Tā vietā valstij bez īpašiem riskiem būtu iespēja kaut daļēji atrisināt kritiski samilzušo situāciju ceļu nozarē. Pēdējos divos gadus ir pierādījies, ka veiksmīgi darbojas valsts galveno autoceļu tā saucamā Ceļu segu pastiprināšanas programma, kuras rezultātus sabiedrība jau ir paguvusi atzinīgi novērtēt.
Gadā vidēji valsts ceļu sakārtošanai un uzturēšanai būtu nepieciešami 310 miljoni latu, bet, piemēram, 2014.gadā ir ieplānoti tikai 12 miljoni latu Eiropas Savienības līdzekļu un pat nav zināms, cik varēs atļauties no valsts budžeta ceļu ziemas perioda uzturēšanai. Tikmēr ceļu būvē ir jau tehniski sagatavoti projekti darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" prioritāšu ietvarā, un, ja pieņemam, ka pieminētajā segu pastiprināšanas programmā 1 kilometrs izmaksā vidēji 400 tūkstošus latus, tad par 100 miljoniem mēs iegūtu vēl vismaz 250 kilometrus sakārtotu ceļu, pa kuriem apmēram 15 gadus bez citām papildus dotācijām un bez problēmām varētu notikt kravu tranzīta satiksme, kā arī uzlabotos pasažieru pārvadāšanas apstākļi, atslogojot nepieciešamību pēc pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu. Ar šo apjomu varētu tikt sakārtoti gandrīz visi autoceļi līdz valsts lielākajām pilsētām un ostām.
Ir zināms, ka pēc globālās konkurētspējas rādītājiem 134 valstu grupā Latvija ir ierindota 55.vietā, bet ceļu kvalitātes jomā tikai 90 vietā. Salīdzinājumam varam atzīmēt, ka Lietuvā ceļu kvalitātes rādītājs ir 27 vietā, bet Igaunijai 53 vietā. Šāds novērtējums norāda uz ievērojamu atpalicību tieši valstij svarīgu infrastruktūras objektu uzturēšanas un būvniecības finansēšanā, kas ierobežo valsts konkurētspēju Baltijas un Eiropas kopīgajā tirgū. Cīņa par vienu konkrētu "treknajos" gados aizsāktu vilcienu līgumu rada šaubas, vai valstī vispār pastāv kāds prioritārā secībā sakārtots transporta infrastruktūras uzturēšanas un attīstības plāns.
Ir maz cerību, ka valsts atradīs atbilstošu finansējuma apjomu pati savā kasē, taču, ja nekas netiks darīts, līdz ar tālāku ceļu brukšanu 2013. – 2014.gados var tikt iznīcināta stabila, līdz 4000 tūkstošiem cilvēku nodarbinoša nozare, kura turklāt dod valsts kasē 13-18% no apgrozījuma. Tāpēc biedrība saskata, ka šī būtu garantēta Eiropas finanšu līdzekļu apguve un vienlaikus arī iespēja nozarei izdzīvot, līdz sagaidām kaut ko no nākamā ES finanšu perioda līdzekļiem.
