Bija grūti pierast pie vietējo ieradumiem. Lietuviete par dzīvi Taivānā

Pastāsti, kā tu nonāci Taivānā?

Pirms septiņiem gadiem, esot Japānā, es satiku savu pašreizējo vīru, taivānieti. Viņš man jautāja, ko es zinu par Taivānu, man nācās atzīt, ka neko daudz neesmu dzirdējusi. Viņš man stāstīja par savu valsti, es viņam par savējo. Mūsu starpā ir izveidojās draudzība. Viņš ļoti krāšņi aprakstīja, kāda ir Taivāna un teica, ka man jāatbrauc to apskatīt. Pirmo reizi ierados Taivānā kā tūriste.

Laika gaitā mūsu attiecības kļuva nopietnākas. Man patika viņa pieeja dzīvei un viņa plāni izveidot ģimeni. Viņš precīzi zināja, ko vēlas, tāpēc nolēmu palikt Taivānā (kopā sākām dzīvot aptuveni pēc pusgada).

Vai nebija bail doties uz nepazīstamu valsti?

Tas nebija biedējoši, jo es jau biju daudz ceļojusi. Es nedzīvoju Lietuvā, kopš 21 gada vecumā pabeidzu studijas. Ilgu laiku biju dažādās valstīs – mācījos, strādāju, priecājos par dzīvi, izpratu vietējo cilvēku dzīvesveidu. Tāpēc, ceļojot uz Taivānu, nejutu nekādas bailes vai satraukumu.

Pie kā bija visgrūtāk pierast?

Pie tā, ka viņi dievina ēdienu. Ģimenes, ja var, ēd kopā un dzīvo zem viena jumta vairākas paaudzes. Galds ir pārpilns daudziem ēdieniem! Restorānos nereti ir apaļš galds, kas var rotēt, lai tu izvēlētos tīkamāko ēdienu. Arī tad, ja pērc cepumus, bulciņas vai uzkodas un tēju, viss tiek skaisti iepakots. Taivānā jebkurā diennakts laikā var brīvi iegādāties alkoholu un dzert to sabiedriskā vietā, tomēr pārsvarā to lieto ārzemnieki. Šeit nav kazino, bet populāras ir videospēles un azartspēles telefonā.

Kāda ir valdošā attieksme pret sievietēm? Vai viņas var brīvi veidot karjeru? Vai biežāk paliek mājās ar bērniem?

Man šķiet, ka te ir normāli sievietei strādāt. Mans vīrs, viņa māte un māsa strādā. Noteikti nepastāv darba segregācija pēc dzimumiem. Es arī strādāju ģimenes uzņēmumā. Bieži strādā abi vecāki un bērnus uztic vecvecākiem, viņi ved mazos uz bērnudārzu vai arī, ja nevar tikt bērnu pieskatīšanas vietā (pieprasījums pēc tām irliels), tad pieskata paši.

Pastāsti, kā taivānieši rūpējas par savu izskatu?

Pirmkārt, aziātiem ļoti patīk balināt vai izgaismot savu seju. Šeit pastāv uzskats: ja tu neesi tumši iededzis saulē, tad esi no turīgas ģimenes un tev nav jāstrādā uz lauka. Eiropā, tieši otrādi, ļaudis cenšas nosauļoties, lai parādītu, ka viņiem ir pietiekami laika brīvdienām. Protams, saule šeit ir karstāka, pat drūmā dienā ir liels ultravioletais starojums, tāpēc jāuzmanās. Taivānieši staigā ar lietussargiem un cepurēm, kas nosedz ne tikai seju, bet arī kaklu, kā arī velk saulesbrilles.

Un kā ar skaistumkopšanas procedūrām?

Es īsti nezinu, kas ir taivāniešu skaistuma noslēpums, bet viņu āda patiešām izskatās ļoti skaista, viņi noveco lēnāk. Varbūt tas ir saistīts ar laikapstākļiem, kas ir daudz mitrāki nekā Lietuvā. Piemēram, matiem šeit pat nav nepieciešams kondicionieris, tie paši skaisti gulst, nav sausi. Tas pats attiecas uz seju – nav nepieciešams to mitrināt. Savukārt plastiskās skaistumkopšanas procedūras ir populārākas Korejā. Taivānā sievietes varbūt vien uztaisa deguna plastiku, bet citādi ir apmierinātas ar sevi.

Ko cilvēki tur zina par Lietuvu?

Kamēr Lietuva nedāvināja Taivānai vakcīnas, par Lietuvu tur zināja minimāli: ka tā ir bijusī padomju valsts, tie, kas interesējās par basketbolu, pazina Lietuvas basketbolistus, daži pat zinája, ka tā ir Baltijas valsts. Kad Lietuva ziedoja Taivānai vakcīnas, šāds solis radīja lielāku interesi par mums. Daudzi cilvēki teica, ka tad, kad pandēmijas ierobežojumi beigsies, viņi noteikti apmeklēs Lietuvu. Pat Taivānas prezidents ir izteicis vēlmi apmeklēt mūsu valsti. Decembrī Taipejā bija pārtikas un dzērienu izstāde, daudzi taivānieši gāja uz Lietuvas stendu, interesējās par mūsu valsti, fotografējās un pateicās par atbalstu.

Runājot par ēdienu, kādus eksotiskus ēdienus ēdiet jūs?

Ja jums šķiet, ka eksotiski ir tarakāni, žurkas vai suņi, tad tādu ēdienu šeit nav. Viņu galvenais ēdiens ir rīsi. Tie ir pieejami brokastīs, pusdienās un vakariņās. Ir ļoti plašs eksotisko augļu klāsts: 90 veidu ananāsi (šeit tikpat populāri kā Lietuvā āboli!), papaija, gvajava, pasifloras augļi, mango (vairāk nekā 30 sugas), Budas roka, līčijas u.c. Tāpat ir daudz dažādu dārzeņu. Vakaros ir atvērti nakts tirgi, kur var nobaudīt visdažādākos Taivānas ēdienus un uzkodas, daži pārtikas stendi novērtēti pat ar "Michelin" zvaigznēm.

Jūs audzināt četrus gadus vecu meitu. Pastāstiet, kā tur audzina bērnus? Vai jūs piekrītat vīra audzināšanas pamatprincipiem?

Vīrs šo jautājumu ir atstājis manā ziņā. Viņš uzticas manam skatījumam, kā audzināt bērnu. Esmu novērojusi, ka Lietuvā bērni ir patstāvīgāki, viņiem ir dota lielāka rīcības un cenšanās brīvība. Taivānā, ja bērnu atved uz rotaļu laukumu, viņam nemitīgi saka: neej šeit, nekāp tur. Sanāk gandrīz visur palikt spilventiņu, lai tikai bērns nesavainotos. Es domāju, ka man jāļauj bērniem visu ko mēģināt. Citi vecāki pat neļauj atvasēm spēlēties smilšu kastē, lai tikai viņi nesasmērētos.

Un meita dzima Taivānā?

Patiesībā mana meita ir dzimusi Havaju salās. Kad vīrs un viņa ģimene uzzināja, ka esmu gaidībās, viņš vēlējās, lai bērns dzimtu ārzemēs. Taivāniešiem Amerika ir sapņu valsts. Tā kā Taivāna nav atsevišķa valsts no Ķīnas, tie, kas to var atļauties, ļauj saviem bērniem mācīties ārzemēs, parasti ASV. Viņiem šķiet, ka Amerika ir spēcīga un tur nevar notikt nekas slikts. Tāpēc manai meitai ir gan Amerikas, gan Taivānas pilsonība. Nākotnē viņa varēs izvēlēties, kuras valsts pilsone vēlas būt.

Vai domājat par iespēju dzīvot Lietuvā?

Manam vīram ļoti patīk Lietuva. Arī viņa māte šeit viesojās vairākas reizes un bija patīkami pārsteigta. Viņiem patīk šejienes daba, laika apstākļi. Nākotnē neizslēdzam iespēju pārcelties uz dzīvi Lietuvā. Šeit ir lieliski apstākļi, tā ir mana dzimtene, tāpēc, ja būs iespēja, varbūt atgriezīsimies. Bet es saku, ka ir labi visur, kur ir ģimene.