Foto: Shutterstock
Ierasts ģimenes svētkus iztēloties romantizētā stilā, kur liela saime, trīs paaudzēs, sanākusi kopā, starojoši skaita dzejoļus un dzied dziesmas, bauda bagātīgi klātu galdu. Visus ieskauj abpusēja mīlestība. Tomēr ģimenē, kur kāds jūtas atsvešinājies vai starp kādiem ģimenes locekļiem ir konflikts, aina ir citādāka – šādi cilvēki var justies tuvinieku apdalīti, izjust zaudējumu un apkārt valdošo svētku prieku pat izjust kā agresiju, kas tikai kā ass īlens dur viņu ciešanu sāpju punktā. Tad pat labi domāts vēlējums "Priecīgus svētkus!" liekas griezīgs. Šoreiz vairāk par situācijām, kad ir konflikts vai atsvešināšanās starp radiniekiem. Un situācijām un pieredzes, kad attiecības jau pārtrauktas.

Daudziem ir ļoti lielas cerības par Ziemassvētkiem un Jaunā gada brīvdienām. Mēs sirdī ilgojamies piedzīvot ideālos Ziemassvētkus. Kur dāvanu kalni ir lielāki par egli, ir daudz konfekšu, pieaugušo un bērnu smieklu. Kur visiem ir jautri.

Pieaugušie mēdz nedēļām vai pat ilgāk gatavoties, pērkot dāvanas, plānojot ēdienkarti un izkārtojot dekorācijas, cerot, ka savā veidā izveidos ideālu ģimenes sanākšanu. Tomēr tas var arī neizdoties. Kāds svinībās par daudz dzer. Kāds pasaka kaut ko šausmīgu. Cits nerunā vispār...

Kāpēc Ziemassvētkos rodas konflikti?


Pavadot laiku kopā ar ģimenes locekļiem, kurus bieži neredzi vai kuri tev ne tik ļoti patīk, spriedze var rasties vieglāk. "Tā vietā, lai tiktos ar tiem tuviniekiem, ar kuriem ir patīkami, te sajūtams, ka ir pienākums ar kādu tikties," saka konsultante Džeina Fergusone no Austrālijas portālā "Abc.net".

Parasti, ja ir problēmas personiskajās attiecībās, cilvēks var izvēlēties, ar ko pavadīt laiku. "Ziemassvētkos raksturīgāka pienākuma un gaidu sajūta... Tāpēc var pieaugt aizvainojums teju uz līdzenas vietas," teic konsultante.

Dažādiem cilvēkiem vienā telpā var būt grūti saprasties. Tad ir svarīgi sev atgādināt, ka konflikti ģimenēs ir normāli, atgādina Fergusone. Un – ka ir veidi, kā tos pārvaldīt.

Nemēģini atrisināt ilgstošu problēmu

Foto: Shutterstock


Atgādini sev, ka šie ir svētki, nevis laiks, lai risinātu ilgstošu problēmu ar kādu ģimenes locekli.
"Cilvēki Ziemassvētku dienā var justies ļoti uztraukti. Turklāt apkārt ir citi, ir daudz emocionālā spiediena, varbūt arī alkohola.. tie ir labi apstākļi, lai aizvainojums un spriedze eskalētos," viņa skaidro.

Ja tev ir saspringtas attiecības ar kādu ģimenes locekli, varbūt izvairies no viņa šajā dienā. "Es ar to nedomāju viņu apklusināt vai ignorēt, bet vienkārši izvairīties. Piemēram, sēdi citā telpas daļā," min speciāliste.

Pat ja tu neesi konfliktā iesaistītais, tad arī vari palīdzēt saglabāt mieru apkārt esošajiem. Ja tēvocis vienmēr strīdas ar tavu mammu, nosēdini viņus pie galda nostāk.

Un lūkojies, lai bagātīga alkohola klāsta vietā tev pa rokai ir vairāk bezalkoholisko dzērienu. Jo alkohols ir riska faktors, lai strīds iedegtos.

Protams, tu nevari kontrolēt, cik daudz dzer citi cilvēki , taču, ierobežojot savu alkohola lietošanu, tu vari palikt vēsu prātu, pat ja situācija kļūst neglīta.

Iesaisti visus


Pat ja visi ģimenē saprotas, joprojām var būt tādi, kuriem Ziemassvētki šķiet īpaši izaicinoši.
Sūzena Lekija, psiholoģe no Austrālijas, ir dzirdējusi no daudziem cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām, ka viņi baidās no brīvdienu sezonas. "Cilvēki baidās runāt, kā pa gadu gājis, jo – viņiem nekas tāds nav noticis. Viņi saka – man nav nekādu lielu notikumu, ko izstāstīt, tāpēc es jūtos jau kā robežstāvoklī," saka Lekija.

Tas ir saprotami, jo dažkārt svētkos satiekam radus un draugus, kas ilgi nav redzēti un dalīšanās jaunumos ir viena no sarunu būtiskām daļām. "Bet ja slimības dēļ cilvēka dzīvē nav lielu jaunumu, viņš var baidīties sarunāties," skaidro speciāliste.

Ja tavā ģimenes vai viesu saimē ir šāds cilvēks, atceries katram dot vārdu. Un sāc ar tēmām, par kuru zini – šim cilvēkam patiks runāt, piemēram, par filmām, grāmatām vai sportu.

Dalīšanās atmiņās


Laiku var pavadīt arī, vienkārši daloties atmiņās. Tas īpaši attiecas uz situācijām, ja ir kāds ģimenes loceklis ar demenci – tas var būt lielisks veids, kā ar viņu komunicēt, norāda Sjūzena Makartija no Austrālijas, kura strādā ar cilvēkiem, kuri cieš no demences.

"Tu vari vienkārši runāt par pagātnes svētkiem, kas jums kopīgi paticis, kopīgi dziedāt iecienītas Ziemassvētku dziesmas vai spēlēt spēli, kas viņam patika," viņa aicina.

Kluss laiks

Foto: Shutterstock


Laba ideja visiem vecumiem Ziemassvētkos ir atrast laiku mieram. Tas ir īpaši svarīgi, ja tev ir mazi bērni vai ģimenē ir kāda, kuram ir grūti izturēt garu dienu.

Kādēļ gan neieplānot kopīgu klusu laiku? Varbūt uzliec iecienītu filmu vai atrodi kaut ko skatāmu, kas patiktu visai ģimenei.

Ja tomēr tikšanās sagādā ciešanas


Ja ģimenes Ziemassvētku pasākums tomēr, zināms, ka sagādās lielas ciešanas, Fergusone saka – varbūt no tā izvairīties un vienoties ar ģimeni par tādiem svētkiem, kuri tev patiktu.

"Pārdomā, ko tu vari un ko ne. Varbūt ir iespējams apciemot ģimeni, bet – uz īsāku laiku?" viņa min.

"Nedodies uz Ziemassvētku vakariņām, ja jūti, ka tās tevi neticami uztrauks vai radīs raizes. Nepakļaujies ārējam spiedienam.

Ja kāds, ko tu mīli, arī vēlas boikotēt svētkus, tas ir normāli. Atceries vien pēc Ziemassvētkiem pajautāt, kā šim cilvēkam iet – kad drāma un satraukums rimies," iedrošina Fergusone.

Pieredze: Grūtās brīvdienas bez ģimenes


"Laikā, kad es atsvešinājos no sava vienīgā brāļa, man bija grūti pārdzīvot brīvdienas," savu stāstu sāk rakstniece Ferna Šūmere Čepmena, kura sarakstījusi grāmatu par brāļu un māsu atsvešināšanos un izlīgumu ("Brothers, Sisters, Strangers: Sibling Estrangement and the Road to Reconciliation"). Portālā "Psychology Today" viņa stāsta: "Sākot ar greznajiem dekoriem veikalos un beidzot ar nebeidzamajiem vizuļiem tajos, krāšņās detaļas man atgādināja par "laimīgo ģimeni", kuras man pietrūka.

Kad beidzot pienāca lielais svētku laiks, es posu svētku galdu. Gadu no gada gatavoju smalkos svētku ēdienus tikai dažiem cilvēkiem. Pats ļaunākais, ka man likās – es esmu vienīgā, kas cieš no atsvešinātības un sāpēm. Cilvēku ieskauta, es tomēr jutos ārkārtīgi vientuļa," viņa neslēpj.

"Man likās, ka citi tiesās, ja atzīšos savā atsvešinātībā – cilvēkiem ir savi priekšstati, kādai vajadzētu būt ģimenei, ka šīs saites ir nesaraujamas.

Kad sāku strādāt pie grāmatas par brāļu un māsu atsvešināšanos, es atklāju, ka neesmu tāda viena. Es intervēju speciālistus un aptaujāju cilvēku par atsvešināto brāļu un māsu tēmu, un uzzināju, ka šādās situācijās lielākā daļa cilvēku nevēlas runāt par dzīvi sašķeltā ģimenē – tā ir viena no sāpīgākajām pieredzēm.

Intervijās es uzzināju, ka daudzi atsvešinātie cieš no depresijas, vientulības, zema pašvērtējuma, īpaši, kad iestājas tumšais laiks. "Tas ir draņķīgs laiks," to man teica kāda sieviete, kurai ir izjukušas brāļu un māsu attiecības, "es to saku katru gadu. Svētki iebaksta ar pirkstu tavā atsvešinātībā."

Citi atklāja, ka pamostas, miegā raudādami, cieš no zaudējuma sajūtas. Daži, kas izvēlējušies ģimenes attiecības pārraut, pavada brīvdienas pārdomās, vai to pārtraukšana bijusi pareizā izvēle.
Citi patiesībā secina, ka ir atviegloti, jo nav jāpārcieš saspringtas tikšanās ar "mīļajiem". Tomēr arī viņiem nav pārliecinošas atbildes, ko viņi dara svētku brīvdienās.

Daži no atsvešinātajiem ir ārkārtīgi izturīgi. Kāda sieviete, kura nerunā ar savu māsu, teica, ka viņa koncentrējas uz to, kas viņai no ģimenes kopābūšanas netrūkst. Piemēram, onkuļa nemitīgā politiskas kritizēšana, piedzērušies radinieki, brāļa asie izteikumi un māsas sīkumainība.

Tomēr ir tādi, kas runā par bailēm no brīvdienām bez ģimenes. Kāda sieviete priecājās, kad saņēma kārotu ielūgumu uz svētku vakariņām draugu lokā. Viņa sacīja, ka jutās tā, it kā būtu uzvarējusi loterijā, jo izbēgs no skumjām, ko parasti izjūt svētku dienā."

Ko darīt vientuļās svētku dienās

Foto: Shutterstock


Tiem, kam nav, kur doties, kā vien būt mājās, ir dabiski baidīties no drūmajām, vientuļajām dienām. Šeit ir daži ieteikumi, ko varētu darīt, iesaka Čepmena.

  • Izrotā māju tieši tā, kā vēlies. Pēc tam saplāno svētku dienas, kad būsi viens. Padomā, kādas izklaides iespējamas – garāka pastaiga vai īpaša ēdiena gatavošana sev.
  • Kļūsti par brīvprātīgo – palīdzi bezpajumtniekiem, bēgļiem, bērniem vai citiem, kam vajadzīgs atbalsts.
  • Esi ar cilvēkiem, kuri, atšķirībā no tavas ģimenes, novērtē tavu laiku un pūles.
  • Parūpējies par savu garīgo dzīvi, piemēram, aizej uz dievkalpojumu, ja tas atbilst tavam dzīvesskatījumam.
  • Saplāno mierīgu dienu, koncentrējies uz to, lai novērtētu to, kas tev ir, nevis kavētos pie trūkstošā.
  • Dodies pastaigā aplūkot vietējās apkārtnes svētku gaismiņas. Katrā kultūrā ir svinēti svētki, kas nesuši gaismu tumšās dienās.
  • Neuzliec sev par pienākumu kaut ko brīvdienās darīt par varītēm. Šis ir tavs laiks. Dari, ko vēlies.
  • Dodies ceļojumā, sakārto skapjus, veic atliktos darbus. Vai ļaujies vienkāršiem priekiem – lasīšana un ēšana, televizora skatīšanās.
  • Uzsāc jaunu tradīciju, lai brīvdienas padarītu jautrākas un mazāk saspringtas.
  • Neļauj plašsaziņas līdzekļiem kaisīt sāli brūcēs. Izvērtē, ko skaties un lasi.
  • Novērtē to, kas tev trūkst. Varbūt esi pateicīgs, ka tev nav jārisina kāda ģimenes drāma.


Sašķelta vai izirusi ģimene ir pietiekams iemesls, lai cilvēks vēlētos – lai Ziemassvētki un Jaunais gads izkūp un uzreiz ir otrais janvāris. Tā kā tas nav iespējams, pašam vien jāmācās rast prieku un mieru svētkos kur un kā var.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!