Foto: Pexels
"Terapijā es nereti dzirdu no klientiem, ka viņi ir izlasījuši daudz par iekšējo bērnu, labi saprot šo iekšējo stāvokli, iemācījušies to pamanīt. Ir daudz vingrinājumu, kā satikties ar iekšējo bērnu, bet maz informācijas par to, kā kļūt pašam sev par gādīgu iekšējo vecāku. Viņa tēls veidojas, vērojot reālos vecākus vai cilvēkus, kuri viņus aizvieto. Bet – ko darīt cilvēkiem, kuru vecāki nekad nav bijuši emocionāli gādīgi?" Tā psiholoģe Olga Milašina raksta portālā "B 17", kur min arī piemēru no prakses.

Stāsts publicēts ar klientes Marijas atļauju.

Viņa saka:

– Vēlos tādu iekšējo mammu, kura par mani rūpēsies.

– Kāda būtu šī rūpīgā mamma? Kādas būtu viņas īpašības?

– Es nezinu. No savas reālās mammas es nesajutu rūpes. Viņas rūpes pamatā izpaudās kritizēšanā.

– Vai tu zini kādu piemērotu, kas raksturotu tavu izpratni par "rūpīgu māti"?

– Tā ir mana draudzene. Tagad viņa man ir rūpīgas mātes etalons.

– Kādas gādīgas mātes rakstura īpašības viņai ir?

– Pirmkārt, tā ir interese par bērnu, prasme pieņemt viņa jūtas, atbalstīt atvasi, piemēram, ar vārdiem: "Tu esi labs". Vai – viņa ļauj kļūdīties, pieskaras – apķer, no sirds izrāda jūtas. Tāpat gādīgai mātei ir dzīvesgudrība – viņa vēl bērnam laimi, priecājas par viņa izdošanos, atļauj izvēlēties sevi.

– Es aicinu tevi uzzīmēt katru īpašību, lai to labāk apzinātos un atcerētos.

– Jā, labi. Interese pret bērnu – tā man asociējas ar taureni (un viņa uzzīmē taureni).

Otra īpašība – prasme pieņemt bērna jūtas (un viņa uzzīmē asociāciju – zaļu zāli).

Trešā īpašība – bērna atbalsts (uzzīmē sirdi).

Ceturtā – atļauja kļūdīties (uzzīmē tējas tasi).

Piektā – pieskārieni (uzzīmē lakatu).

Sestā raksturīpašība – patīkami vārdi bērnam (uzzīmē smaidu).

Septītā – dzīvesgudrība (uzzīmē trešo aci).

Astotā – patiesa jūtu izpausme (uzzīmē sievieti ar atvērtām rokām).

Foto: Pixabay

– Saliec krāsas, kuras izvēlējies zīmējumos, sagrupējot tās no pašas patīkamākās līdz netīkamākajai (kliente saliek krāsas).

Dzeltenā un brūnā krāsa izrādījās pēdējā vietā, šīs krāsas tu izmantoji zīmējumos "atļaut kļūdīties" un "patiesa jūtu izpausme".

– No savas īstās mātes nekad dzīvē neesmu to saņēmusi – ne vienu, ne otru, tādēļ man grūti noticēt, ka tas ir iespējams.

– Kā pašas tīkamākās krāsas tu atlasīji tās, kas raksturoja "patīkamus vārdus", "atbalstu bērnam" un "interesi par bērnu".

– Jā, tas ir tas, ko jau māku paust pret savu iekšējo bērnu. Tāpat es ļauju sev saņemt patīkamus vārdus, atbalstu un interesi no citiem cilvēkiem.

– Daudzi no tēliem atveidoti ar patīkamām krāsām. Tas nozīmē, ka tu, Marija, jau esi pieņēmusi daudzas rūpīgā vecāka īpašības un paud tās pret sevi.


– Jā, ir patīkami to dzirdēt. Tā arī ir.

***

Strādājot ar zīmējumu, kurā klients zīmē iekšējā vecāka īpašības, tas ļauj viņam apzināties savas gaidas no šīs savas personības daļas. Daudziem cilvēkiem ir grūti izteikt savas domas un vēlmes, tēli palīdz izvairīties no konkrētiem vārdiskiem aprakstiem. Turklāt metaforas sniedz vairāk informācijas, atvieglo kontaktu ar zemapziņu.

Savukārt, aranžējot krāsas, var saprast nozīmi vienai vai otrai izvēlētajai īpašībai šim cilvēkam, viņa gatavību pieņemt šīs īpašības sevī un saprast, ar ko strādāt tālāk.

Lai kļūtu par gādīgu vecāku sev pašam, jāsaprot, kāds ir gādīgs vecāks, kādas ir viņa īpašības, tās jāapzinās, jāizjūt caur sevi un jāsāk pakāpeniski tās īstenot dzīvē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!