40% ES enerģijas patēriņa – ēkām
ES zaļais kurss nozīmē, ka Eiropas nekustamā īpašuma jomu tuvākajā nākotnē skars būtiskas izmaiņas, kas attieksies gan uz no jauna būvētajām, gan vēsturiskā mantojuma ēkām, gan arī infrastruktūras objektiem. Ilgtermiņa nulles emisiju mērķis ir ļoti ambiciozs, ņemot vērā, ka aptuveni 75% no pašreizējām ēkām ES nav energoefektīvas, no resursu patēriņa viedokļa tās atbildīgas par apmēram 40% Eiropas kopējā enerģijas patēriņā un rada apmēram 36% siltumnīcefekta emisiju.
Situācija ir sarežģīta arī citu iemeslu dēļ – mainās namu iemītnieku vajadzības un prasības, un mūsdienu mājokļos strauji ienāk jaunās tehnoloģijas. Tas notiek laikā, kad enerģētikas sektors saskāries ar līdz šim, iespējams, lielākajiem izaicinājumiem. Tāpēc tiek attīstītas jaunas ēku apsaimniekošanas sistēmas, IT un komunikāciju tehnoloģiju rīki, kas ļauj pārvaldīt enerģijas patēriņu "gudrāk".
Pateicoties šai "gudrajai" evolūcijai, rodas vīzija par to, kas eiropiešus varētu sagaidīt nākotnē. Ir ēkas, kas ir energoefektīvas, atrodot pareizo balansu starp to, kā patērēt vismazāk enerģijas, bet nodrošināt tās iedzīvotājiem nepieciešamo komfortu. Ir ēkas, kurās pašās vai to tuvumā uzstādītas iekārtas pašpatēriņa enerģijas ražošanai no atjaunojamajiem enerģija avotiem. Daļa pie tam spēj saražot vairāk enerģijas, nekā patērē, tāpēc liekā enerģija nonāk koplietošanas tīklos. Daļa ēku ar dažādu IT risinājumu palīdzību izmanto viedo mijiedarbību ar energotīklu, lai izmaksu optimizācijas nolūkos spētu īstermiņā uzkrāt ēkas iedzīvotājiem nepieciešamo enerģiju. Izmantojot viedo pārvaldību, iedzīvotāji arī paši var analizēt savu enerģijas patēriņu, lai atrastus veidus, kā ietaupīt.
Šie tehnoloģiskie risinājumi daļai iedzīvotāju var šķist utopiski. Īpaši tiem, kas mitinās vēsturiskajās ēkās nevis jaunceltnēs, kurās ieviest minētos risinājumus ir dārgi, grūti un dažkārt pat neiespējami.
Labi logi palīdzētu Eiropai samazināt CO2 emisijas par 35%
Tai pašā laikā ir virkne praktisku risinājumu, kurus ieviešot, energoefektivitātes rādītāji ievērojami uzlabotos. Viens no piemēriem ir kvalitatīvi izolēti logi. Augstas veiktspējas logi, piemēram, dubulta vai trīskārša stiklojuma, ir izplatīta prakse Ziemeļeiropas valstīs, kur būtiskāka ir efektīva apkures sistēma, un logu izolācija var būtiski ietekmēt enerģijas patēriņu. Ir aprēķini, kas liecina – ja augstas veiktspējas logi tiktu uzstādīti ēkās visur ES, šī reģiona CO2 emisijas un enerģijas patēriņš līdz 2050. gadam samazinātos par 37%. Baltijas valstīs šīs izmaiņas varētu radīt līdz pat 45% ietaupījumu tajā pašā laika posmā.
Līdzīgus uzlabojumus var sasniegt arī ar ēkas fasādes siltināšanas metodēm. Viena no interesantākajām inovācijām ir tā dēvētās "zaļās sienas", kad ēkas fasādi sedz dažādu augu paklājs. "Zaļās sienas" ir efektīvs un vienlaikus energoneitrāls risinājums, kas nodrošina nepieciešamo siltumizolāciju, vienlaikus vizuāli uzlabojot pilsētvidi, gaisa kvalitāti un pazeminot karstā gaisa akumulāciju pilsētās.
Ēku būvniecības standartus šobrīd strauji maina arī inovatīvi būvmateriāli. Viens no piemēriem ir krustiski laminēti un līmēti kokmateriāli, kurus var izmantot būvniecībā tērauda siju vietā. Viens no ievērojamākajiem projektiem, kur izmantota šī tehnoloģija, ir "Mjøstårnet" ēka Brumunddal, Norvēģijā. Tā ir 18 stāvu koka konstrukcija, kas sniedzas 85,4 metru augstumā. Salīdzinājumam, Latvijas Televīzijas ēka ir 87,75 metrus augsta, taču, atšķirībā no "Mjøstårnet", pie tās nav izbūvēts peldbaseins.
Tērauda ražošana ar 97% mazāk kaitīgo emisiju
Ne visus projektus var realizēt bez betona un tērauda, taču tagad tiek izstrādātas jaunas ražošanas metodes, kas arī šos materiālus varētu padarīt "zaļus". Labs piemērs ir tērauda ražošana, izmantojot dzelzs tiešās reducēšanas (DRI) procesu, kas nozīmē, ka nav nepieciešama koksa krāsns, un tā vietā var lietot ūdeņradi un CO (iegūts no metāna vai oglēm). Izmantojot šo moderno metodi, šobrīd tiek ražoti tikai 5% pasaules tērauda. Ja DRI procesu uzlabotu vēl vairāk, piemēram, elektriskās krāsns darbināšanai izmantotu ūdeņradi un atjaunojamo elektroenerģiju, CO2 emisijas samazinātos līdz 50 kilogramiem vai mazāk uz katru tonnu tērauda – tas nozīmē emisiju samazinājumu 97% apmērā, salīdzinot ar tradicionālo tērauda ražošanas metodi, kas dominē arī mūsdienās. Šādas inovatīvas tērauda ražotnes jau šobrīd tiek attīstītas gan Eiropā, gan Ķīnā un Austrālijā, un pirmās no tām darbu varētu sākt 2025. vai 2026. gadā.
Jaunās ēkas būs energoefektīvs, ko darīt ar vecajām?
Šie nav vienīgi un pat ne populārākie risinājumi, kas vērsti uz teju nulles emisijas mērķu sasniegšanu. Taču būtiski uzsvērt, ka jauno ēku energoefektivitāte nav Eiropas glābiņš, kas ļaus sasniegt klimata mērķus: lielāko artavu mērķa sasniegšanā var dot tikai jau esošo ēku pārbūve, renovācija un pielāgošana. 75% Eiropas Savienības ēku fonda būvēts līdz 1990. gadam, un aplēses rāda, ka 80–85% šobrīd lietošanā esošo ēku tiks izmantotas arī 2050. gadā. Tādējādi galvenais nekustamo īpašumu fonda labas pārvaldības mērķis ir ēku renovācija. Šobrīd atsevišķās dalībvalstīs ēku renovācijas gada rādītāji svārstās no 0,4%–1,2%. Lai sasniegtu mērķi, ka 80% ēku līdz 2050. gadam ir renovētas, šim rādītājam jau tuvāko gadu laikā jāpārsniedz 2%.
Latvijas mērķi ir vienlīdz ambiciozi. Pat neraugoties uz to, ka vecuma, kvalitātes, amortizācijas un citu apsvērumu dēļ aptuveni 30% dzīvojamo ēku un 10% citas funkcijas pildošas ēku var nebūt piemērotas renovācijai.
Avots: Latvijas nacionālā ilgtermiņa renovācijas stratēģija, 2020
Ēku renovāciju kavē dažādi finanšu, sociālie un regulējoši šķēršļi. No finanšu perspektīvas raugoties, gan investoriem, gan finansistiem pašlaik trūkst visaptverošas analīzes par renovācijas projektu "dzīves ciklu", proti, rezultātiem ilgtermiņā. Renovācijas projektu lielās sākotnējās izmaksas, ilgais atmaksāšanās laiks un finansējuma pieejamības trūkums būtiski samazina renovācijas projektu skaitu, kuri saņem tiem nepieciešamo finansējumu.
Sociālie šķēršļi var būt tikpat sarežģīti. Joprojām trūkst zināšanu un izpratnes par inovatīvo ēku fasāžu renovāciju projektu finansiālajiem un ilgtspējas ieguvumiem. Tāpat nav zināms, kā tas var ietekmēt vērtējumu par konkrētās ēkas kvalitāti, funkcionalitāti un galu galā arī nekustamā īpašuma vērtību. Grūtības realizēt ēku renovāciju projektus bieži vien kavē arī tas, ka liela daļa veco daudzdzīvokļu namu pieder vairākiem īpašniekiem, kuriem vispirms par to jāpanāk vienošanās.
Taču tuneļa galā ir gaisma – saskaņā ar kvantitatīvām sabiedriskās domas aptaujām lielākā daļa māju īpašnieku ir ieinteresēti piedalīties daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes uzlabošanas programmās, ja to līdzfinansē ES. Tāpat kā vairumā gadījumu, vajadzīgo grūdienu var dot tieši finansiālie stimuli.
Vienlaikus, nekustamā īpašuma pircēji jau tagad nereti ir gatavi maksāt vairāk, ja konkrētais īpašums ir energoefektīvāks, jo nākotnē tas nozīmē gan mazākus izdevumus komunālajiem maksājumiem, gan uzlabo nekustamā īpašuma vērtību nākotnē. Savukārt tos īpašumus, kas nav energoefektīvi, pārdot būs arvien grūtāk un to vērtība kritīsies.
Savukārt nekustamā īpašuma investoriem vairāk par terminiem "lielāka energoefektivitāte" un "ilgtspēja" ir svarīgi precīzi dati un instrumenti, kas ļauj viegli salīdzināt dažādus nekustamos īpašumus, nekustamo īpašumu investīciju portfeļus, kā arī ieguldījuma atdeves rezultātus. Labāki dati nozīmē, ka nekustamā īpašuma renovācijas projekti varēs piesaistīt lētāku finansējumu ar zemāku procentu likmi.
Informāciju sagatavoja Pēteris Celms, "BluOr Bank" investīciju portfeļa pārvaldnieks.