Latvijas pienesums saules paneļu lietojumā Baltijā – vien 2%. Kā to mainīt?
Foto: Publicitātes foto

Saules paneļi ir viens no vadošajiem alternatīvās enerģijas avotiem, kas strauji gūst popularitāti visā pasaulē. Privātpersonām un uzņēmumiem, kas tos uzstādījuši savos īpašumos, tas nozīmē bezmaksas elektroenerģijas avotu – aizraujoša doma šī brīža apstākļos, kad elektrības cena arvien aug. Šī enerģija ir tīra, nerada emisijas un ir neizsmeļama. Pat Latvijā, kur laika apstākļi ir visai mainīgi. Saules paneļi ir arī lieliska investīcija, kas sevi atpelna salīdzinoši īsā laikā. Taču Baltijas valstis saules paneļu lietojuma ziņā krietni atpaliek no vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Turklāt Latvijas pienesums Baltijas sniegumā ir vien 2%. Tā ir noderīga viela pārdomām, ņemot vērā rietumvalstu piemēru, kur saules paneļu bizness dažiem uzņēmumiem nesis fantastisku izaugsmi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

To, cik īsā laikā un strauji saules paneļu bizness attīstījies, varam vērot Amerikas Savienotajās Valstīs. 2013. gada vasarā, pirms mana pēdējā studiju gada Virdžīnijas universitātē ASV, stažējos nelielā privātā kapitāla fondā, kas specializējas saules enerģijas jomā. Tolaik tā bija jauna biznesa ideja – paplašināt saules enerģijas pieejamību uzņēmējiem, kuriem bija vēlme izmantot saules enerģiju, bet nebija kapitāla, lai to izdarītu. Mūsu uzņēmums nodrošināja finansējumu paneļu uzstādīšanai apmaiņā pret to iegūstot īpašumtiesības uz iekārtu un ilgtermiņa vienošanos ar uzņēmēju par visas paneļu saražotās elektroenerģijas iegādi. Fondam tas nozīmēja, ka pēc sākotnējām investīcijām tam gadu desmitiem ilgi nodrošināta stabila un paredzama naudas plūsma, kā arī ieguldījuma gada atdeve, kas bija divciparu skaitļa apmērā.

Lai gan tagad tas šķiet vienkāršs un acīmredzams ieguldījums, pirms deviņiem gadiem tā vēl bija salīdzinoši nepierādīta koncepcija. Materiālu un būvniecības izmaksas bija lielas, tādēļ vairums šo agrīno projektu nebija realizējami bez ievērojamiem nodokļu atvieglojumiem un citiem stimuliem, ko, cenšoties mazināt finansiālo slogu, nodrošināja valsts un federālās valdības programmas. Tas bija īpaši aktuāli projektiem, kurus realizēja valsts ziemeļaustrumu daļā, kur atradās arī uzņēmuma galvenais birojs. Ģeogrāfiskās atrašanās vietas un lielāka mākoņu daudzuma dēļ kopējā saules paneļu jauda šajā valsts daļā ir daudz mazāka nekā saulainākās vietās dienvidu štatos.

Darbs bija izaicinošs, bet bija skaidrs, ka tas būs arī īpašs. Modelēt potenciālos projektus un strādāt komandā ar spēcīgu misijas apziņu bija aizraujoša sajūta. Par to, ka uzņēmums varētu kļūt par īstenu veiksmes stāstu, liecināja arī tas, ka pat mūsu sadarbības partneri, kuri īpaši nerūpējās par to, lai viņu darbība būtu "zaļa", saprata, ka pāreja uz saules enerģiju ir laika jautājums un gluži vienkārši ekonomiski izdevīga.

Togad es aizbraucu, plānojot konkrētajā uzņēmumā atgriezties uz pilnu slodzi pēc studiju pabeigšanas. Tā vietā es atgriezos Latvijā, taču visus šos gadus esmu turpinājis sekot līdzi uzņēmuma un manu bijušo kolēģu rezultātiem. Astoņu cilvēku uzņēmums, kas 2013. gadā atradās vienā telpā, 2021. gada decembrī kļuva par publisku akciju sabiedrību ar pašreizējo tirgus kapitalizāciju gandrīz 950 miljonu ASV dolāru apmērā. Viņi atradās īstajā vietā īstajā laikā, piedzīvojot strauju saules enerģijas izmantošanas pieaugumu ASV.

Pašreizējā situācija Amerikā

Saules enerģija Amerikas Savienotajās Valstīs tagad ir pieņemamāka, pieejamāka un izplatītāka nekā jebkad agrāk. ASV saules enerģijas jauda ir palielinājusies no 0,34 gigavatiem (GW) 2008. gadā līdz aptuveni 97,2 GW šodien. Tas ir pietiekami, lai nodrošinātu elektroenerģiju 18 miljoniem vidējo amerikāņu mājsaimniecību. Šodien vairāk nekā 3% no ASV elektroenerģijas nāk no saules enerģijas saules fotoelementu (PV) veidā un koncentrējot saules siltuma jaudu.

Paredzams, ka laika posmā no 2022.-2027. gadam ASV saules enerģijas tirgus pieaugs par 17,32% gadā, sasniedzot uzstādīto mērķi – 270 GW saules enerģijas jaudas līdz 2027. gadam. Šo pieaugumu veicina liels pieprasījums un arī izmaksu kritums. Kopš 2014. gada saules PV paneļu vidējās izmaksas ir samazinājušās par teju 70%. Saules enerģijas tirgi strauji attīstās visā valstī, jo saules elektrība pašlaik ir ekonomiski konkurētspējīga ar tradicionālajiem enerģijas avotiem lielākajā daļā štatu. Pie tam saules paneļu uzstādīšanas tendenci arī turpmāk veicinās atjaunojamās enerģijas nodokļu atvieglojumi un citas atbalstošas valdības programmas.

Eiropai veicas vēl labāk, taču Latvija atpaliek

Eiropā uzstādīto saules paneļu kopējā jauda ir vēl lielāka. Eiropas Savienības saules enerģijas ražošanas iekārtu jauda 2020.gadā no 139 GW palielinājās par 19%, sasniedzot 164,9 GW. Arī šajā situācijā pieaugums bija divciparu skaitlis. Un tas notika, neskatoties uz nelabvēlīgiem tirgus apstākļiem, kuru vidū bija PV produktu piegādes nepietiekamība nepārtrauktu piegādes ķēdes traucējumu dēļ. Paredzams, ka uzstādītā jauda turpinās pieaugt divciparu līmenī, un saules enerģija aizņems arvien lielāku elektroenerģijas ražošanas daļu visā ES.

Labā ziņa ir tā, ka 2021. gadā 25 no 27 ES dalībvalstīs uzstādīja vairāk saules paneļu nekā gadu iepriekš. Sliktā ziņa ir tā, ka uzstādītā jauda lielā mērā ir koncentrēta tikai dažās valstīs, un Latvija nav viena no tām.

Igaunijā, Latvijā un Lietuvā pašlaik vērojama nevienmērīga saules enerģijas iekārtu attīstība, un uzstādītā jauda uz vienu iedzīvotāju ievērojami atpaliek no ES vidējā līmeņa. 2021. gada beigās triju Baltijas valstu kopējā uzstādītā PV jauda bija 785 MW. Gandrīz 70% no tās nāk no Igaunijas. Lietuva veido aptuveni 28%, savukārt iekārtas Latvijā veido aptuveni 2%, ap 19 MW. Kontekstā, 1 MW var nodrošināt elektrību apmēram 400-600 mājām.

Plāna un risinājumu Latvijai pagaidām nav

Teikt, ka mēs atpaliekam, ir diezgan pieticīgi teikts. Nav plāna, nav mērķa un nav izsoļu saules paneļu uzstādīšanai. Tas savukārt nozīmē, ka investoriem trūkst pietiekamas redzamības saviem ieguldījumiem. Latvijai šobrīd trūkst mērķtiecīga valsts līmeņa plāna, kas motivētu ražojošos patērētājus, piemēram, atbalsta programmas, nodokļu atvieglojumi un kolektīvā pašpatēriņa attīstība.

Neskatoties uz šiem šķēršļiem, joprojām tiek veikti gan lieli, gan mazi ieguldījumi šajā jomā. Vairākas bankas, tostarp "BluOr Bank", ir sākušas piedāvāt atbalstošu finansējumu saules paneļu uzstādīšanai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un "Altum" ieviesušas programmas, lai sniegtu finansiālu atbalstu energoefektivitātes uzlabošanai, tai skaitā saules paneļu uzstādīšanai. Un tikai pirms dažām nedēļām, "BaltCap Infrastruktūras fonds" un Latvijā lielākā privātā enerģētikas uzņēmumu grupa "AJ Power" parakstīja līgumu par kopuzņēmuma izveidi saules enerģijas ražošanas attīstīšanai Latvijā, plānojot nākamo triju gadu laikā izbūvēt saules enerģijas parkus 30 MW apmērā.

Topošā saules enerģijas ražošanas nozare Latvijā šobrīd atrodas kritiskā punktā. Tā kā elektroenerģijas cenas ir strauji pieaugušas un nepieciešamība pēc enerģētiskās neatkarības pēdējos mēnešos ir kļuvusi pilnīgi skaidra, saules enerģijas iekārtu skaits nākamajos gados tikai pieaugs. Un lai gan saules enerģija nekad nebūs galvenais elektroenerģijas avots Latvijā, tai būs sava loma pieejamas elektroenerģijas nodrošināšanā un klimata mērķu sasniegšanā. Man ir prieks redzēt, ka nozare aug un gūst panākumus līdzīgi kā mani bijušie kolēģi Amerikas Savienotajās Valstīs.

Informāciju sagatavoja Pēteris Celms, "BluOr Bank investīciju" portfeļa pārvaldnieks

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.