Mēs varam aizmirst, kā sauca mūsu skolotājus vai skolas biedrus, bet to cilvēku vārdi, kuri mums bērnībā darījuši pāri, uz visiem laikiem paliks mūsu atmiņā. Kādēļ mēs atceramies pāridarītājus atkal un atkal?

Vari pavaicāt saviem draugiem par viņu bērnībā piedzīvotajiem aizvainojumiem, un tu sapratīsi, ka ne tikai tevi moka pagātnes rēgi. Teju katram ir ko atcerēties.

Kā portālā "Psychology Today" atzīmē klīniskā psiholoģe Barbara Grinberga, sarakstiņu ar desmit iemesliem, kuru dēļ mēs nespējam aizmirst aizvainojumus no mūsu bērnības, būtu ieteicams redzēt daudziem. Pieaugušajiem, kuriem bērnībā ir darīts pāri, – lai viņi varētu apzināties to, kas ar viņiem ir noticis, un tādā veidā risinātu pašreizējās problēmas. Bērniem un pusaudžiem, kurus pazemo skolā, – lai saprastu, kāpēc tas notiek, un mēģinātu pretoties pāridarītājiem. Un visbeidzot – iebiedēšanas iniciatoriem un to dalībniekiem, lai viņi aizdomātos par to, cik dziļu traumu viņi nodara tiem, par kuriem izņirgājas, un, cerams, mainītu savu uzvedību.

Jūs manu dzīvi padarījāt par neizturamu

Jums nepatika, ka kāds nēsāja "nepareizo" apģērbu, bija pārāk garš vai īss, apaļīgāks vai pārāk tievs, pārmēru gudrs vai stulbs. Mums jau tā nebija komfortabli zināt par savām īpatnībām, bet jūs vēl sākāt mūs izsmiet citu priekšā.

Jūs guvāt gandarījumu no tā, ka mūs publiski pazemojāt, izjutāt burtiski vajadzību pēc šīs pazemošanas, neļāvāt mums mierīgi un laimīgi dzīvot. Šīs atmiņas nav iespējams nodzēst, tāpat kā nav iespējams pārstāt izjust emocijas, kas saistītas ar tām.

Mēs jutāmies bezpalīdzīgi jūsu klātbūtnē

Kad jūs mūs pazemojāt kopā ar saviem draugiem, bezpalīdzības sajūta daudzkārtīgi pastiprinājās. Vissliktāk bija tas, ka mēs piedzīvojām vainas sajūtu šīs bezpalīdzības dēļ.

Jūs likāt mums justies šausmīgi vientuļi

Daudzi mājās ģimenei nevarēja pastāstīt par to, ko jūs ar mums darījāt. Ja kāds tomēr nolēma padalīties savos pārdzīvojumos ar vecākiem, viņš vien saņēma nekam nederīgu padomu par to, ka nevajag pievērst uzmanību. Bet kā gan lai nepamana moku un baiļu avotu?

Iespējams, jūs pat neatceraties, ka mēs bieži bastojām skolu

No rītiem mums sāpēja vēders, jo bija jādodas uz skolu un jāpacieš mocības. Jūs nodarījāt mums fiziskas ciešanas.

Visticamāk, jūs pat neapzinājāties, cik visuvareni bijāt

Jūs izsaucāt mūsos nemieru, depresiju un fiziskas saslimšanas. Un šīs problēmas nekur nav pazudušas arī pēc tam, kā mēs pabeidzām skolu. Cik gan daudz veselīgāki un mierīgāki mēs varētu būt, ja nekad dzīvē nebūtu bijuši jums blakus.

Jūs liedzāt mums izmantot savas komforta zonas

Daudziem no mums arī mājas nebija tā vislabākā vieta, un mums patika iet uz skolu... kamēr vien jūs nesākāt mūs mocīt. Jūs pat nespējat iedomāties, par kādu elli esat pārvērtuši mūsu bērnību!

Jūsu dēļ mēs nespējam uzticēties cilvēkiem

Daži no mums jūs uzskatīja par saviem draugiem. Bet kā gan draugs var uzvesties šādā veidā, – baumot un stāstīt citiem briesmīgas lietas par tevi?! Un kā pēc tā visa ticēt citiem?

Jūs mums liedzāt iespēju kļūt citādiem

Daudzi no mums līdz šim brīdim dod priekšroku palikt "maziņiem", nepieņemtiem, kautrīgiem, tā vietā, lai paveiktu kaut ko iedvesmojošu un pievērstu sev uzmanību. Jūs mums iemācījāt neizcelties no pūļa, un jau pieaugušā vecumā esam ar grūtībām iemācījušies pieņemt savas īpatnības.

Jūsu dēļ mums bija problēmas mājās

Dusmas un aizkaitinātība, kuru piedzīvojām, izspruka laukā arī mājās.

Pat tiem, kuri ir spējuši gūt panākumus un iemācījušies pret sevi izturēties pozitīvi, šīs atmiņas ir pārāk sāpīgas

Kad mūsu bērni sasniedz vecumu, kurā mēs cietām no pāridarījumiem, mēs pārdzīvojam, ka arī viņiem varbūt nāksies piedzīvot to pašu, un šis nemiers tiek nodots mūsu bērniem.

Turpinājumā lasi portāla "Cālis" arhīva rakstu izlasi par to, kā tikt pāri bērnības traumām, par to, cik ļoti sāp ņirgāšanās un kāto izskaust.

• 1. Katram ir savs emocionālais mīnu lauks. Kā neuzkāpt un kā atpazīt
• 2. Uz visu mūžu: 14 pazīmes, ka esi audzis toksiskā ģimenē
• 3. Mātes tēls: kā tas ietekmē meitu dzīvi un viņu seksualitāti pieaugušā vecumā
• 4. Psiholoģiskas traumas no bērnības: kā tās gandē mūsu dzīves
• 5. 'Neatceros savu bērnību'. Vai un kāpēc zaudētās atmiņas vērts atgūt
• 6. Bērnu psihiatrs: bērnībā pieredzēta vardarbība veido neatgriezeniskas sekas smadzeņu struktūrā
• 7. Vārdi un vienaldzība nogalina vissāpīgāk. Skaudri atmiņu stāsti par vecāku pāridarījumiem bērnībā
• 8. Vēstījums skolēniem – kas ir vienaudžu vardarbība un ieteicamā rīcība
• 9. 10 apkārtējo rīcības, kas atklāj – tavā dzīvē ir toksiski cilvēki
• 10. Ņirgāšanās skolā – bieži sastopams vardarbības veids. Rīcības plāns, kā atpazīt un novērst
• 11. Toksiska pedagoga pazīmes. Ko darīt, ja skolotājs 'uzēdies' uz bērnu
• 12. Skolas vecuma bērna agresijas dažādās sejas un biežākie cēloņi šādai uzvedībai