Izaugsmes pieredze: pārstājot izdabāt tētim, 'fasādes attiecības' pārvērtās tuvā saiknē

Bērnībā un pusaudžu gados rezerves virsniekam un eksperimentālo nometņu vadītājam Edvīnam Rupšus, kurš dzīvo Lietuvā, ļoti trūka kontakta ar tēvu. Tomēr šodien 26 gadus vecais vīrietis saka, ka saprot – toreiz viņš kļūdījās, meklēja kaut ko tādu, ko nebija pazaudējis, kaut ko, kas viņam vienmēr bijis, vienkārši viņa priekšstats par ģimenes modeli bija nepareizs. Viņš ilgu laiku mēģināja iztapt tēvam, pat nepajautājot – ko tētis pats par to domā. Šis ir vīrieša iekšējās izaugsmes stāsts.

Bērni pieļauj kļūdas, un viņiem ir tiesības to darīt

"Kad biju bērns, pusaudzis, mans tēvs daudz laika pavadīja komandējumos ārzemēs. Toreiz viņš rūpējās par ģimeni, cik vien spēja. Tolaik es daudz stundu pavadīju virtuālajā pasaulē, attīstot spējas spēlēs. Kad tētis atgriezās, es dusmojos, biju sarūgtināts, ka viņš ierobežo manu laiku pie datora. Bet nedaudz vēlāk, kad biju nobriedis un atcerējos to periodu, sapratu, ka nebiju dusmīgs uz viņu tāpēc, ka tēvs ierobežoja datorspēļu spēlēšanu, bet tādēļ, ka man kaut ko ļoti vajadzēja, bet es nesapratu, ko. Tagad zinu – saikni ar tēvu, kopā pavadītu laiku, darot kaut ko interesantu un patīkamu man. Ir tik būtisks laiks ar tiem, kas mums ir svarīgi, ar tiem, kas mums ir paraugs."