Vari pavaicāt saviem draugiem par viņu bērnībā piedzīvotajiem aizvainojumiem, un tu sapratīsi, ka ne tikai tevi moka pagātnes rēgi. Teju katram ir ko atcerēties.
Kā portālā "Psychology Today" atzīmē klīniskā psiholoģe Barbara Grinberga, sarakstiņu ar desmit iemesliem, kuru dēļ mēs nespējam aizmirst aizvainojumus no mūsu bērnības, būtu ieteicams redzēt daudziem. Pieaugušajiem, kuriem bērnībā ir darīts pāri, – lai viņi varētu apzināties to, kas ar viņiem ir noticis, un tādā veidā risinātu pašreizējās problēmas. Bērniem un pusaudžiem, kurus pazemo skolā, – lai saprastu, kāpēc tas notiek, un mēģinātu pretoties pāridarītājiem. Un visbeidzot – iebiedēšanas iniciatoriem un to dalībniekiem, lai viņi aizdomātos par to, cik dziļu traumu viņi nodara tiem, par kuriem izņirgājas, un, cerams, mainītu savu uzvedību.
Jūs manu dzīvi padarījāt par neizturamu
Jums nepatika, ka kāds nēsāja "nepareizo" apģērbu, bija pārāk garš vai īss, apaļīgāks vai pārāk tievs, pārmēru gudrs vai stulbs. Mums jau tā nebija komfortabli zināt par savām īpatnībām, bet jūs vēl sākāt mūs izsmiet citu priekšā.
Jūs guvāt gandarījumu no tā, ka mūs publiski pazemojāt, izjutāt burtiski vajadzību pēc šīs pazemošanas, neļāvāt mums mierīgi un laimīgi dzīvot. Šīs atmiņas nav iespējams nodzēst, tāpat kā nav iespējams pārstāt izjust emocijas, kas saistītas ar tām.
Mēs jutāmies bezpalīdzīgi jūsu klātbūtnē
Kad jūs mūs pazemojāt kopā ar saviem draugiem, bezpalīdzības sajūta daudzkārtīgi pastiprinājās. Vissliktāk bija tas, ka mēs piedzīvojām vainas sajūtu šīs bezpalīdzības dēļ.
Jūs likāt mums justies šausmīgi vientuļi
Daudzi mājās ģimenei nevarēja pastāstīt par to, ko jūs ar mums darījāt. Ja kāds tomēr nolēma padalīties savos pārdzīvojumos ar vecākiem, viņš vien saņēma nekam nederīgu padomu par to, ka nevajag pievērst uzmanību. Bet kā gan lai nepamana moku un baiļu avotu?
Iespējams, jūs pat neatceraties, ka mēs bieži bastojām skolu
No rītiem mums sāpēja vēders, jo bija jādodas uz skolu un jāpacieš mocības. Jūs nodarījāt mums fiziskas ciešanas.
Visticamāk, jūs pat neapzinājāties, cik visuvareni bijāt
Jūs izsaucāt mūsos nemieru, depresiju un fiziskas saslimšanas. Un šīs problēmas nekur nav pazudušas arī pēc tam, kā mēs pabeidzām skolu. Cik gan daudz veselīgāki un mierīgāki mēs varētu būt, ja nekad dzīvē nebūtu bijuši jums blakus.
Jūs liedzāt mums izmantot savas komforta zonas
Daudziem no mums arī mājas nebija tā vislabākā vieta, un mums patika iet uz skolu... kamēr vien jūs nesākāt mūs mocīt. Jūs pat nespējat iedomāties, par kādu elli esat pārvērtuši mūsu bērnību!
Jūsu dēļ mēs nespējam uzticēties cilvēkiem
Daži no mums jūs uzskatīja par saviem draugiem. Bet kā gan draugs var uzvesties šādā veidā, – baumot un stāstīt citiem briesmīgas lietas par tevi?! Un kā pēc tā visa ticēt citiem?
Jūs mums liedzāt iespēju kļūt citādiem
Daudzi no mums līdz šim brīdim dod priekšroku palikt "maziņiem", nepieņemtiem, kautrīgiem, tā vietā, lai paveiktu kaut ko iedvesmojošu un pievērstu sev uzmanību. Jūs mums iemācījāt neizcelties no pūļa, un jau pieaugušā vecumā esam ar grūtībām iemācījušies pieņemt savas īpatnības.
Jūsu dēļ mums bija problēmas mājās
Dusmas un aizkaitinātība, kuru piedzīvojām, izspruka laukā arī mājās.
Pat tiem, kuri ir spējuši gūt panākumus un iemācījušies pret sevi izturēties pozitīvi, šīs atmiņas ir pārāk sāpīgas
Kad mūsu bērni sasniedz vecumu, kurā mēs cietām no pāridarījumiem, mēs pārdzīvojam, ka arī viņiem varbūt nāksies piedzīvot to pašu, un šis nemiers tiek nodots mūsu bērniem.
Turpinājumā lasi portāla "Cālis" arhīva rakstu izlasi par to, kā tikt pāri bērnības traumām, par to, cik ļoti sāp ņirgāšanās un kāto izskaust.
Katram ir savs emocionālais mīnu lauks. Kā neuzkāpt un kā atpazīt
Kā pašas parastākās attiecības pārī padarīt ekoloģiskākas attiecībā pret otru, patīkamākas. Lai ilustrētu divu cilvēku kontaktu pārī, izmantosim metaforisku salīdzinājumu ar mīnu lauku. Ar "mīnām" ir domātas dažāda smaguma bērnības emocionālās traumas, kas neizbēgami ir katra cilvēka personības teritorijā. "Uzkāpjot" uz tādas, cilvēks var emocionāli uzsprāgt vai sastingt. Jo līdz galam neizdzīvotās emocijas paliek personības struktūrā kā emocionāli koncentrētas mīnas, kas marķē bērnības traumas... Kā tās atpazīt? Ko ar tām darīt, lai attiecībās neiestātos saltums, baidoties atkal, ka kāds uz tām uzkāps?
Uz visu mūžu: 14 pazīmes, ka esi audzis toksiskā ģimenē
Trauksme, depresija, neprasme kontrolēt emocijas vai izteikt tās, zema pašapziņa, līdzatkarība attiecībās – tā ir vien maza daļa no sekām, kuras mēdz piemeklēt tos, kuri auguši toksiskā ģimenē.
Mātes tēls: kā tas ietekmē meitu dzīvi un viņu seksualitāti pieaugušā vecumā
Kļūt par sievieti nav iespējams bez mātes tēla. Lai kas arī nenotiktu, vienmēr ir klātesošs sievietes tēls, ar kura palīdzību meitene saprot, ko tas nozīmē – būt sievietei. Ja reiz esmu piedzimusi kā meitene, kas no tā izriet? Bet izriet ļoti dažādas lietas, dažreiz arī pavisam pretējas noteiktajiem standartiem. Atkarībā no tā, kādas attiecības ir starp māti un meitu, tiks ielikti arī attiecīgi sievišķības pamati.
Psiholoģiskas traumas no bērnības: kā tās gandē mūsu dzīves
Kļūstot par pieaugušo, mēs cenšamies aizmirst bērnībā gūtos pārdzīvojumus un problēmas. Bet tās, savukārt, par sevi atgādina ilgi jo ilgi un var mūsu dzīvi gandēt ne vienu vien desmitu gadu. Protams, mainīt pagātni ir neiespējami, taču uz to var paraudzīties citādi, daudz pārdomātāk un saprast to. Bet dažreiz no tās var gūt pat labumu.
'Neatceros savu bērnību'. Vai un kāpēc zaudētās atmiņas vērts atgūt
Daži no mums vispār neko neatceras par savu bērnību – ne labu, ne sliktu. Iespējams, šāda aizmāršība ir sevis pasargāšana no pagātnes? Un, vai šādā gadījumā ir jācenšas atgriezt zaudētās atmiņas?
Bērnu psihiatrs: bērnībā pieredzēta vardarbība veido neatgriezeniskas sekas smadzeņu struktūrā
Bērnībā piedzīvotais atstāj iespaidu uz visu tālāko dzīvi. Tā cilvēkā var atstāt pat neatgriezeniskas sekas, kas skar ne tikai psihisko, bet arī fizisko veselību. Par to, kādu iespaidu uz bērnu atstāj seksuāla, fiziska, emocionāla un cita veida vardarbība, forumā "Laiks bērniem!" skaidro Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs.
Vārdi un vienaldzība nogalina vissāpīgāk. Skaudri atmiņu stāsti par vecāku pāridarījumiem bērnībā
Vārdi vai gluži pretēji - absolūta vienaldzība, mīlestības trūkums - lietas, kas mazu cilvēkbērnu ievaino vai pat nogalina ar vissāpīgākajām metodēm. Vardarbība visās tās izpausmēs, alkohols un pazemošana, tas viss savulaik piedzīvots tik daudzu bērnu sirsniņās. Diemžēl, pāridarījumi smeldz joprojām, pat ja piedoti, ja mēģināti aizmirst.
Vēstījums skolēniem – kas ir vienaudžu vardarbība un ieteicamā rīcība
Skolā nevienam nav svešas situācijas, kad bērni un jaunieši ir neiecietīgi viens pret otru. Skolēni savstarpējos konfliktus un nesaskaņas mēdz risināt nežēlīgi un agresīvi.
10 apkārtējo rīcības, kas atklāj – tavā dzīvē ir toksiski cilvēki
Reizēm nogurums nav saistāms tikai ar stresu vai pārslodzi ikdienas dzīvē. Emocionālas iztukšotības iemesls var būt arī iesaiste toksiskās attiecībās, kas dienu no dienas ievelk tevi nevajadzīgā drāmā un prasa pēdējās enerģijas rezerves, kuras neesi spējusi atjaunot. Taču tās iespējams atpazīt, jo konkrētas pazīmes var liecināt par netīkama cilvēka klātesamību arī tad, ja viņš centies to viltīgi slēpt.
Ņirgāšanās skolā – bieži sastopams vardarbības veids. Rīcības plāns, kā atpazīt un novērst
Ņirgāšanās skolā ir bieži sastopams vardarbības veids ar izteikti negatīvu ietekmi uz bērna vai pusaudža psihi. Ņirgāšanās (no angļu valodas bullying) tiek definēta kā spēka un pārākuma demonstrēšana pret citu personu, kas tiek realizēta caur agresiju, ietverot negatīvu vārdisku, sociālu un fizisku rīcību ar naidīgu nolūku, tādējādi radot upurim ciešanas. Šāda rīcība tiek īstenota caur spēku samēra atšķirību starp varmāku un upuri un vairākkārt atkārtota.
Toksiska pedagoga pazīmes. Ko darīt, ja skolotājs 'uzēdies' uz bērnu
Skolotāji ir dažādi, ir savas profesijas ģēniji vai arī stingrie un vienlaikus taisnīgie, bet dažreiz aiz stingrības slēpjas kaut kas daudz sliktāks, un šīs nianses vajadzētu iemācīties atšķirt. Iedomājies, ka tavs bērns atrodas aci pret aci ar šādu cilvēku. Necieņa un rupja izturēšanās var spēcīgi iedragāt bērna pašapziņu, bet sekas var būt iemesls depresijai.
Skolas vecuma bērna agresijas dažādās sejas un biežākie cēloņi šādai uzvedībai
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) pēdējo gadu laikā vairākkārt saņēmusi informāciju par gadījumiem, kad skolēnu agresīvā uzvedība rada pamatotus draudus savai, citu izglītojamo un izglītības iestādes darbinieku veselībai, dzīvībai vai drošībai. Šī rīcība izpaužas, uzbrūkot vienaudžiem un skolotājiem, izmantojot asus priekšmetus, regulāri emocionāli pazemojot, lietojot rupjus vārdus, bojājot skolas inventāru u.tml. Šādi gadījumi praksē kļūst arvien biežāki un izglītības iestādes jūtas bezspēcīgas situācijas risināšanā.
