Foto: Privātais arhīvs un Linda Rozenbaha, Delfi
Pensionētā skolotāja Mirdza Kagaine laulībā ar Voldemāru, kurš arī bijis skolotājs, kā viņa dēvē, "fizkultūrietis", pavadījusi 54 gadus – jubileja nosvinēta septembrī. "Vīrs nekad nav palaidis garām kāzu jubileju. Parasti to svinam ar izbraucieniem – paņemam piknika grozu un dodamies divatā kaut kur Kurzemē," atklāj Mirdza. Viņa neizkrāso kopdzīves gadus un stāsta gan par jūsmīgo periodu, gan grūto laiku, atbalstu un to, ko būtu gribējies piedzīvot citādi.

Mirdza Kagaine rudenī mani uzņēma savā dzīvoklī Rudē – viesistaba ar lielu sekciju un ieslēgtu televizoru, dīvāns, izteikta kārtība, es pat teiktu – viss kā izpucēts! Augu tēja kūp, un sākam sarunu. Vīrs tikmēr darbojas lauku īpašumā, ģimenē dēvētā par "fazendu".

Abi satikušies pēc vidusskolas vienā darbavietā – kā skolotāji. Tas bijis, kā Mirdza Kagaine pati dēvē, "rozā briļļu periods", un tāds tas bijis ilgi. Ko "rozā brillēm" redzēja nākamajā vīrā, es jautāju. "O, ļoti daudz!" viņa jūsmīgi iesaucas. "Viņš man ir pietiekami izskatīgs," viņa iesāk. Un vēlāk par to pārliecinos, gan skatoties jaunības bildes, gan satiekoties ar Voldemāru Kagaini un redzot tiešām īpašu acu skatienu. "Purmsātu speciālajā skolā tobrīd ļoti vajadzēja pionieru vadītāju, es biju ļoti aktīvs cilvēks un tiku ievērota, mani tur paņēma. Pēc tam skolā pietrūka "fizkultūrieša", un tā vīrs ieņēma šo vietu, kaut vēl nebija iestājies augstskolā. Un tad jau... tās brilles bija. Viss bija ļoti jauki, kā jau jauniem cilvēkiem. Tad viņš aizgāja armijā, es strādāju un paralēli mācījos, iestājos neklātienē universitātē "biologos". Viņš pārnāca no armijas, apprecējāmies un aizgājām dzīvot un strādāt uz Dobeli. Man tur bija ļoti jauka klase, skolēniem bija atsaucīgi vecāki, arī vīrs iesaistījās manā darbā – ļoti daudz kopā ar skolēniem izdarījām, braucām ekskursijās, kopām Tērvetes parku. Aizvedām pat viņus uz Ziemeļkaukāzu ekskursijā! Paši sakrājām naudu un kopā ar vīru un skolēniem aizbraucām. Visi vecie skolotāji teica – vai man prāts, ko es uzņemos – šitik tālu un ar 20 bērniem!? Vīrs ļoti palīdzēja interesantajā ceļojumā," atceras sieva.

Tikmēr "rozā brilles" turpināja turēties. "Kāds no malas redzēja kaut kādas ne tik labās vīra puses, ko es nesaskatīju. Es jau tagad nesākšu saukt sava vīra sliktās iezīmes, jo tā pēc tik ilgiem gadiem būtu mana nodevība, taču toreiz kāds teica – tur [viņš] par lēnu, par kaprīzu... Kad pirmoreiz izdzirdēju, kā es to pārdzīvoju! Kāds man bija šoks, ka no malas kāds tā saka! Pēc tā laika jau pamazām tas rozā krāsojums brillēm sāka noberzties," kundze pasmaida.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!