Pati izdomāju, pati apvainojos. Nenopietni nopietns psiholoģiskais pastāsts
Foto: Pexels.com

Kad Katrīnu sāka uztraukt riepa uz vēdera, viņa pielika pie ledusskapja plaukta plakātu ar uzrakstu: "No šodienas tu vairāk nerij. Pamāj ar galvu, ja esi sapratusi." Vakars tomēr beidzās, ar pirmo reizi dzīvē zagtu siera šķēli no pašas ledusskapja. "Nolaidusi ausis" viņa aizgāja pie vīra, lai tas viņu par šo nedarbu sarātu... Kāda pāra attiecību fragments. Pa jokam nopietni.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Uzrakstījusi psiholoģe Irīna Paņina portālā "Psy Practice".

Viss sākās banāli. No iekšējas trauksmes. Tādu tagad Katrīna izjuta ik reizi, kad iznāca no vannasistabas. Tad vienmēr viņa lielajā spogulī ieraudzīja sevi ar "riepu" tur, kur vajadzētu būt slaidam viduklim. Nē, vēl bija par agru celt paniku, Katrīna rūpējās par sevi tā, ka ikviens viņu varētu tikai apskaust. Pareizāk sakot, ikviena. Nodarbojās ar fitnesu, veselīgi ēda, izgulējās. Bet tomēr bija kaut kādas nepilnības. "Kas par skādi!" – padomāja Katrīna un nolēma pieņemt nopietnus mērus. "Pasēdēšu uz diētas, tikšu vaļā no riepas, pēc tam centīšos to neiegūt!" viņa sev teica un pielipināja pie ledusskapja plakātu ar uzrakstu: "No šodienas tu vairāk nerij. Pamāj ar galvu, ja esi sapratusi."

Nāca vakars. Un tā vīriešiem raksturīgā frāze "pateikt nenozīmē apprecēt" pretīgi pulsēja viņas deniņos. Tikai te – attiecībā pret ēdienu. Nodevīgi. Ak, ko gan darīt? Gribas taču ēst, goda vārds! Nu ļoti, ļoti! Teju iekšēji viss sāk trīcēt. Nē, tomēr kaut kas ir jāieēd. Katrīna atvēra ledusskapi, ātri nopētīja plauktus un aiz vaiga aizlika siera šķēlīti. Ak, dievs, cik garšīgi!! Gandrīz ekstāze! Bet pēc tam kļuva kauns. Lūk, ko ar izsalkušu sievieti var izdarīt mazs siera gabaliņš! Nekad agrāk Katrīna nebija zagusi sieru sev no pašas ledusskapja. Un viņa, nolaidusi plecus, gāja "padoties" vīram. "Es uz nakti ieēdu sieru... sarāj mani," viņa noņurdēja kā likumpārkāpēja. Vīrs uz viņu paskatījās, novērtējot mīļo sieviņu – vēl tikai pielabotu fonā esošo sienas rotājumu un skats būtu kā gatava eļļas glezna! Ak, dievs, kāds skaistums! Savilcis pirkstu dūrē, Juris majestātiski izstiepa roku un varenā tonī teica: "Lai tu sadegtu no kauna, taukiem piesūkušais briesmoni!" Uh, tas bija kā pavicināt drēbi vērsim! Katrīna nepaspēja ne atvērt muti, kad viņas acis iegailējās. Kā trakas! Lūk, kā to sauc! Un ko jūs domājāt? Es jums visiem... Es jums... Katrīnas rokas sažņaudzās dūrēs tā, it kā turētu pātagu vai ko smagu, lai mestu ļaundarim. Vajag taču! Miesīgais vīrs! Šitā "uzmest"! Savu paša sievu! Kā viņš vispār tā varēja!? Kā mēle nenokalta, ko tādu teikt!? Katrīnu pārņēma aizvainojums un dusmas.

Viņa aizgāja uz virtuvi, aizcērtot durvis. Bet Juris, domājis, ka viņa sieva aizgāja paēst dārzeņus kalorijām bagātā siera vietā, iegrima atpakaļ lasāmvielā. Kurš un kur šajā naktī gulēja un vai vispār aizvēra acis, vēsture klusē. Ir tikai zināms, ka Katrīna šajā naktī domās saplēsa visus traukus pret Jura galvu, divas reizes izšķīrās no viņa un atkal apprecējās, lai mocītu viņu ar pārmetumiem līdz viņa mūža galam. Bet no rīta, kad Juris atnesa tasīti kafijas un gabaliņu siera, viņa visu viņam piedeva. Nu ko var sagaidīt no bada pārņemtas sievietes, vai ne?

Ko viņa patiesībā gribēja no Jura? To, ko pati prasīja? "Sarāj mani" droši vien te nozīmē "apķer mani un pažēlo, attiecies laipni pret manām vājībām un attaisno mani." Vīrietis nesaprata. Viņiem vajag visu izskaidrot lieliem burtiem, ne? Bet par konfliktiem. Īpaši par tiem ģimenē, pateikšu vienu lietu. Tēma par konfliktu situāciju klasifikāciju un stratēģijām to risināšanā ir plaša, un viss tāpēc, ka konfliktējošās puses ne obligāti vēlas pēc strīdiem salīgt mieru. Taču mēs šobrīd runājam par ģimeni. Tāpēc, šķetinot ģimenes strīdus, es pieturos tikai vienai stratēģijai. Ņemt vērā, ka miers ģimenē ir pamats un svarīgākais. Strīdēties – lūdzu, bet atceroties par svarīgāko ar muguras smadzenēm. Atceries, ka galvenais ir saglabāt attiecības. Neizlaid no acīm šo mērķi – ja jūs patiešām negrasāties šķirties, pēc tam nāksies salabt un, attiecīgi, nav vērts trauksmi celt līdz debesīm. Līdz jumtam, labi, bet ne augstāk.

Pati izdomāju, pati apvainojos. Nenopietni nopietns psiholoģiskais pastāsts
Foto: Shutterstock

Otrs – seko partnera intonācijai. To reizēm ir grūti paveikt, kad pašu pārņem jūtas, es saprotu, pati esmu tāda. Bet tomēr – paseko tam līdzi. Tas ir svarīgi. Vai otrs tās muļķības "sadedz no kauna" tev saka ar mīlestību vai nē. Lai tiktu skaidrībā ar intonāciju, vajag laiku. To es saprotu. Lūk, tam noderīga tehnika!. Kad "galva kūp", domās skaiti līdz desmit. Klusējot. Starp citu, paskrienot notikumiem pa priekšu, teikšu, ka vairāk nekā pusē draudzīgās attiecībās, vīrietis steidzas glābt "apstulbušo" pusīti, kura "norijusi mēli". Runas spēju zudums uz vīriešiem iedarbojas spēcīgāk par bļaušanu un aizvainojumu. Bet, kamēr tu mēģini tikt skaidrībā ar intonāciju, un sver "par un pret", ar ko labāk otram mest, skat' – sirds jau nomierinājusies. Un atriebe – to pasniedz aukstu (tā ir informācija steidzīgajiem, kuri skaita ātri, ātri). Un lai no kauna mirst tas, kurš uzbraucis augumā. Neaizsargātai, klusējošai, samulsušai sievietei.

Es aiziešu, dusmas nemanot
Un šokolādes konfekti košļājot.
Un lai tevi iemīl dumjš zirgs,
Ne tāda kā es saulīte – spirgts.

Šo arī var skaitīt kā mantru klusiņām, ja negribas saukt ciparus. He he.

Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Attiecības Attiecības ģimenē Ģimene Psiholoģija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form