Neskatoties uz tendenci, kas tiek novērota pēdējo gadu laikā Latvijā, ka mājsaimniecības izdevumi par pārtiku kopumā aizņem arvien mazāku daļu, to īpatsvars tomēr ir samērā liels. Pēc pēdējiem pieejamiem Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" datiem, vidēji vienā Latvijas mājsaimniecībā pārtikai tiek atvēlēti 24% no kopējiem izdevumiem.
Diezgan līdzīga situācija ir vērojama arī kaimiņos: Lietuvā pārtikai tiek atvēlēti 24,4% no kopējiem izdevumiem, Igaunijā – 23,6%. Kopumā, analizējot visus Eiropas valstu rādītājus, ir vērojama cieša, apgriezta korelācija starp IKP uz vienu iedzīvotāju un izdevumu daļu pārtikai rādītājiem. Vidējais tēriņu apjoms pārtikai no kopējiem mājsaimniecības izdevumiem starp Eiropas valstīm ir 18,6%, kas ir būtiski zemāks nekā Latvijā.
Trīs apjomīgākās pārtikas preču grupas
Trīs apjomīgākās pārtikas preču grupas, kurām tiek atvēlēta lielākā tēriņu daļa, visās Baltijas valstīs ir gaļa un gaļas izstrādājumi (Latvijā 5,3%, Lietuvā 6,3%, Igaunijā 4,6%), piena produkti un olas (Latvijā 4,2%, Lietuvā 3,9%, Igaunijā 3,7%), maize un graudaugi (Latvijā 3,4%, Lietuvā 3,6%, Igaunijā 3,4%). Atšķirības starp valstīm tēriņu apjomā pa preču kategorijām ir saistītas gan ar atšķirīgiem ēšanas ieradumiem, gan ar atšķirībām cenu līmeņos.
Salīdzinot cenu līmeņus preču grupās ar vidējiem rādītājiem starp Eiropas valstīm (koeficients 100), tad Latvijā pārtikas cenu indekss, pēc pēdējiem pieejamajiem Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" datiem, ir 88,5, kur viszemākais rādītājs ir fiksēts gaļai un gaļas izstrādājumiem (69,2), bet visaugstākais – nealkoholiskajiem dzērieniem (117,3). Šajā grupā ietilpst arī kafijas produkti, kur liela ietekme ir akcīzes nodoklim.
Mājsaimniecību izdevumu sadalījums
Ieskatoties citās Latvijas mājsaimniecības izdevumu sadaļās, kā nākošās lielākās var minēt izdevumus par mājokli, ūdeni, elektrību, gāzi u.tml. (23,7% no kopējiem izdevumiem) un transportu (11,9%). Salīdzinājumam – Lietuvā izdevumiem par mājokli, ūdeni, elektrību un gāzi atvēl 33,4% no kopējiem izdevumiem, bet Igaunijā izdevumiem par transportu atvēl 13,1% no kopējiem mājsaimniecības izdevumiem.
Liela atšķirība starp Baltijas valstīm ir tēriņu daļai par atpūtu un kultūras pasākumiem. Igauņi tam atvēl 10,9%, Latvieši – 7,1%, bet lietuvieši vien 5% no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.
Turpmāko gadu prognozes
Prognozes liecina, ka arī turpmākajos gados Latvijā samazināsies tā izdevumu daļa, ko vidēji viena mājsaimniecība tērēs pārtikas iegādei, bet, neskatoties uz šo samazinājumu, tā tik un tā veidos ļoti būtisku daļu no visiem izdevumiem. Savukārt, palielinoties iedzīvotāju pirktspējai, visvairāk pieaugs tie izdevumi, kas saistīti ar dažādām izklaidēm. Pozitīvi ir tas, ka pieaugs iedzīvotāju izdevumi izglītībai, kas nākotnē ļaus straujāk kāpināt kopējo rentabilitāti.
