Kā vecāki veido bērna personību: 10 fakti par audzināšanu

Psihoanalīzes pamatlicējs Zigmunds Freids apgalvoja, ka katra cilvēka personība veidojas, balstoties agrīnās bērnības pieredzē. Viņa teorija tika atspoguļota attīstības psiholoģijā un to apstiprināja vairāki pētījumi.

Patiešām, – pētnieki atrada saikni starp vecāku uzvedību, kuru mēs novērojam bērnībā, un mūsu rīcību jau pieaugušā vecumā. Piemēram, teicamnieka sindroms rodas, ja māte un tēvs bērnam ir izvirzījuši augstus standartus. Trauksme parādās, ja mūsu tuvinieki pastāvīgi bijuši aizņemti darbā un piedzīvojuši stresu.

Nav svarīgi, vai tu ar vecākiem pavadīji 24 stundas septiņas dienas nedēļā vai redzēji tos reizi gadā – viņi vienalga ir ietekmējuši to, kāds tu tagad esi kā pieaudzis cilvēks. Kā vēl vecāku uzvedība ietekmē mūsu raksturu? To desmit faktos atspoguļo jomas speciālisti, kuru viedokļi pausti portālā "Parents".

"Ja tu ikreiz esi sarāts par nesaklātu gultu, zini: tavi vecāki tev izdarījuši labu pakalpojumu. Tie, kuri ir ieradināti izpildīt pienākumus mājās, atbildīgāk attiecas arī pret darbu un negaida, kad viņiem iedos uzdevumu," apgalvo Džūlija Lithota Haimsa, grāmatas "Kā audzināt pieaugušos" autore.

Tādi cilvēki, visticamāk, atradīs kopīgu valodu ar kolēģiem un labāk sapratīs citu cilvēku jūtas. Turklāt tie, kuriem bērnībā bija savi pienākumi mājās, iespējams, izaug laimīgāki par citiem, – katrā ziņā, uz to norāda ilgā laika posmā – 75 gadu garumā – Hārvarda Universitātē veikts pētījums.

Amerikā pētnieku grupa vairāk nekā 20 gadu garumā sekoja līdzi 700 bērnu dzīvei un tika secināts, ka tie, kuriem vecāki bija iemācījuši sociālās prasmes – atbalstīt citus, būt draudzīgam utt., – veiksmīgāk spēja nopelnīt dažādus diplomus un ap 25 gadu vecumu bija atraduši pastāvīgu darbu. Tajā pašā laikā tie, kuriem nepiemita šāda veida prasmes, biežāk tika pakļauti atkarību riskam un tendencei saskarties ar likumpārkāpumiem.

Vecāki, kuri māna bērnus, lai tikai viņus pasargātu no nepatikšanām un smagām sarunām, nodara viņiem daudz lielāku kaitējumu, nekā labumu.

"Vecāki, pašiem nemaz negribot, bojā attiecības ar bērniem, kad viņiem melo, cenšoties viņus pasargāt no nepatīkamām un dažreiz pat biedējošām dzīves situācijām. Uzzinot patiesību, bērni saprot, ka pieaugušajiem nedrīkst uzticēties," skaidro psihiatre Kerola Libermane.

Vecāki cik vien uziet var mudināt savus bērnus mīlēt savu ķermeni: viņu pārliecība krīt katru reizi, kad vecāki nievājoši izsakās par savu ķermeni. "Ja bērni nemitīgi dzird, kā vecāki kādu nosauc par "resnu" vai izsmej citus trūkumus, bērni sāk sevī iesēt domu, ka dažiem ķermenis ir labāks, nekā pārējiem," norāda psihoterapeite Kristīna Skota Hadsone.

Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts Amerikas Pediatrijas akadēmijas oficiālajā žurnālā, bērni, kuru vecāki ir gaidījuši, ka viņi studēs universitātē, ar testiem tikuši galā labāk par saviem vienaudžiem, pret kuriem vecāki faktiski atmetuši ar roku... Tendence novērota gan labi situētās, gan finansiāli maznodrošinātākās ģimenēs.

Bērni, kuri dzimuši nepilngadīgām māmiņām ar nepabeigtu vidējo izglītību, nereti pamet skolu un neiestājas augstākās izglītības mācību iestādē, to apliecinājis Mičiganas Universitātes psiholoģijas profesores Sandras Tangas pētījums.

Laiks, ko vecāki pavada ar bērniem vecumā no trīs līdz 11 gadu vecumam, maz ietekmē viņu intelektu un emocionālo stabilitāti pieaugušā vecumā. Toties vecāku psiholoģiskais stāvoklis, īpaši mātēm, nozīmē ļoti daudz.

Mātes stress, neizgulēšanās vai trauksme bērniem izraisa uzvedības un emocionāla rakstura problēmas, tāpat arī pa ķēdīti tas atsaucas uz sliktām sekmēm matemātikā.

"Pārstājiet uztraukties, ka bērnam veltiet maz laika. Tavs miers viņam ir svarīgāks, nekā pulksteņa tikšķi," padomu mātēm velta psiholoģe Melisa Milkija.

Saskaņā ar Hārvardas Biznesa skolas ziņojumu, ASV strādājošu mammu meitas pelna par 23 procentiem vairāk par citām sievietēm, kuras audzinājušas mājsaimnieces. Turklāt viņas bieži iegūst ne vienu vien augstāko izglītību un ieņem vadošus amatus biežāk par citām sievietēm.

Bērni sevi sāk apzināties aptuveni no trīs gadu vecuma, un ja viņi ir auguši mīlošā ģimenē, viņu atzīmes eksāmenos praktiski vienmēr būs augstākas par vidējo, vēstīts kādā rakstā ASV Nacionālās Medicīnas bibliotēkas izdevumā.

Klīniskā psiholoģe Rebeka Bergena apgalvo, ka cilvēkiem, kuru vecāki bērnībā ir līguši savas jūtas izteikt vārdos, daudz vieglāk atrod kopīgu valodu ar romantiskiem partneriem. "Kā likums, komunikācijas stils veidojas bērnībā no novērojumiem un netiešas saziņas ar svarīgām personām," saka Bergena.