Liepājnieku inovācijas ekonomiskas saimniekošanas un izdevīgāka biznesa kontekstā
Foto: Publicitātes foto

Kad mājās lietojam kādā no vietējiem lielveikalu tīkliem pirktās vates plāksnītes, tikai retais aizdomājas un zina, ka tās tapušas tepat Latvijā. Liepājas uzņēmums "iCotton" ir starp lielākajiem kokvilnas produktu, mitro salvešu un personīgās higiēnas produktu ražotājiem Eiropas Savienībā un NVS valstīs un lepojas ar vienu no modernākajām kokvilnas pārstrādes ražotnēm Eiropā. Kā uzskata uzņēmuma rīkotājdirektore Dace Mihņenoka, soli priekšā konkurentiem ļauj būt nepārtrauktas inovācijas, jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde un gudra izejvielu un citu resursu izmantošana.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

2013. gadā dibinātā uzņēmuma "iCotton" pamatdarbības veids ir kokvilnas produktu, piemēram, vates disku, absorbējošu paladziņu, vates kociņu un citu higiēnas preču ražošana. Šajā pavasarī uzņēmums pabeidzis jaunas ražošanas līnijas testēšanu, un jau tuvāko nedēļu laikā "iCotton" uzsāks sieviešu intīmās higiēnas preču ražošanu, kļūstot par pirmo šāda veida preču ražotāju Baltijas valstīs.

Apmēram 95% uzņēmuma saražotās produkcijas tiek eksportēta. "iCotton" galvenie noieta tirgi ir Baltijas valstis, Lielbritānija, Francija, Itālija, Čehija, Polija, Skandināvija, kā arī Uzbekistāna, Ķīna, Vjetnama un citas. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija vairāk nekā 21 milj. eiro, un kopumā uzņēmums šobrīd eksportē produkciju uz vairāk nekā 20 pasaules valstīm. Apmēram 70% produkcijas top citu valstu uzņēmumu privātām preču zīmēm, kamēr atlikušie 30% saražotā tiek tirgoti ar "iCotton" piederošiem zīmoliem.

Uzņēmums ar pielāgošanās un inovāciju gēnu

Pēdējo gadu laikā, kad daudzi uzņēmumi nonāca grūtībās pandēmijas ierobežojumu dēļ, "iCotton" ražotnes darbojās ar pilnu jaudu pat 24 stundu režīmā. Kokvilnas auduma izejvielas, kuru ražošanu uzņēmums uzsāka 2020. gada beigās, tiek izmantotas gan dažāda veida antibakteriālo salvešu, gan sejas masku ražošanā, pēc kurām tirgū bija milzīgs pieprasījums.

"Inovācijas, jaunu produktu izstrāde un pielāgošanās tirgum droši vien ir mūsu uzņēmuma gēnos. Mēs nemitīgi izmēģinām jaunas tehnoloģijas, testējam kokvilnas, lina un tagad arī kaņepju šķiedru īpašības un pielietojumu dažādās to kombinācijās. Šobrīd aptuveni 3 – 4% no iekārtu darba laika ir nevis ražošana, bet dažādi testi. Veiksmīgi ir apmēram 15 – 20%, taču tālāk, protams, svarīgi jaunatklājumu integrēt produktos, izstrādāt produkta paraugus un atrast tiem noietu. Mums kā uzņēmumam tās ir investīcijas, bet mēs labi apzināmies, ka bez tā nevar – visas kārtis rokā būs tam pirmajam ražotājam, kurš tehnoloģiski izstrādās inovatīvu produktu," stāsta uzņēmuma rīkotājdirektore Dace Mihņenoka.

Artava aprites ekonomikai: inovatīvs kaņepju un lina pielietojums

Nozīmīgu daļu uzņēmuma produkcijas veido bioloģiskie produkti, kāda būs arī jaunā ekoloģiskā sieviešu higiēnas pakešu līnija. Uzņēmums strādā gan ar bioloģiski tīru kokvilnu, gan pēta produktu ražošanas iespējas, liekot lietā lina un kaņepju šķiedru. Tam varētu būt milzīgs biznesa potenciāls tepat Latvijā. Piemēram, no Latvijā audzētajām kaņepēm pārsvarā izmanto tikai sēklas un spiež eļļu. Tādējādi kaņepju šķiedras izmantošana rūpnieciskiem nolūkiem būtu svarīga artava arī aprites ekonomikas veicināšanā, izmantojot no produkta visu, ko tas var dot.

"Jaunu produktu izstrāde nozīmē atrast pareizo kombināciju – materiālā, faktūrā, auduma šķiedru apstrādē un tehnoloģijā. Lina un kaņepju šķiedrām ir lieliska uzsūktspēja, taču tie ir visai raupji materiāli. Tāpat vesela zinātne ir hidrofobiski audumi – uzsūc no vienas puses, bet mitrumu atpakaļ nelaiž. Kaņepes ir ļoti interesants materiāls, jo aug tepat pie mums. Esam testējuši tā lietošanu arī vates diskos, kas apvienojumā ar maigo kokvilnu varētu dot sejas pīlinga efektu. Tāpat pētām arī citu Latvijā pieejamu biomateriālu izmantošanas potenciālu. Tieši šīs inovācijas ir tās, kas piesaista lielveikalu ķēžu un produkcijas izplatītāju uzmanību un ļauj apgūt jaunus noieta tirgus. Piemēram, par kaņepju šķiedru pielietojumu personiskās higiēnas produktos liela interese šobrīd ir ASV," stāsta Dace Mihņenoka.

Vēl viens pēdējā laika jaunums uzņēmumā ir arī inovatīvs salvešu audums – gatavots no lina šķiedras, kas smalki apstrādāta ar kokvilnu, un izmantojams gan sausā veidā, gan mitro salvešu ražošanā. Tas ir izturīgs, ar lieliskām uzsūktspējām un neizšķīst kā parastās salvetes. No tā uzņēmumā top gan tīrīšanai, gan personīgajai higiēnai paredzēti produkti – iesnu gadījumā šis materiāls ir krietni saudzīgāks sakairinātai deguna ādai un to nenoberž kā papīra salvetes.

Produkta gala cenu nosaka izmaksas: ilgtspēja ir obligāta

Līdzīgi kā iedzīvotājiem, arī ražotājiem lielākais izaicinājums šobrīd ir augošās gāzes, elektrības, ūdens un degvielas cenas. Kā nekā, tas ietekmē ražošanas izmaksas, galaprodukta cenu un tādējādi arī uzņēmuma konkurētspēju līdzīgu produktu segmentā pasaules mērogā. Šādos apstākļos ražošanas uzņēmumi atrodas nemitīgā, sīvā konkurencē: kuram izdosies labāk optimizēt ražošanas procesu un tādējādi samazināt resursu patēriņu, kurš radīs pārdomātāku loģistikas ķēdi izejvielu un produktu piegādē, kurš pāries uz izdevīgākiem energoresursiem un iemācīsies likt pašu saražotu atjaunojamo enerģiju.

"Jebkurš ražojošs uzņēmums apzinās, ka tā augstākais mērķis šī brīža apstākļos ir efektivitāte, un tas lieliski saskan arī ar jaunajiem ES zaļā kursa un ilgtspējas mērķiem. Tas nozīmē patērēt mazāk enerģijas, gudrāk izmantot tos resursus, kas mums ir, jo to pieejamība ir ierobežota. Mūsu uzdevums ir izdomāt, kā enerģiju un resursus izmantot nevis par 100%, bet visiem 120%," saka Mihņenoka.

Ūdens recirkulācijas sistēma – ietaupījums pat cenu kāpuma apstākļos

Uzņēmums šo pārliecību arī veiksmīgi īsteno, un ražotnē var atrast ne vienu vien gudras saimniekošanas paraugu. Viens no tādiem ir ūdens recirkulācijas sistēma, kas uzņēmumam ļāvusi samazināt ūdens rēķinus teju par trešdaļu. "Produktos izmantoto audumu radām, šķiedras kopā sastiprinot ar ūdeni, nevis aužot vai adot. Tas nozīmē lielu ūdens patēriņu. Kopš mums ir ūdens recirkulācijas sistēma, ūdens tvertnes ražošanas vajadzībām sapildām tikai vienu reizi un papildinām tikai, kad radušies zudumi dabiskas iztvaikošanas procesā. Ūdeni filtrējam, attīrām no kokvilnas šķiedras un atkal izmantojam no jauna. Līdz ar šīs sistēmas modifikāciju būtiski sarucis ūdens patēriņš, kas nozīmē arī reālu finansiālu iegumu – pat neņemot vērā lielo cenu kāpumu, rēķini par ūdens patēriņu, kas tāda izmēra ražotnei nav nekādi mazie, samazinājušies par apmēram 15%."

"iCotton" netrūkst arī radošu ideju nākotnei. Piemēram, vēl viena no idejām, ko uzņēmums apsver pētīt un attīstīt: lietderīgi izmantot kokvilnas šķiedru, kas savākta ūdens attīrīšanas un filtrēšanas procesā – teorētiski to varētu žāvēt, presēt un, iespējams, izmantot kurināmajā vai citiem mērķiem.

Zudumā neiet nekas!

Produktu ražošanas procesā rodas ne mazums blakusproduktu un atlikumu, taču "iCotton" spējis panākt, ka zudumu praktiski nav. "Esam sasnieguši līmeni, ka zudumā neiet nekas – mēs pārstrādājam teju jebkuru ražošanas atlikumu. Ārā neko nemetam. Piemēram, ražojot vates diskus, tie tiek izgriezti no kokvilnas auduma plātnes, pāri paliek atgriezumi. Taču īpaši šim nolūkam mums ir iegādāta iekārta, kas atlikumus sasmalcina, no jauna pārstrādājot izmantojamā izejvielā, un process var sākties no jauna," stāsta uzņēmuma rīkotājdirektore.

Ražotnes divās valstīs prasa pārdomātu loģistiku

Ilgtspējīga darbība un resursu taupība "iCotton" ir saistīta arī ar pārdomātu loģistiku. Īpaši tāpēc, ka ražošana uzņēmumu grupā notiek gan Liepājā, gan "iCotton" meitasuzņēmumā Polijā. "Loģistikas sakārtošana ir ļoti svarīgs jautājums. Mēs rūpīgi analizējam, cik izdevīga ir dažāda pusfabrikātu pārvietošana no vienas rūpnīcas uz otru, kādas tam ir izmaksas, kā mainās tirgus pieprasījums un izejvielu piegādes ķēdes. Tas var nozīmēt, ka laika gaitā konkrēta produkta ražošana tiek pārcelta no Polijas uz Latviju un otrādi. Piemēram, mūsu meitasuzņēmums Polijā šobrīd ražo vates kociņus ausīm, kurus agrāk ražojām Liepājā, bet pie mums top audumi Polijā ražotajām mitrajām salvetēm," saka Dace Mihņenoka.

Tiesa, ir resursi un procesi, kuros pārorientēties uzņēmumam ir grūtāk, – viens no tiem ir gāzes lietojums dažādos tehnoloģiskajos procesos, piemēram, žāvēšanā. "Liela uzņēmuma pārorientēšanās uz citām tehnoloģijām ir laikietilpīgs, dārgs un sarežģīts process tieši specializētu ražošanas iekārtu dēļ. Taču meklējam risinājumus. Nākamais solis ir speciālistu piesaiste, kas varētu konsultēt par ražošanas tehnoloģiju maiņu. Bet domāju, ka, iedarbinot mūsu pašu inženieru gudros prātus vai piesaistot speciālistus no Rīgas Tehniskās Universitātes vai Eiropas, risinājums nākotnē tiks rasts."

100% eko šobrīd ir dārgi gan uzņēmumiem, gan pircējiem

Kopumā ilgtspējas un inovatīvas ražošanas virzienā šobrīd virzās viss Eiropas tirgus, uzskata "iCotton" pārstāve. No vienas puses ir uzņēmēji, kas šīs iespējas pēta, protams, rūpīgi analizējot izmaksas, no otras puses – patērētāji, kuri sāk apzināties ekoloģisku produktu augsto vērtību, taču vēl ne vienmēr par to gatavi maksāt.

"Iespējams, no strauja tirgus lēciena abas puses joprojām attur izmaksas. Pieprasījums pamazām kāpj gan saistībā ar dzīvesveida un domāšanas maiņu patērētāju vidū, gan saistībā ar jaunajām prasībām Eiropas līmenī. Taču rūpnieciska apmēra eko produktu ražošana šobrīd vēl ir dārga – izejvielu, specifisku materiālu piegādātāju ir salīdzinoši maz, uzņēmējiem tam jāpiemēro tehnoloģijas un ražošanas iekārtas, kas nozīmē, ka gala produkts nevar maksāt lēti. Vismaz pagaidām. Bet uz to viss virzās: resursi kļūst grūtāk pieejami, tāpēc ir nepieciešamas inovācijas, videi draudzīgi risinājumi. Reizēm varbūt pat piespiedu kārtā. Ne tikai tāpēc, ka izrādām labo gribu un vēlamies skandēt vides lozungus, bet tāpēc, ka uz to piespiedīs biznesa apsvērumi – taupīt elektrību, ūdeni, gāzi, izmantot no produkta visu, ko var izmantot, – domāt gudri! Tā arī ir ilgtspēja, par ko visi tik bieži runā," nobeigumā saka Dace Mihņenoka.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.