Pandēmijas spraigākajā brīdī viens no biežākajiem jokiem par šo laiku bijis – nevienu nākotnē nevarēs apmulsināt ar jautājumu: "Vai atceries, ko tu darīji 2020. gadā?" Parasti ir grūti uzreiz atsaukt atmiņā spilgtus konkrēta laika notikumus, taču ne šajā gadījumā. Arī Jeļisejevu ģimene atceras, kā vienā mirklī mainījās viņu ikdiena.
Pirmajā attālināto mācību mēnesī mājās bija visi: tētis, mamma, viņu trīsgadīgā meita un divi skolēni. Visi viens otram palīdzēja, kā vien varēja. Taču pēc tam tētim bija jādodas reisā, un Olga palika mājās viena ar bērniem, turklāt jau vēlīnā grūtniecības posmā.
24 stundas kopā
Olgas un Mihaila ģimene ir kupla. Kad sākās pandēmija, Mihails bija jūrā. Tobrīd bija plānots, ka viņš pavadīs divas nedēļas ar ģimeni un tad atkal dosies jūrā. Tomēr plāni strauji mainījās jau ceļā uz Rīgu – Latvijas valdība paziņoja par avioreisu pārtraukšanu uz laiku, tādēļ mājās nācās tikt ar mašīnu caur Lietuvu.
Galu galā visa ģimene atkal bija kopā. Mājās bija gan tētis, gan mamma. Arī divi skolēni, jo pēc pavasara brīvlaika sākās attālinātās mācības. Visi riņķī un apkārt runāja tikai par Covid-19, valstis viena pēc otras pieņēma nebijušus ierobežojumus. Bērnudārzā, kuru apmeklēja tobrīd jaunākā meita, bija atvērta vairs tikai viena dežūrgrupiņa, tādēļ vecāki pieņēma lēmumu viņu tajā nelaist. Nu mājās bija visa saime.
