski aug pieprasījums pēc veselīgākām alternatīvām. Dzērienu nozares attīstības tendences un izaugsmes perspektīvas iespaido arī kopējo mazumtirdzniecības situāciju, tāpēc pētījuma "Maxima mazumtirdzniecības kompass" ietvaros noskaidrojām, kādi ir Latvijas iedzīvotāju dzērienu izvēles paradumi.

Populārākie dzērieni – tēja un kafija

SKDS veiktās aptaujas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji no bezalkoholiskajiem dzērieniem visbiežāk izvēlas tēju, kafiju un ūdeni. Tostarp vairums jeb 92% respondentu patērē tēju un kafiju vismaz reizi dienā, bet ūdeni tikpat bieži izvēlas 86%. Tai pat laikā arvien retāk tiek lietoti gāzētie dzērieni un limonādes, kas liecina, ka pircēji dzērienu izvēlē lūkojas uz veselīgākām iespējām, kas satur mazāk cukura. Interesanti, ka, pieaugot respondentu vecumam, krietni samazinās gāzēto dzērienu un limonādes patēriņš. Arī citur pasaulē aug pieprasījums pēc veselīgiem produktiem ar zemu cukura daudzumu, un ražotājiem, sekojot līdzi tendencēm, saražotā cukura apjomi arvien vairāk uzkrājas globālajā tirgū.

"Maxima Latvija" pārdošanas dati liecina, ka 2018. gadā kafija un tēja veidoja 3,1% no pirkuma groza, bet citi bezalkoholisko dzērienu veidi – 3,5%. Turklāt Latvijas iedzīvotāju pirkumos kafijai un tējai ir lielāks īpatsvars nekā citās Baltijas valstīs. Savukārt Lietuvas iedzīvotāji lielāku daļu no sava pirkuma groza atvēl citiem bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Visvairāk alu patērē Lietuvā

Aptaujas dati liecina, ka alu Latvijā patērē 66% iedzīvotāju. Salīdzinot alus patēriņu starp vecuma grupām, redzams, ka visaktīvāk alu patērē iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem – 29% to dara reizi nedēļā vai biežāk. Savukārt vismazāk alu izvēlas vecāka gājuma cilvēki vecumā no 64 līdz 75 gadiem (45% to vispār nedzer). Alu krietni vairāk iecienījuši vīrieši – 31% to izvēlas reizi nedēļā vai biežāk, kamēr tikai 9% sieviešu to patērē tik pat bieži. 43% sieviešu alu nedzer vispār.

Latvijā alus veido 3,4% no pirkuma groza, turklāt, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vērojams 0,4 procentpunktu pieaugums, ko, iespējams, veicināja pērnā gada īpaši karstā vasara. Salīdzinot situāciju ar citām Baltijas valstīm, Latvijas iedzīvotāji alum atvēl lielāku daļu no sava pirkuma groza nekā Igaunijas iedzīvotāji (3,3%), bet mazāku kā Lietuvas iedzīvotāji (3,9%).

Dzērienu izvēlē dominē garša

Aptaujas rezultāti liecina, ka, iegādājoties dzērienus, galvenais kritērijs ir garša – tā norādījuši 60% respondentu. Priecē, ka no visiem alus baudītājiem gandrīz visi iedzīvotāji jeb 94% izvēlas latviešu zīmolu alu. Vietējo zīmolu alu aptaujātie iedzīvotāji galvenokārt izvēlas, jo tas garšo labāk (66%), kā arī tā ierastās garšas (34%) un augstās kvalitātes dēļ (25%). Pārsteidzoši, ka, iegādājoties alu, cena iezīmējas tikai kā piektais svarīgākais kritērijs.

Pētot iedzīvotāju paradumus, noskaidrojām, ka visbiežāk Latvijas iedzīvotāji alu patērē mājās, atpūšoties vai baudot maltīti (59%). Alus tiek baudīts arī pavadot laiku draugu kompānijā (45%) vai atvēsinoties karstā laikā (33%). To, ka alus patēriņš būtiski palielinās, iestājoties siltākam laikam, apliecina arī "Maxima Latvija" pārdošanas dati – siltajos mēnešos (maijs – augusts) alus patēriņš pieaug gandrīz par 60%.

Ārējie faktori būtiski ietekmē dzērienu cenu

Salīdzinot dažādas dzērienu grupas, tikai kafijai un tējai šī gada pirmajā ceturksnī novērota deflācija (-3,2%), ko ietekmējis kritums kafijas pupiņu biržas cenās. Tai pat laikā citu bezalkoholisko dzērienu (minerālūdens, atspirdzinošie dzērieni, sulas) inflācijas temps ir palielinājies, šī gada pirmajā ceturksnī sasniedzot 3,5%. Pieaugumu veicināja izejvielu sadārdzināšanās. Savukārt alus kategorijā inflācija sasniedza pat 13,1%, ko galvenokārt ietekmēja graudaugu un apiņu cenu pieaugums, kā arī akcīzes nodoklis.

Tags

Alus Mazumtirdzniecības apgrozījums Maxima SKDS
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form