Šoreiz "Viņa" saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties četru laimīgu pāru stāstos. Pārdomās par iepazīšanos, lielo dienu, kā arī kopdzīvi dalās madonieši Jānis un Inga, kuri iepazinās internetā, Toms un Ilona, kuru mīlestība sākusi plaukt un zelt jau skolas pēdējos gados, Dainis un Ilze, kuri ik gadu savai kāzu gadadienai par godu draugiem un radiem rīko festivālu, kā arī Jānis un Sindija, kuri atrada ceļu viens pie otra studiju gados.
Jānis un Inga: sastapšanās internetā
Iepazīšanās portālā biju izveidojusi savu profilu ar fotogrāfiju, kur Jānis arī mani uzrunāja. Tas bija augustā. Kādu mēnesi sarakstījāmies, taču es nezināju, ka šo cilvēku esmu jau pilsētā redzējusi.
Toms un Ilona: septiņnieks kā numeroloģijas likteņa skaitlis
Dainis un Ilze – pirmais randiņš 05.05.05. un kāzu festivāls ik gadu
Jānis un Sindija: neticam, ka datums, skaitļu kombinācija var diktēt divu cilvēku savstarpējās attiecības
Jānis un Sindija Adami dzīvo Ķekavā. Jānis strādā starptautiskā farmaceitiskā kompānijā par mārketinga vadītāju, bet Sindija savu dzīvi saista ar finanšu jomu, lai gan šobrīd audzina jaunāko dēliņu. Pāris ir vecāki diviem dēliem – Henrijam un Markusam. Ģimenei patīk daudz laika pavadīt kopā – ceļojot, apmeklējot koncertus, teātra izrādes vai vienkārši veicot mājas soli, proti, iekopjot dārzu vai kopīgi gatavojot.
Studenti būdami, pirmo reizi Jānis un Sindija satikās 2003. gada ziemā augstskolas studentu rīkotā privātā ballītē. "Padejojām, pačalojām. Pēc tam sekoja vēl dažas tādas nejaušas tikšanās. Jānis manu telefona numuru centās pierakstīt trīs piegājienos. Pirmie divi bija neveiksmīgi. Tad nepareizi viens cipars pierakstīts, tad telefonam baterija izlādējusies, bet līdz rītam ar tinti uz rokas rakstītais numurs nodzisis. Trešā reize bija tā liktenīgā, kad Jānis saķēra manu roku un teica: "Viss, bez telefona numura tālāk tevi nelaidīšu!" Tajā vakarā noballējāmies līdz rīta gaismai. Bija dejas, dejas.. Pēc šī vakara sekoja randiņu bums," patīkamās atmiņās gremdējas Sindija. "Vispār jau Jānis mani esot noskatījis vidusskolas gados, kad mācījāmies vienā skolā. Taču es tajā laikā "maziem" zēniem vērību nepievērsu. Jāņa jaunības sapnis īstenojās realitātē," stāsta sieviete, kura 2007. gada 14. februārī tika bildināta.
Jānis manu telefona numuru centās pierakstīt trīs piegājienos. Pirmie divi bija neveiksmīgi. Tad nepareizi viens cipars pierakstīts, tad telefonam baterija izlādējusies, bet līdz rītam ar tinti uz rokas rakstītais numurs nodzisis. Trešā reize bija tā liktenīgā, kad Jānis saķēra manu roku un teica: "Viss, bez telefona numura tālāk tevi nelaidīšu!"
"Kad saņēmu bildinājumu, tās pašas dienas vakarā ņēmām rokās kalendāru, ķērāmies pie īstā datuma meklēšanas. Pirmais, ko zinājām, tai ir jābūt vasarai. Proti, 2007. gada vasarai. Sākām šķirstīt mēnešus: maijs – ne vienmēr silts. Jūnijs – daudziem radiem, draugiem visādi svētki, mēnesis pilns. Ar saviem svētkiem pa vidu nebāzīsimies. Hmm… jūlijs – ideāli. Gandrīz vienmēr silts. Pirmais jūlija sestdienas datums – 7.! Nevienam nekādu citu svētku starp radiem, draugiem nav. Der. Patīk abiem. Tobrīd pat prātā neienāca pārvērst to skaitliskā formā. Arī sarunāt laulības ceremoniju, viesu namu, ēdinātājus, muzikantus mums nebija nekādu problēmu. Viss gāja kā pa sviestu. To, ka mums būs īpašais datums – 07.07.07., sapratām tikai pēc kāda brīža."
Vaicāta, vai datumam piemīt īpaša maģija, Sindija teic, ka viņi tā nedomā. "Mēs neticam nekam mistiskam, maģiskam, pārdabiskam. Neilgi pirms kāzu dienas internetā sāka parādīties raksti par 07.07.07., ka šis datums pēc numeroloģijas nav nemaz tik labs laulībām utt. Mums pat prātā neienāca kam tādam noticēt. Pasmaidījām. Divi cilvēki precas, katrs ar savu raksturu, vērtībām, dzīves pieredzi, māku sadzīvot, māku piekāpties. Lai man piedod numerologi, bet mēs neticam, ka datums, skaitļu kombinācija var diktēt divu cilvēku savstarpējās attiecības. Taču tas, ka šis datums mums ir īpašs un tāds būs vienmēr, gan ir fakts!"
Kāzas tika rīkotas tuvāko draugu un radu lokā mazā, omulīgā viesu namā ar vedēju sarūpētiem tradicionālajiem rituāliem un dančiem, kā arī dziesmām līdz rīta gaismai. "Kāzas notika Liepājas pusē. Todien ļoti, ļoti lija visas dienas garumā. Baltā, garā kleita bija slapja pat virs potītēm, bet tas nekādi netraucēja izbaudīt kāzu dienas burvību, to īpašo sajūtu. Bijām satraukušies, sabijušies, reizē arī pacilāti."
Sindija teic, ka svarīgi šos svētkus uztaisīt par prieku sev, bet viesiem pieņemt ar lielu pateicību, ka jaunais pāris nolēmis savu skaistāko dienu nosvinēt kopā ar viņiem. "Un nestresot par kūkas pleķi uz līgavaiņa biksēm vai līgavas uzirušo zeķi, jo tā var palaist garām visu kāzu dienas burvību. Jaunajam pārim ļauties svētku burvībai, ja arī kaut kas nav sanācis, kā plānots vai iecerēts. To, kā bija iecerēts, zina jau tikai paši."
10 gadu kāzu jubilejā pāris, kā ik gadu, dosies uz restorānu, bet dāvanā sev ap rudens pusi atļausies tālāku ceļojumu.
Atklājot laimīgas laulības noslēpumu, Sindija teic, ka tā ir vesela buķete: "Mīlestība, cieņa, draudzība, abu personību nepārtraukta attīstība, lūkošanās vienā virzienā, komunikācija, uzmanības apliecinājumi, humors, vakara sarunas, kopīgas intereses, kopīga atpūta, labs miegs, labs sekss. Vēl un vēl…"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
