Rezultātā prese nerimstoši izprašņā noteiktu vecumu sasniegušas slavenas sievietes par to, vai viņas vēlas bērnus, kāpēc to vēl nav, kad plānota pirmā atvase un tā joprojām. Tomēr, par spīti augošajam sabiedrības spiedienam, kas paredz sievietēm noteiktā vecumā dzemdēt bērnus, vairākas labi pazīstamas un ietekmīgas sievietes ir atteikušās to darīt un diezgan nepārprotami darījušas zināmu to, ka negrasās kļūt par mātēm.
Lūk, Opras Vinfrijas, Ditas fon Tīsas, Kondolīzas Raisas, Kameronas Diazas un citu slavenu sieviešu viedokļi par to, kādas ir bērnu nedzemdēšanas priekšrocības!
"Tas nebija lemts, es turpināju gaidīt un cerēt, ka tas notiks, bet es nekļuvu par māti, un man bija vienalga, ko par to domā citi (…) Par to apvaicājās tikai garlaicīgi, veci vīrieši. Un katru reizi, kad kāds no viņiem iesaucās: "Ko? Neviena bērna? Labāk ķeries pie lietas!", es atcirtu: "Nē! Atšujies!" - Helēna Mirrena, žurnāls "Vogue", 2013. gada februāris.
"Ir jāizvēlas, vai gribi būt māksliniece un rakstniece, vai sieva un mīlētāja. Ja tev ir bērni, uzmanība jāvelta viņiem. Es negribu apmeklēt vecāku sapulces." – Stīvija Niksa, žurnāls "InStyle", 2002. gada marts.
"Ja man būtu bērni, tie mani ienīstu (…) Tie nonāktu Opras šovam līdzīgā raidījumā un stāstītu par mani, jo kaut ko manā dzīvē vajadzētu upurēt, un cietēji, visticamāk, būtu bērni." – Opra Vinfrija, žurnāls " The Hollywood Reporter", 2013. gada decembris.
"Patiesību sakot, mēs, iespējams, būtu lieliski vecāki, bet runa ir par mazu cilvēku, un ja vien tev nav lieliskas spējas vai dziļas vēlmes audzināt bērnus, ir jāiegulda milzums pūļu, un tas prasa lielu atbildību. Es negribētu viņus sabojāt! Mums pietiek ar mūsu mājdzīvniekiem." – Elēna Dedženeresa, žurnāls "People", 2013. gada marts.
"Es uzaugu lielā ģimenē ar astoņiem bērniem, jaunākiem par mani, un vairāki no maniem brāļiem un māsām diezgan agri pārvācās dzīvot pie manis. Es mīlu viņu bērnus kā savus mazbērnus, un tagad man ir mazmazbērni! (…) Viņi mani sauc par tanti - vecmāmiņu. Tagad mani sauc par Džī Džī, kas nozīmē - vecvecmāmiņa. Es bieži domāju par to, ka man vienkārši nebija lemts kļūt par māti, tādēļ visu citu bērni var būt mani." – Dollija Pārtone, žurnāls "People Country", 2014. gada maijs.
"Es būtu bijusi briesmīga māte, jo esmu ļoti savtīga, lai gan lielāko daļu tas nav atturējis no bērnu audzināšanas." – Ketrīna Hepbērna, A. Skota Berga grāmata "Keitu Atceroties", publicēta 2003. gada jūlijā.
"Es neplānoju dzemdēt bērnus, bet apprecēties gan varētu. Bet es uzskatu ka esmu nodzīvojusi labu dzīvi arī tad, ja apprecētos un piedzemdētu bērnus. Esmu ļoti dievticīga un dziļi sirdī jūtu, ka viss notiks tā, kā tam jānotiek. Galvenais ir būt atvērtam šiem notikumiem un novērtēt to dzīvi kāda jums ir dota." – Kondolīza Raisa, žurnāls "Ladies' Home Journal", 2010. gada oktobris.
"Nē, nekad to neesmu nožēlojusi. Esmu ļoti apmāta ar visu. Zinu, ka, ja es paliktu stāvoklī, es tam nepārprotami veltītu visu savu uzmanību. Es izvēlējos nedzemdēt bērnus, jo visu uzmanību veltu savai karjerai un nedomāju, ka spētu tikt galā ar abiem." – Betija Vaita, raidījums "CBS Sunday Morning", 2011. gada maijs.
"Ir bijuši brīži, kad es vēlos bērnus, un brīži, kad esmu pateicīga, ka man tādu nav. Jūtos briesmīgi, ja vairāk nekā piecas dienas jāpavada bez mana suņa. Nezinu, kā tiktu galā ar atvadīšanos no bērniem, dodoties uz darbu. Es zinu, ka ir sievietes, kuras to spēj, bet nezinu, vai es to spētu." – Andželika Hjūstone, portāls "Cinema.com", 2011. gada novembris.
"Kādēļ mūsdienās precēties? Neviens cits to nedara. Nav tā, ka es gribu bērnus, esmu mēģinājusi, bet diemžēl tas neizdevās (…) Tas palīdzēja, jo tagad es strādāju ar dažādiem bērniem visā pasaulē – bērniem ar smadzeņu darbības traucējumiem un bērniem ar AIDS. Tā es attaisnoju to, ka man nav pašai savu bērnu. Man bija lemts darīt ko citu." Laiza Minelli, portāls " Access Hollywood Live", 2012. gada aprīlis.
"Esmu sieviete labākajos gados, kurai nav bērnu un kura nekad īsti nenoenkurojas (…) Man patīk bērni, bet tikai īsus laika sprīžus. Vienu brīdi man tie šķiet piemīlīgi, smieklīgi un jauki, bet jau nākamajā tie man sagādā galvassāpes."
"Kad man bija pieci gadi, es fantazēju, ka man kādu dienu būs simts suņu un simts bērnu. Vēlāk es sapratu, ka citi uz mani izdara ļoti lielu spiedienu, un es zināju, ka neesmu gatava kļūt par māti. Šajā dzīvē man nav lemts kļūt par bioloģisko māti." – Kima Ketrela, žurnāls "The Advocate and O Magazine" 2008. un 2009. gada aprīlis.
"Bērnu audzināšana prasa daudz pūļu. Es neuzņēmos rūpēties par vēl kādu, izņemot sevi. Tas aiztaupīja papildus pūles. Par bērnu nepārtraukti jārūpējas astoņpadsmit gadu garumā (…) Lai gan izvēle neaudzināt bērnus man aiztaupīja daudz pūļu, pieņemt šo lēmumu nebija viegli. Man patīk rūpēties par citiem, bet es nekad neesmu vēlējusies kļūt par māti.
Mana dzīve ir daudz vieglāka nekā jebkurai mātei. Tā tas vienkārši ir. Tas nenozīmē, ka es savā dzīvē nesaskaros ar grūtībām. Es esmu tāda, kāda esmu. Sevis pilnveidošana prasa piepūli. Šķiet, ka šobrīd manā dzīvē viss ir kārtībā. Esmu daudz paveikusi, un man par neko vairs nav jāuztraucas." – Kamerona Diaza, žurnāls "Esquire", 2014. gada augusts.
(..) "Vai plāno kādu dienu audzināt bērnus?" (..) "Es neatbildēšu uz šo jautājumu. Nedusmojos, ka uzdevi man šo jautājumu, bet esmu teikusi jau iepriekš: nedomāju, ka kāds to pašu vaicā arī vīriešiem." – Zoja Dešanela, žurnāls "Marie Claire", 2013. gada septembris.
"Es viennozīmīgi negribu bērnus (…) Nedomāju, ka būtu lieliska māte. Esmu lieliska tante vai mātes draudzene (…) Negribu tam tērēt laiku. Negribu arī, lai manu bērnu audzina auklīte. Man nav laika bērnu audzināšanai." – Čelsija Hendlere, raidījums "The Conversation With Amanda de Cadenet", 2013. gada aprīlis.
"Ja runājam par ģimenēm, mani nedaudz mulsina tas, kā tās tiek atspoguļotas kino - ar tādiem izteicieniem kā: "Ja es izlemtu, ka gribu bērnus, cik daudz bērnu man vajadzētu?" un "Nevaru izlemt, vai es gribu zēnu vai meiteni?"
Es nezināju, ka iespējams veikt pasūtījumu. Es tiešām nezināju, ka tas ir kā izdarīt izvēli iebraucamajā restorānā." - Dženifera Anistone, raidījums "ABC News", 2013. gada augusts.
"Dzemdēt bērnus, kad tik daudz citu bērnu nabadzīgās valstīs mirst badā, ir bezkaunīgi."
"Patiesību sakot, es esmu izlēmusi, ka man nebūs pašai savu bērnu, jo es uzskatu tos bērnus, kuri jau ir šai pasaulē, par saviem. Man nevajag pašai savus bērnus, jo pasaulē ir tik daudz bāreņu un pamestu bērnu, kuriem trūkst mīlestības, uzmanības un rūpju.
Esmu tā uzskatījusi aptuveni kopš astoņpadsmit gadu vecuma. Reiz es par to strīdējos ar savu bērnības draudzeni (…) Es sapratu, ka ir savtīgi izniekot mūsu resursus, dzemdējot pašiem savus bērnus, ja šos resursus un enerģiju varētu izmantot ne tikai lai palīdzētu tiem bērniem, kuri jau ir šai pasaulē, bet arī tam, lai informētu cilvēkus un darītu visu, lai izveidotu pasauli, kurā nevienam bērnam vairs nav jācieš no nabadzības un vardarbības.
Savus uzskatus neesmu mainījusi, tie ir nozīmīga manas personības daļa." – Ešlija Džada, laikraksts "Sunday Mail" un viņas memuāri "Viss rūgtais un saldais", 2006. un 2011. gads.
"Es nesen sāku par to daudz domāt. Nekad nebūtu iedomājusies, ka šādā vecumā man nebūs bērnu, bet manā dzīvē ir bijis miljons negaidītu pavērsienu (…) Es vienmēr cerēju, ka pamodīšos un viss būs skaidrs, bet tas vēl nav noticis. Mūsu kopdzīve ir diezgan lieliska. Tas, ka mēs varētu nožēlot izvēli audzināt bērnus, ir pietiekami labs iemesls to nedarīt. Es varētu pamosties un pēkšņi saprast, ka vēlos bērnu, un es darītu visu, lai šo vēlmi īstenotu." – Dženifera Vestfelda, žurnāls "New York Times Magazine", 2012. gada marts.
"Ir sievietes, kuras izvēlas veidot ģimeni un audzināt bērnus, taču ir daudz sieviešu – rakstnieču, kuras neapprecas un nedzemdē bērnus. Es apprecējos, bet tikai 43 gadu vecumā. Kad biju jauna, es zināju, ka, ja man vajadzētu izvēlēties starp laulībām un rakstnieces karjeru, es izvēlētos rakstnieces karjeru.
Es uzskatu, ka rakstniekiem bieži vien nākas izdarīt izvēles par labu karjerai. Man nav bērnu, bet, par laimi, visas rakstnieces nav tādas kā es. Es uzskatu, ka tad, ja esi ļoti aizrāvies ar rakstīšanu, tava karjera ir tavs bērns." – Kendisa Bušnella, "Facebook", 2010. gada marts.
"Manām māsām ir bērni. Man patīk bērni, bet šajā manas dzīves posmā (…). Es biju precējusies ar kādu, kurš nebija piemērots tēva lomai. Viņš knapi varēja parūpēties par sevi, nemaz nerunājot par bērnu, tādēļ es mainīju savus uzskatus, pielāgojos viņa dzīves veidam un domāju: "Tas, ka man nav bērnu, ir pilnīgi normāli." Es turpināšu dzīvot savu dzīvi, un tad jau redzēsim, kas notiks. Es neesmu sliktāks cilvēks tikai tādēļ, ka man nav bērnu. Viss notiks tā, kā tam jānotiek." – Dita fon Tīsa, laikraksts "The Independent, 2007. gada Jūlijs.
