Tik tak cik? Kā soli pa solim iemācīt bērnam pazīt pulksteni

Mācīšanās sākas ar izpratni par to, kas vispār ir laiks. Tikai tad var attīstīt prasmi nolasīt laiku līdz minūtes precizitātei.

Kad vajadzētu sākt mācīt savam bērnam noteikt laiku mehāniskajā pulkstenī? "Nereti var sākt mācīt pulksteņlaiku ap sešiem, septiņiem gadiem – tas ir vecums, kad bērni sāk izprast laika ritējumu, pagātnes, tagadnes un nākotnes jēdzienus," saka skolotāja ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi Sāra Millere portālā "Very Well Family". "Šis ir arī vecums, kad bērniem ir nepieciešamās matemātiskās prasmes, lai nolasītu rādītājus analogajā pulkstenī," viņa saka.

Laikrāža nolasīšanas apgūšana prasa... jā, laiku. Pirmklasnieki var iemācīties atšķirt mehāniskajā pulkstenī laiku līdz stundas un pusstundas precizitātei. Līdz otrajai klasei var palīdzēt, lai bērns norādītu laiku ar precizitāti līdz piecām minūtēm un varbūt pat minūtei, ja ir tam gatavs. Laikrāža apgūšana var noritēt arī līdz astoņu gadu vecumam.

Pirms iemācīties nolasīt laiku, bērniem ir jāgūst pamatizpratne par laika ritējumu. Viņiem jāzina, ka laiks ir sadalīts tādās vienībās kā dienas, stundas un minūtes. "Vērtīgi izmantot vārdus par laika ritējumu, piemēram, rīts, pēcpusdiena, pusdienlaiks, nakts, pirms un pēc, vēlāk – tos labi iekļaut ikdienas sarunās," iesaka speciālās izglītības skolotāja un mājskolotāja Matea Padilla. "Iepazīstini bērnu ar to, cik ilgas ir piecas minūtes, piemēram, uzstādot taimeri uz šo laikposmu, noteiktajā laikā sākot un beidzot kādu darbību," viņa rosina.

Lai palīdzētu bērniem saprast laika jēdzienu, var runāt ar atvasi par viņa ikdienas gaitām. "Viena no mūsu iecienītākajām aktivitātēm ir izmantot kartītes, kurās uzskaitīti darbiņi, ko bērns vai vecāki dienas laikā dara. Tad es lūdzu bērnus sakārtot kartītes tādā kārtībā, kādā darbiņi ikdienā tiek veikti – kas notiek vispirms, pēc tam un vēlāk," stāsta Millere.

Pirms iemācīties pilnībā noteikt laiku mehāniskajā pulkstenī, bērniem jāapgūst arī dažas pamata matemātikas prasmes. Viņiem jāspēj skaitīt līdz 60, kā arī atpazīt un nolasīt ciparus no viens līdz 60.

Lai gan laika noteikšanai līdz minūtei galu galā būs jāspēj ciparus saskaitīt, šīs prasmes nav nepieciešamas pulksteņlaika apgūšanas sākumā.

Laika noteikšana ir abstrakts process, tāpēc, mācot to maziem bērniem, nepieciešams izmantot daudz konkrētu, praktisku atbalstu.

Noderīgi rīki, lai mācītu bērnus lasīt pulksteni:

Vispirms māci bērnam atšķirt pulksteņa daļas – ciparus, stundu rādītāju un minūšu laikrādi. Ja iespējams, izvairies lietot pulksteņu ar sekunžu rādītājiem, kamēr tiek mācītas pamatlietas. Tas var bērnu mulsināt un novērst uzmanību. Izskaidro, kas ir noteiktās pulksteņa daļas un ļauj atvasei norādīt, kura ir kura daļa.

Kad bērns ir iepazinies ar pulksteņa daļām, vari sākt viņam rādīt, kā izskatās laiks pa stundām. Māci vispirms noteikt stundu, izmantojot stundu rādītāju, un pēc tam pārbaudi, vai minūšu rādītājs ir uz augšu pie rādītāja "12".

Praktizējieties – jautā, cik rāda pulkstenis, aicinot bērnu iestatīt laikrādī noteiktu laiku. Piemēram, vari teikt: "Vai vari parādīt, kā izskatās pulksten pieci?

Arī ikdienas salāgošana ar laiku var palīdzēt izzināt to. "Ja bērns parasti iet gulēt pulksten 20.00, tu vari viņam pateikt – tad, kad pulkstenis rāda 8.00, viņam būs jāiet gulēt," iesaka Millere. Viņš jau zinās, ka "astoņi" un "nulle" nozīmē gulētiešanas laiku.

Kad bērnam labi izdodas noteikt pilnās stundas, ierādi pusstundas.

Uzsākot šo darbību, ir ļoti svarīgi norādīt, ka stundu rādītājs ne vienmēr norāda tieši uz lielo skaitli. Pastāsti bērnam, ka mēs vienmēr skatāmies uz garāko rādītāju, kas apzīmē minūtes, bet stundu rādītājs ir īsāks.

Bērni kādu laiku var palikt posmā, kurā spēj noteikt laiku līdz pusstundai. Pa to laiku viņiem jāiemācās skaitīt pa pieci.

Viens veids, kā palīdzēt bērnam aptvert, ka stundu rādītājs ne vienmēr norāda tieši uz tā skaitli, ir vilkt līnijas, pulksteni sadalot līdzīgos "picas gabalos". Iezīmējot šīs "picas šķēles" ar stundām, ko tās attēlo.

Piemēram, "picas šķēle", kas norāda, ka pulkstenis ir diviem, būtu no pulksten diviem līdz trim. Ikreiz, kad stundu rādītājs ir šajā "šķēlē", pulksteņlaiks sākas ar divi.

Kad bērns var tekoši un automātiski skaitīt līdz pieci, tu vari sākt mācīt viņam noteikt laiku ar piecu minūšu intervālā. Šajā solī jums būs jāpaskaidro, ka viņi visu diennakti var skaitīt ik pa piecām minūtēm, lai noskaidrotu, cik minūtes ir pāri stundai.

Turpini strādāt tikai līdz trīsdesmit minūtēm pēc stundas, piemēram, pulksten 5.15, 5.20 vai 5.05, bet ne pulksten 5.45 vai 5.50. Vislabāk ir izvairīties no laika, kas pārsniedz trīsdesmit minūšu atzīmi, līdz bērns tam ir kognitīvi gatavs, tuvāk septiņu gadu vecumam . "Bērniem tas var būt sarežģīts jēdziens, un bieži vien ir nepieciešama papildu prakse," atzīmē Millers.

Lasīšanas laiki, piemēram, pulksten 3.45 vai 6.55, var radīt neskaidrības, jo šajā laikā stundu rādītājs tuvojas nākamajai stundai. Piemēram, kad pulkstenis rāda pulksten 3.50, mazi bērni to bieži nolasīs kā pulksten 4.50, jo šķiet, ka stundu rādītājs norāda uz 4.

Kad šķiet, ka bērns tam ir gatavs, paņem rotaļu pulksteni un ļauj viņam novērot, kā stundu rādītājs lēnām pārvietojas no viena skaitļa uz nākamo, kad griežas minūšu rādītājs. Pēc tam sāc mācīt, kā noteikt, piemēram, stundas (-u) un 40 un 45 minūtes. Visbeidzot, pārej uz tādiem laikiem kā stunda un 50 vai 55 minūtes.

Skaidro bērnam, kāpēc stundu rādītājs var izskatīties tā, it kā tas norāda uz 3, kad laiks ir pulksten 2.55. Ja sadala pulksteni "picas šķēlēs", lai attēlotu stundas, ir viegli izskaidrot, ka stundu rādītājs vēl nav gluži nākamajā picas šķēlē.

Laika pazīšana ir dzīves prasme, tāpēc atrodi iespējas izmantot pulksteņlaika apguvi visas dienas garumā, to iekļaujot dabiski, un pamazām tavs bērns kļūs par laika noteikšanas meistaru.