Tests: vai tavā dzīvē nav pārāk daudz stresa
Foto: Pexels.com

Kļūt par vecākiem ir brīnišķīgākais pārdzīvojums pasaulē. Dienas gaismu pirmoreiz ir ieraudzījis mazītiņš, brīnumskaists cilvēkbērns, un jūs sajūtat mīlestību, kādu vēl līdz šim neesat ne jutuši, ne kādam snieguši. Tomēr mazuļa piedzimšana ir liels notikums – un tas vēl ir diplomātiski teikts. Dzīve ar jaundzimušo ir kā amerikāņu kalniņi, kur mijas svētlaimes un uztraukuma mirkļi. Tas viss piederas pie lietas. Ir daudz notikumu, piedzimstot bērnam, kas var palielināt stresa līmeni. Uzzini vairāk par vecāku stresu un noskaidro, vai tavā dzīvē nav par daudz stresa.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šo tēmu skar grāmatā "Re, kā es augu", ko sarakstījuši Hetija van de Reita, Fransa K. Ploijs un Ph. D. Ksavjers Ploijs. Hetija van de Reita un Franss Ploijs ir vīra un sievas komanda, viņi vairāk nekā 35 gadus pētījuši vecāku un mazuļu mijiedarbību. Ar izdevniecības "Zvaigzne" atļauju publicējam fragmentu no grāmatas.

Kas ir jāzina?

Stress ir normāla parādība, tas ir pat noderīgs, jo padara jūs par modrākiem un acīgākiem vecākiem, kas labāk pamanīs pat sīkākās izmaiņas mazulī.

  • Pirmajos mēnešos pēc dzemdībām stress piemeklē ne tikai sievietes – arī vīrieši pārdzīvo to pašu! Diemžēl vīriešu sūdzības par pēcdzemdību perioda sajūtām un stresu reti atrod dzirdīgas ausis.
  • Mazuļa piedzimšana palielina risku saslimt ar dažādām stresa radītām kaitēm.
  • Stress nav vājuma pazīme. Sava loma ir arī hormoniem.
  • Lai cik gaidīts būtu mazais, kad viņš beidzot ir klāt, tas tomēr var būt milzīgs pārdzīvojums, it kā zīdainītis būtu "gadījies" pēkšņi. Un viss notiek tik ātri!
  • Labais stress un sliktais stress
  • Stresu izjūt visi vecāki. Stress nenozīmē, ka jūties nelaimīgs, tevi vajā baiļu sajūta un, kā likts, draud depresija. Par problēmu stress kļūst tad, ja sāk negatīvi ietekmēt tevi pašu, tavu veselību vai tavu ģimeni. Izšķir trīs dažādus stresa veidus:
  • Pēcdzemdību stress (to izjūtam mēs visi);
  • Pēcdzemdību trauksme (dažos pētījumos konstatēts, ka to izjūt viens no pieciem cilvēkiem);
  • Pēcdzemdību depresija (smagākais, taču arī visretāk sastopamais pēcdzemdību stresa veids).

Pēcdzemdību stress

Stresam ir noteikta funkcija, un, atklāti sakot, dzīve pilnīgi bez stresa nemaz nav iedomājama. Jaunajiem vecākiem stresa līmenis ir ļoti augsts, un to sauc par pēcdzemdību stresu. Līdz ar bērna nākšanu pasaulē dzīvi skar lielas pārmaiņas pilnīgi visās jomās, un šīs pārmaiņas nes līdzi arī uztraukumu, bailes un stresu. Pats par sevi tas nav nekas slikts, tikai jāpiesargās, lai stress nekļūtu nekontrolējams.

Ir vērtīgi apzināties, ka dzīvē ir iestājies jauns posms, kurā stresa būs vairāk, un šī apziņa palīdzēs neļaut stresam ņemt virsroku un negatīvi ietekmēt dzīvi.

Divi zinātnieki – Tomass Holmss (Thomas Holmes) un Ričards Rāhī (Richard Rahe) – savulaik izveidoja veselu sarakstu ar stresu izraisošiem notikumiem cilvēka dzīvē. Daži notikumi rada vairāk stresa, citi – mazāk. Ja saskaita saraksta elementus un kopējais punktu skaits nesasniedz 150 punktu robežu, viss kārtībā un šobrīd nav jābaidās, ka tevi varētu apdraudēt stresa izraisītas saslimšanas. Jo vairāk punktu, jo lielāks risks, ka tā tomēr varētu notikt. Holmsa un Rāhī sarakstā ir daudz dažādu notikumu, kuri, iespējams, tevi skars, kļūstot par vecāku.

Ieskaties!

  • Grūtniecība: 40 punkti
  • Ģimenes pieaugums: 39 punkti
  • Izmaiņas finansiālajā stāvoklī: 38 punkti
  • Darba maiņa: 36 punkti
  • Biežākas domstarpības: 35 punkti
  • Sarežģījumi attiecībās ar partnera ģimeni: 29 punkti
  • Izmaiņas darba pienākumos: 29 punkti
  • Partneris pārtrauc vai uzsāk strādāt: 26 punkti
  • Izmaiņas personīgajos paradumos: 24 punkti
  • Izmaiņas darba laikā vai apstākļos: 20 punkti
  • Izmaiņas sabiedriskajās aktivitātēs: 19 punkti
  • Hipotekārais kredīts vai aizņēmums: 17 punkti
  • Izmaiņas gulēšanas paradumos: 16 punkti
  • Izmaiņas ēšanas paradumos: 15 punkti

Saskaiti sarakstā atzīmēto, kas tavā dzīvē noticis pēdējos sešos mēnešos, un noskaidro, cik augsts ir tavs stresa līmenis. Iedomāsimies šādu piemēru: sievietei ir trīs mēnešus vecs mazulis un viņa atgriežas darbā. Pēc bērna piedzimšanas viņa ir nomainījusi pilnas slodzes darbu pret nepilnu slodzi un paņēmusi nelielu naudas summu kredītā, lai izremontētu bērnistabu. Turklāt naktī viņa vairs neguļ tik cieši kā kādreiz. Gluži normāla, tipiska situācija. Saskaitot punktus, viņas rezultāts ir 179 punkti.

  • Grūtniecība: 40
  • Ģimenes pieaugums: 39
  • Izmaiņas finansiālajā stāvoklī: 38
  • Izmaiņas darba pienākumos: 29
  • Hipotekārais kredīts vai aizņēmums: 17
  • Izmaiņas gulēšanas paradumos: 16

KOPĀ: 179

Neaizmirsīsim arī par vīriešiem. Paaugstinātu stresu izjūt ne tikai jaunās māmiņas, bet arī jaunie tēti. Arī viņi iesaistās mazuļa aprūpē, un arī viņu dzīvi skar krasas pārmaiņas. Iedomājieties vīrieti, kurš pirms četriem mēnešiem kļuvis par tēvu. Abi ar sievu vienojušies, ka viņa turpmāk strādās nepilnu slodzi vai pat nestrādās nemaz. Tas nozīmē, ka uz vīrieša pleciem nu gulst smagāka nasta – viņš kļūst par galveno vai pat vienīgo ģimenes apgādnieku. Grūtniecības laikā abiem ar sievu biežāk nekā agrāk radās domstarpības. Attiecībām nekas nekaitēja, taču hormonālās izmaiņas var ietekmēt vecāku garastāvokli un to, cik bieži izceļas vārdu apmaiņa. Un, tā kā šis vīrietis ir mūsdienīgi domājošs, viņš gādā par mazuli, naktī ceļoties tikpat bieži kā māte. Saskaitot visu kopā, iegūstam 154 punktus (ģimenes pieaugums: 39 punkti + izmaiņas finansiālajā stāvoklī: 38 punkti + biežākas domstarpības: 35 punkti + partneris pārtrauc vai uzsāk strādāt: 26 punkti + izmaiņas gulēšanas paradumos: 16 punkti = 154 punkti).

Tests: vai tavā dzīvē nav pārāk daudz stresa
Foto: Pexels.com

Kā redzams, mazuļa piedzimšana un viss, kas ar to saistīts, ievieš dzīvē pārmaiņas, un šīs pārmaiņas var radīt stresu. Sasniegt 150 punktu robežu nav nemaz tik grūti. Jebkurš dzīves notikums, kas papildina jau esošos, paaugstina risku, ka visa var gluži vienkārši kļūt par daudz. Nedrīkst aizmirst, ka arī jaunās māmiņas un tētus ikdienas dzīve mēdz pārsteigt ar dažādiem pavērsieniem, un var gadīties, ka ap to laiku, kad mazais būs nācis pasaulē, dzīve sagādās vēl citus pārdzīvojumus. Nav izslēgts, ka saslims kāds ģimenes loceklis, varbūt būs no kāda jāatvadās, bet varbūt piemeklēs finansiālas grūtības. Kad nesen piedzimis bērniņš, jebkurš no šiem notikumiem var likt kopējam stresa līmenim pacelties galvu reibinošos augstumos.

Iegūtais punktu skaits nozīmē, ka pastāv lielāka iespēja saslimt ar stresa izraisītām slimībām, neko citu. Ir cilvēki, kuriem savāktos pat 200 punkti, bet tas neatstāj nekādu iespaidu uz viņu fizisko un garīgo veselību. Galu galā mēs visi esam dažādi un katrs reaģē uz stresu citādi. Dažiem piemīt dabas dota noturība, citiem ir spēcīgāks vai plašāks atbalsta loks. Pat nesāksim runāt par to, kā cilvēkus var ietekmēt hormonālās izmaiņas.

Rūpes un stress – vienas monētas divas puses

Vai zināji, ka smadzeņu daļas, kurās rodas mātes instinkts un stress, ir savstarpēji cieši saistītas? Aktivizējoties mātes instinktam, aktivizējas arī stress.

Stresa skala nav paredzēta iebiedēšanai. Mēs tikai vēlamies parādīt, ka

  • pārdzīvot to, ko pārdzīvo tu, darīt to, ko dari tu, un tikt galā ar to, ar ko tiec galā tu, ir varoņdarbs;
  • jaunajos apstākļos ir tikai normāli laiku pa laikam izjust stresu;
  • grūtības piemeklē visus, kam ir bērni, un ne katram mākonim var saskatīt zelta maliņu;
  • tu esi pelnījis(-usi), lai tevi palutina un lai tev laiku pa laikam dod kādu brīdi sev.
Fragments no grāmatas "Re, kā es augu"
Tests: vai tavā dzīvē nav pārāk daudz stresa
Foto: Publicitātes foto

Tags

Tētis Depresija Psiholoģija Stress Zīdainis
0
Depresija
0
Stress
43475391
Pēcdzemdību periods
0
Zīdainis
43475167
Zīdainis (1-3 mēneši)
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form