Ļoti daudzi cilvēki ar netradicionālu seksuālo orientāciju kādā brīdī saskaras ar izvēli – atklāt to līdzcilvēkiem vai klusēt. "Iznākšanai no skapja" var būt ļoti daudz ieguvumu, bet jārēķinās, ka gaidāmi arī negatīvi pārdzīvojumi. Ar savu pieredzi, publiski atklājot savu homoseksualitāti, raidījumā "Starp mums runājot" dalās multimākslinieks Kaspars Blūms-Blūmanis jeb Kašers.
Viņš norāda, ka pārdzīvojumi mainījušies pa fāzēm: "Pašā sākumā bija tā, ka es biju nobriedis kā personība, kā cilvēks. Es sapratu to, ka šis ir tas laiks manā dzīvē, kad es gribu būt patiess, jo es jutos pašpietiekams." Kašers sapratis, ka ir īstais brīdis atklāties. Neesot īpaši prātojis, kā viņš to darīs. Kad sapratis, ka ir pienākusi īstā diena, viņš publicēja attēlu, kas atklāja patiesību. Kašers nenožēlojot, ka "iznāca no skapja". Tas notika dienā, kad notika Rīgas praids, un viņš saņēmis ļoti lielu līdzcilvēku atbalstu un atzinību par drosmi.
"Pēc tam bija tas otrais vilnis, kad man zvanīja ļoti daudz un atteica pasākumus tāpēc, ka es strādāju ar bērniem," atklāj multimākslinieks. Viņš atceras, ka atteikumus mēģināts pamatot dažādos veidos, neminot, ka patiesībā tas ir saistīts ar vīrieša seksuālo orientāciju. Organizatori skaidrojuši, ka, piemēram, mainījies koncepts un nepieciešama vadītāja-sieviete. "Es, protams, smaidu – jā, jā, viss kārtībā. Pirmais mēnesis bija tāds, ka visur rakstīja. Visādi meli presē, un tu skaties – kas? Vienkārši neviens nepajautā man…" Tomēr apmēram pēc diviem mēnešiem viss atkal nostājies savās vietās.
Kašers atklāj, ka tagad viņam šķiet – dzīve kļuvusi vienkāršāka. Iepriekš domājis, ka nāksies sakraties ar ļoti negatīvu attieksmi vai pat uzbrukumiem, bet realitāte izrādījusies daudz pozitīvāka par iedomām. "Ir tieši tāda pati dzīve, kā bija iepriekš. Tikai tagad labāk, jo es esmu brīvāks," priecājas multimākslinieks.
"Manām omītēm bija pienācis laiks to zināt," vienu no iemesliem "iznākšanai no skapja" min Kašers, "jo visu laiku šie jautājumi ir. Un tie ir tie jautājumi, kas mani tracina – kad tu precēsies, kad tev būs sieva, kad tev būs bērni." Viņš bija pieķēris sevi situācijā, ka nebrauc apciemot savas omītes, lai arī viņas ir ļoti svarīgas Kašera dzīvē, jo vēlas izvairīties no šiem jautājumiem. Viena omīte ziņu uztvērusi ļoti pozitīvi, ar otru kopā "nedaudz paraudājuši", bet pēc tam no viņas Kašers saņēmis zvanu, kurā omīte pateikusi, ka mazdēlu joprojām mīl un viņu attiecībās nekas nemainās.
