"SEB Bankas" ekonomists Dainis Gaišpuitis portālam "Delfi" sacīja, ka PVN likmes palielināšana jau bija gaidāma, jo tieši šīs nodoklis dod drošus un stabilus ienākumus valsts budžetā. Viņš gan atzina, ka vēl jāvērtē, kā iespējamā palielināšana atsauksies uz patēriņu, vai tas izraisīs inflāciju.
"DnB Nord" sociālekonomists Pēteris Strautiņš portālam "Delfi" sacīja, ka iespējamā PVN likmes palielināšana "nav lielākais ļaunums", sliktāk būtu, ja palielinātu darbaspēka nodokļus. Viņš gan pieļāva, ka likmes palielināšana par vienu procentu ietekmēs vēlmi izvairīties no nodokļa maksāšanas.
Strautiņš arī pauda, ka PVN celšanai nākamgad varētu būt mazāka ietekme uz iedzīvotāju vēlmi izvairīties no nodokļu nomaksas. Viņaprāt, budžeta ieņēmumi likmes paaugstināšanas rezultātā pieaugs, kaut arī acīmredzot ne tieši proporcionāli likmes kāpumam. Likmei augot par 4,8% jeb vienu procentpunktu, ieņēmumi pieaugs nedaudz mazāk. Taču uz ieņēmumiem strādās arī citi faktori, kā patēriņa pieaugums, kura ietekme savukārt būs pozitīva, skaidroja sociālekonomists.
Gašpuitis arī noraidīja apgalvojumu, ka, paceļot likmi, varētu krasi sarukt budžeta ieņēmumi. Viņš Latvijas situāciju salīdzināja ar citās Eiropas valstīs notiekošo – piemēram, Lielbritānijas valdība krīzes laikā PVN pat samazināja, vēlāk atjaunoja iepriekšējā apmērā, bet šobrīd spriež par palielināšanu.
"Citadele Asset Management" Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis portālam "Delfi" uzsvēra, ka galvenais jautājums gan iespējamās PVN pamatlikmes palielināšanas, gan budžeta konsolidācijas kontekstā - kāds ir Latvijai ilgtermiņa plāns. Analītiķis skaidroja, ka pēdējo divu gadu laikā ir dzirdēts tik daudz baumu un runu par iespējamām izmaiņām Latvijas nodokļu sistēmā, ka to komentēšana jau kļuvusi par "mutes dzesēšanu".
Viņaprāt, valdībai, Finanšu ministrijai un citām institūcijām, beidzot būtu jāpaskaidro, kā Latvija samazinās budžeta deficītu līdz Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3% no IKP un kāpēc valdība pieļauj vienas izmaiņas nodokļu sistēmā, nevis citas.
Vaikulis skaidroja, ka patlaban visi dzirdētie priekšlikumi šķiet izrauti no konteksta. Piemēram, vērtējot iespējamo PVN likmes palielināšanu elektrībai no 10% līdz 22%, Vaikulis atzina, ka ir saprotams – mājsaimniecību tēriņi elektrībai pieaugs, bet jautājums ir, kādēļ tieši šo ceļu būtu jāizvēlas budžeta konsolidācijai.
Viņš atzina, ka pašlaik dīvaini dzirdēt nesagatavotus un neskaidrus priekšlikumus ne tikai par PVN likmju palielināšanu un iespējamām izmaiņām otrā pensiju līmeņa iemaksu apjomā, ja nav zināms, kā Latvija vēl samazinās savu budžeta deficītu no pašreizējam 8% līdz 3%.
Savukārt "Swedbank" vecākais ekonomists Dainis Stikuts norāda, ka PVN likmes palielināšana pati par sevi nav strukturālā reforma, jo neuzlabos valsts sniegto pakalpojumu efektivitāti, kas patlaban negatīvi ietekmē nodokļu maksāšanas disciplīnu. PVN likmes palielināšana kopumā gan dos pozitīvu ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem, jo to maksā neatkarīgi no ienākumu gūšanas veida, proti, PVN maksā arī tie, kas gūst ienākumus pelēkajā ekonomikā.
Tomēr, viņaprāt, saprātīgāk būtu atcelt samazināto PVN likmi, jo tā šobrīd pilda sociālā atbalsta funkciju un kropļo tirgu. Savukārt PVN likmes celšana palielinās inflāciju un mazinās iedzīvotāju pirktspēju, kas mazāk turīgiem iedzīvotājiem ir jākompensē, jo viņi šo palielinājumu izjutīs vissāpīgāk. Strādājošiem tas varētu būt krietni augstāks (piemēram, 90 lati) ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, bet bezdarbniekiem un pensionāriem to var kompensēt tieši, pauž ekonomists.
Jau ziņots, ka, lemjot par nākamā gada valsts budžeta, valdības dienas kārtībā nonākuši jautājumi par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes palielināšanu no 21% līdz 22%, kas budžetā dotu 37,5 miljonus latu.
Svētdien pēc konsultācijām ar starptautiskajiem aizdevējiem Ministru prezidenta Valda Dombrovska ("Vienotība") vadītā sarunu grupa ir panākusi vienošanos par nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas apjomu 280 miljonu latu apmērā.
Nākamā gada valsts budžetu valdība plāno sagatavot saspringtā darbā nepilna mēneša laikā - budžeta projektu Saeimā plānots iesniegt jau 7.decembrī. Valdība cer, ka 9.decembrī parlaments budžetu varētu apstiprināt pirmajā lasījumā, bet otrajā un galīgajā lasījumā – 17.decembrī. Budžetu ministri gatavos slēgtās sēdēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
