Psihoterapeite Debija Pinkusa portālā "Empowering Parents" iesaka piecus padomus, kā runāt ar pusaudzi. Pievienojam arī 16 portāla "Cālis" rakstus ar citiem padomiem, kā labvēlīgākā gultnē ievirzīt attiecības ar pusaudžiem.
1. Sāc ar sapratni, pat ja nesaproti.
Lai cik tas būtu viegli vai grūti, mēģini visas sarunas ar pusaudzi sākt ar sapratni, pat ja nepiekrīti pilnībā vai pat nemaz.
Piemērs. Tu pamani, ka atvase tērzē ar draugiem tiešsaistē tā vietā, lai pildītu mājasdarbus.
Tas padara tevi traku, un tev šķiet, ka meitene nesaprot – ir jāmācās. Bet varbūt pusaudze tikmēr domā, kā izlīdzināt konfliktu, lai visas pārējās meitenes nenostātos pret viņu.
Tu un tavs bērns dzīvojat divās dažādās realitātēs!
Vienkārši pajautā savam bērnam, kādēļ viņš tērzē, – centies izprast viņa realitāti. Uzzinot, ka meita grib izlīdzināt konfliktu, vari teikt apmēram tā: "Es saprotu tavas grūtības, to, cik grūti ir konfliktēt ar draugiem. Es arī zinu, ka tev rīt ir jākārto pārbaudījums. Skolas uzdevumi ir tavs darbs, un tavs pienākums ir to darīt atbilstoši tavām spējām. Apsēdīsimies un padomāsim par labu veidu, kā šovakar izmantot savu laiku."
Centies neteikt: "Es saprotu, bet...", tas vienkārši diskreditēs to, ko tikko teici. Sāc ar sapratni un vispirms mēģini iejusties bērna ādā, pirms pastāsti viņam, kas ir jāmaina.
Es atklāju, ka, to darot, pusaudzim "atveras ausis". Tā vietā, lai justos tā, it kā visu laiku būtu jāaizstāvas no vecākiem, viņš patiesībā klausās, atzīst speciāliste.
2. Neuztver visu personiski.
Emocijas var būt ienaidnieks, kad mēģini tikt galā ar savu pusaudzi. Atgādini sev, ka tas, ko pusaudzis saka un dara, nav pārdomas par tevi, pat ja viņa uzvedība tevi ietekmē.
Es nesaku, ka tas ir viegli izdarāms. Patiesībā es iesaku vecākiem atkārtot šādu mantru, pirms runāt ar saviem bērniem: "Tas ir tikai vecāku darbs. Tas nav jāņem personiski."
Ar šādu attieksmi nav iemesla dusmoties uz savu bērnu par to, ka viņš ir viņš pats. Pusaudzis var izdarīt sliktu izvēli, taču patiesība ir tāda, ka viņam, iespējams, vēl nav prasmju, lai izdarītu labāku. Tātad tavs uzdevums ir palīdzēt viņam izdarīt labākas izvēles, lai viņš savukārt varētu attīstīt labākas problēmu risināšanas prasmes.
3. Uzdod godīgus, nevis emocionāli pielādētus jautājumus.
Mudini pusaudzi paust viņa idejas. Sadarbojieties. Ļauj bērnam redzēt, ka tu viņam tici un ka nedusmojies saistībā ar grūtībām viņa dzīvē.
Kad ļausi bērnam redzēt, ka tici viņa spējām pašam risināt savas grūtības, tu veicināsi viņa uzticēšanos sev pašam.
Neuzdod emocionāli pielādētus jautājumus, kas liek pusaudzim nostāties aizsardzības pozīcijā. Jautājumi: "Kāpēc tu nevari laicīgi piecelties?", "Kas tev noticis?" noved tikai pie konflikta, nevis risinājuma. Tā vietā mēģini uzvedināt uz sarunu ar: "Klau, vai tev ir idejas, kā tu varētu piecelties laikā?"
Ja tev atbild, ka nezina risinājumu, piedāvā dažus savus variantus un pajautā, kurš no tiem būtu piemērots. Dod iespēju pusaudzim pašam atrisināt savas problēmas.
Taču noteikti dari viņam zināmu, ka esi te, lai palīdzētu atrast risinājumus, ka ar tevi var konsultēties.
4. Negaidi no bērna labu uzvedību.
Neizrādi, ka tev būtu nepieciešama tīņa sadarbība vai laba uzvedība. Tiklīdz tev kaut kas vajadzīgs no bērna, lai tu pats justos labāk, tu esi nostādījis sevi neaizsargātā stāvoklī, jo atvasei tas tev nav jādod.
Kad tev kaut ko vajag un tu to nesaņem, tu, protams, vairāk centīsies, vairāk kontrolējot un manipulējot. Un tavs pusaudzis kļūs arvien izaicinošāks vai pasīvi pakļāvīgs – neviens no tiem nav labs variants.
Patiesībā tev nav nepieciešams, lai kāds cits tevi atbalstītu. Tu pats vari būt sev atbalsts un savu problēmu atrisinātājs.
Tātad, ja tavs bērns uzvedas kaut kā ne tā, tā ir viņa problēma. Tava problēma ir izlemt, kā tu izvēlēsies izturēties pret viņu.
Tas ir tavās, nevis viņa rokās.
Pajautā sev: "Kā es gribu rīkoties, neatkarīgi no tā, kā rīkojas viņš? Ar ko es varu samierināties un ar ko nevaru?" Atgūsti spēkus un saki sev: "Ja mans bērns uz mani kliedz, es varu apgriezties un doties prom, nevis iesaistīties."
Ļauj savam bērnam zināt, ka nesarunāsies ar viņu, kamēr viņš nespēs būt ar tevi pieklājīgāks. Bērns uzvedīsies mazāk izaicinoši, ja viņam nebūs neviena, kam pretoties. Kad tu nemēģināsi viņu kontrolēt un nereaģēsi uz viņu, viņam būs jācīnās ar sevi, nevis ar tevi.
5. Nerīkojies, pirms neesi nomierinājies.
Vēl viens ieteikums – nedari neko, pirms tu un bērns nav nomierinājies. Paņem vismaz pāris minūtes, lai nomierinātos.
Kad emocijas ir kaut cik norimušas, vari apsēsties un parunāt ar atvasi.
Nekad nav labi mēģināt pārrunāt kādu sarežģītu tēmu vai risināt konfliktu mirkļa emociju karstumā.
Tāpēc, ja tu vai tavs bērns ir sarūgtināts, iepauzē, līdz varat visu risināt mierīgāk.
Ja mēģini sarunāties ar savu bērnu un viņš ir rupjš vai izgājis no rāmjiem, tad tev ir jāmēģina sevi savaldīt, lai netiktu ierauts emociju krustugunīs. Ja tavas attiecības ar savu bērnu pašlaik ir tādas, ka nav iespējams sarunāties atklāti, ar cieņu, atceries, ka tavs uzdevums joprojām ir stingri noturēt sevi rāmjos.
Vari izdomāt sev kādu iedrošinošu saukli, ko pašam sev teikt. Tāda "saruna pašam ar sevi" patiešām darbojas.
Un nejūties slikti, ja laiku pa laikam atkal tomēr tiec iesaistīts cīņā – palikt stipram nav viegli. Labā ziņa – jo vairāk atteiksies iesaistīties cīņā, jo vieglāk būs saglabāt mieru.
Tālāk 16 portāla "Cālis" raksti, kā labāk veidot attiecības ar pusaudzi un izprast viņu.
Nepaslaucīt zem paklājiņa pusaudža jūtas! Vecākiem jānoliek savs ego maliņā
Vairāk nekā 20 tūkstošiem skolēnu ik mācību gadu nepieciešams papildu atbalsts, lai viņi labāk mācītos un priekšlaikus nepamestu skolu. Pusaudži ar grūtībām un savām sajūtām nevēršas pie vecākiem, kas it kā būtu ieinteresēti palīdzēt un meklēt risinājumus, vai gluži pretēji – vēršas, taču sajūtas nosodīti un neuzklausīti.
Mazo pusaudžu audzināšanas stili: kas darbojas vislabāk?
"Pastāv kļūdains uzskats, ka, bērniem kļūstot vecākiem, ir nepieciešama
stingrāka audzināšana. Es bieži lasu komentārus no tiem, kuri noraida
Cieņpilnus bērnu audzināšanas modeļus. Viņi raksta: "Bet pasaule ir skarba. Bērniem nenāks par labu, ja jūs viņus pārāk sargāsit. Labāk ir sagatavot viņus īstajai pasaulei." Manuprāt, doma ir tāda – kamēr bērni ir zīdaiņi un mazuļi, ir labi būt laipniem pret viņiem, bet, kad viņi izaug lielāki, mums viņi jāgatavo neatkarīgai dzīvei, izturoties mazāk gādīgi. Tā ir muļķīga teorija, tomēr tā šķiet visnotaļ izplatīta," tā grāmatā "Pa vidu starp bērnību un pieaugušanu" raksta tās autore Sāra Okvela-Smita.
Jā, viņš spiedīs pa 'vājajām pogām'. Ko vecākam darīt, pirms dusmoties uz bērnu
Pirms dusmoties uz bērnu, vecākiem ir labāki rīcības veidi. Protams, vecāki rīkojas, ja ir skaidras briesmas: bērns izskrējis uz ielas vai viena atvase sit otrai. Tomēr ir arī mirkļi, kad vecāki nožēlo savu reakciju, jo "mācības sniegšana" bērnam vai pārāk liela emocionalitāte ir bijusi nevietā. Analizējot šādas situācijas, nereti var atklāt, ka patiesībā vecāks mēģinājis novērst paša dusmas un/vai bailes mirkļa karstumā, un tas patiesībā nekādi nepalīdz bērnam mācīties, ja nu vienīgi parāda, ka intensīvas emocijas rada skarbu reakciju.
Esmu attiecībās ar sev piemērotu cilvēku? Mīlestības tests jauniešiem
Sirds dziļumos mēs visi gribam būt mīlēti. Mēs visi vēlamies īstu tuvību – lai mūs pazīst un vērtē tādus, kādi esam. Un vairākums jauniešu pat mūsdienu hiperseksualizētajā pasaulē joprojām sapņo laimīgi apprecēties – atrast kādu, ar kuru kopīgi vadīt šo dzīvi.
Psihoterapeits Sakss-Konstantinovs: Vecāki, pirmkārt, ir vecāki nevis draugi pusaudzim
Pusaudžu smēķēšana, alkoholisms un citu aizliegtu vielu lietošana joprojām ir aktuāla problēma daudziem vecākiem un sabiedrībai kopumā. Bet kā rīkoties, ja vecākiem rodas aizdomas vai pat ir pavisam nepārprotami pierādījumi šādai nosodāmai pusaudža uzvedībai?
'Ej d..., mammu!' Kā izbeigt bērna lamāšanos mājās
Lamāšanās ir ikvienas kultūras sastāvdaļa. Bet tev kā vecākam ir jāizlemj par kultūru savās mājās, un ieteicams visiem vecākiem izveidot mājās cieņpilnu vidi bez lamāšanās. Un zini, ka bērni, kuri zina, kā izturēties un runāt ar cieņu, labāk tiek galā pieaugušo pasaulē nekā tie, kuri dod priekšroku izklausīties pēc verbālā slepkavas. Vari pārliecināties šeit, vai saproti atšķirību starp lamāšanos un verbālo vardarbību.
Kad pusaudzi kā mākonis apņēmusi nomāktība: pašpalīdzības ceļi
Lielāki vai mazāki nomāktības mirkļi piemeklē ikvienu – tas ir normāls emocionālais process. Taču pastāvīgai nomāktībai ir jāpievērš nopietna uzmanība. Ilgstoša nomāktība var radīt risku depresijas attīstībai, tā uzsver Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti. Jāpiebilst, ka nomāktība var piemeklēt jebkura vecuma cilvēkus, tostarp, un pat īpaši, – pusaudžus. Par to, kā meklēt pašpalīdzības ceļus un saprast, kad ar tiem vien nepietiks un vērsties pie speciālistiem, savā blogā par pusaudžu nomāktību skaidro Pusaudžu resursu centra eksperti.
Kā trenēt bērnu un pusaudžu psiholoģisko noturību un kādēļ tas ir būtiski
Ikvienam bērnam noteiktā vecumā ir nepieciešams apgūt konkrētas prasmes – komunikāciju, draudzēšanos, spēju nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Šo prasmju apgūšanas rezultāts ir tas, kā mēs jau turpmākajā dzīvē reaģējam uz emocionāliem satricinājumiem un regulējam savas emocijas.
Tīnis iemīlējies! Kas notiek jauniešu pirmajās attiecībās
Kāds piecdesmito gadu mūziķis reiz dziedāja – ik nakti es jautāju zvaigznēm augšā – kāpēc man jābūt pusaudzim, kurš iemīlējies? Tas apraksta, kādi strauji romantiskās dzīves kāpumi un kritumi var būt šajā vecumā – no augstākajām laimes virsotnēm vienā mirklī līdz dziļākajam izmisumam nākamajā. Tāds satraukums!
Kā vecāki var palīdzēt jaunietim, kas nepieņem citu uzskatus
Mājās dumpīgs pusaudzis – tas ir izaicinošs laiks pat vispacietīgākajiem vecākiem, kuriem, pat labi pazīstot savu bērnu, ne vienmēr ir saprotami un pieņemami viņa uzskati un uzvedība. Pieaugušais ar izkoptu empātijas prasmi var atrast sevī spēkus pieņemt jaunieša citādību un straujās izmaiņas viņa raksturā, bet ko darīt, ja saprast un pieņemt atšķirīgo citos cilvēkos atsakās tieši bērns? Kā rīkoties, ja viņa uzvedība kļūst aizskaroša un uzbrūkoša?
Pusaudzis negrib kopā atpūsties, viss krīt uz nerviem. Trīs raižpilni vecāku jautājumi
Ak, pusaudži! Kad jau pēc zīdaiņa vecuma esi "ieskrējies" un noticējis sev kā vecākam, pienāk tīņu gadi, kad atkal var piezagties sajūta par "izgāšanos". Viņi vēlas atdalīties un reizē vēl grib sava veida tuvību. Vēlas būt neatkarīgi, tomēr vēl vajadzīgas rūpes... Kā rīkoties dažādās attiecību situācijās ar pusaudžiem?
Pusaudzis depresīvs, runā vai joko par pašnāvību. Kā palīdzēt un stiprināt mentālo veselību
Iespējams, ne vienu vien vecāku satrieca fakts, ka pagājušajā nedēļā atrasts miris pazīstamās īru dziedātājas Šineidas O'Konoras 17 gadus vecais dēls Šeins O'Konors, kurš izdarījis pašnāvību. Par to jau rakstījām "Delfi.lv". Pati O'Konora rakstīja, ka puisis "izlēmis beigt savas šīs zemes ciešanas" un aicinājusi citiem tomēr nepieņemt šādu lēmumu. Saistībā ar pandēmiju, jau daudzkārt esam rakstījuši, ka pasliktinājusies pusaudžu mentālā veselība. Tas nozīmē – palielinājies arī pašnāvību risks, tādēļ aktualizējam tēmu, kā atpazīt bērna noslieci uz pašnāvību. Bieži vien pamatā ir depresija un trauksme.
Psiholoģiskais stāvoklis, kas grauž dvēseli. Kā atpazīt depresiju pusaudzim
Pusaudžu vecumposms no vienas puses ir izaicinošs gan viņam pašam, gan ģimenei, gan sociālajai videi, kas ir ap viņu. No otras puses – šajā krīzes posmā pusaudzim ir iespēja augt un attīstīties gan emocionāli, gan fiziski un garīgi, kā arī, protams, atrast savu identitāti, kas ir tik svarīga un nepieciešama. Strādājot skolā vairākus gadus, esmu novērojusi pusaudžu depresijas aktualitāti, kas īpaši attīstījusies pēdējo divu gadu laikā.
Divdesmit pusaudzim raksturīgas pazīmes. Kā uzlabot kontaktu ar pieaugošo bērnu
"Kā iet?" – "Normāli". Ja dialogs ar tavu bērnu šobrīd ir aptuveni tāds, tad šis ir raksts tev! Psihologa padomi palīdzēs rast pieeju pusaudzim, kurš attālinās.
Kad pusaudži atdalās, viņi 'sit' pa vājākajām vietām
Ko darīt, ja ģimenē ar pusaudzi izraisījies īstākais karš? Kā reaģēt uz pusaudžu agresiju? Vai var iemācīt viņu valdīt pār savām jūtām? Kā runāt ar viņiem par attiecībām un iemācīt pieņemt atbildīgus lēmumus? Vai pubertātes periods vispār var paiet gludi?
Kādēļ jaunieši sev dara pāri jeb paškaitējuma dažādās sejas
Pusaudžu resursu centrā (PRC) ik dienu tiek sniegta palīdzība pusaudžiem, kuri dara sev pāri. Kas ir paškaitējums? Ko paši pusaudži par to saka? Kādi ir izplatītākie mīti par paškaitējumu? Atbildes uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem centra speciālisti apkopojuši savā bloga ierakstā " Es daru sev pāri, lai justos labāk".
Tas nav zīdainis! Kuru bērna vecumu mammām grūtāk pārdzīvot
Pirmie divi bērna dzīves gadi mammām var būt noguruma, trauksmes un miega bada pilni. Tomēr pētījums, kas publicēts žurnālā "Developmental Psychology", liecina – grūtākais daudzām mammām tomēr ir cits dzīves periods, kad jācīnās ar psiholoģiskām grūtībām.
Pusaudžu hormonu vētras: kā tās pārdzīvot vecākiem jeb pozitīvās komunikācijas ceļi
Uzklausi nepārtraucot, nesāpini ar kritiku, esi konsekvents, nepārkāp personisko telpu un ievēro privātumu – šīs ir vien dažas lietas, kas būtu jāievēro pusaudžu vecākiem. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 speciālisti ir sagatavojuši jaunu informatīvo materiālu vecākiem – "Ceļakarte vecākiem – kur meklējami labākie pozitīvas komunikācijas ceļi sarunās ar pusaudžiem", un ar to iepazīstināt arī "Cālis" lasītājus.
