Kas liecina par ļoti jūtīgu personību un kā ar to sadzīvot  (2)

Terminu ''ļoti jūtīgs'' nereti izmanto, lai aprakstītu dažādus personību tipus, piemēram, cilvēkus, kas uz notikumiem reaģē pārspīlēti vai ātri apvainojas. Bet uz pētījumiem balstītā ''ļoti jūtīga cilvēka definīcija ir – indivīds, kuram ir jūtīga nervu sistēma, kurš pamana visas šķietami nesvarīgās apkārtējās norises un kurš ātri kļūst emocionāli sakāpināts,'' portālam ''Prevention'' skaidro Eleina Ārona, filozofijas doktore, psiholoģe, kas paaugstinātu jūtīgumu pēta kopš 1991. gada.

Kā izrādās – šis personības tips ir salīdzinoši plaši izplatīts. Ārona norāda – aptuveni 20 procenti no cilvēku populācijas ar to identificējas, un tāpēc ļoti jūtīga cilvēka personība netiek klasificēta kā psihoemocionālie traucējumi. Turpinājumā piedāvājam iepazīties ar ļoti jūtīgu cilvēku iezīmēm un ieteikumiem, kā ar šo personības daļu sadzīvot.

Vienkāršoti tas nozīmē – uzņemto informāciju vai novērojumus tu izvērtē īpaši rūpīgi un tikai tad rīkojies. Kāds šādai rīcībai ir rezultāts? Tev ir tendence uz dažādām situācijām reaģēt gudrāk, skaidro Ārona. Viņa atklāj – lai arī nav precīzi zināms, kāpēc šādu īpašību iemieso ļoti jūtīgi cilvēki, ir skaidrs, ka tai ir zināma priekšrocība izdzīvošanā.

Piemēram, ja tu posies ceļojumam vai garākām brīvdienām un pako mantas, ļoti jūtīgs cilvēks kārtīgi apdomās un izplānos katru dienu, kurā būs nepieciešams līdzi paņemtais. Rezultātā – viņš vai viņa ir līdzi paņēmis tikai visu nepieciešamo un, kas svarīgi, arī to, par ko citi nebūtu iedomājušies vai aizmirstu.

Šāda iedziļināšanās lietās un notikumos dabiski paredz, ka pamanīsi katru sīkumu, kas savukārt var tevi nogurdināt. ''Mēs esam veikuši pētījumus, kuros atklājām – jūtīgi cilvēki pamana ''sīkumus'', tostarp sarežģītās situācijās,'' skaidro Ārona. Šāda situāciju analīze izraisa pārmērīgu smadzeņu stimulāciju, liekot sensitīvam cilvēkam justies steidzinātam vai fiziski iztukšotam.

Ļoti jūtīgiem cilvēkiem, lai tie spētu padziļināti apstrādāt notikušo, ir spēcīga emocionālā reakcija, stāsta Ārona. Tāpat šādi cilvēki mēdz būt empātiskāki nekā citi, un tādi ir gan pret paziņām, gan svešiniekiem. Piemēram, ja tev ir sensitīva personība, gatavojoties darba intervijai, tu vari sākt satraukties par jautājumiem, kurus tev tās laikā varētu uzdot. Sava jūtīguma dēļ tu, visticamāk, sāksi visu rūpīgi pārdomāt, kas var izsaukt empātiju pret ģimeni, jo tā paļaujas – tu darbu iegūsi un varēsi uzturēt sevi un, ja nepieciešams, arī mīļos. Kā rezultātā tu arī sāc domāt racionāli.

Šī rakstura iezīme ir galvenā, kas izraisa pārmērīgu smadzeņu stimulāciju, jo tā paredz – tu vari reaģēt sensitīvi uz jebkuru norisi un jebkurā laikā. Bet mazo un reizēm šķietami nesvarīgo lietu pamanīšanai var būt arī savas priekšrocības gan personīgajā, gan profesionālajā dzīvē. Reins Šērmans, filozofijas doktors, psihologs, izdala šādas priekšrocības:

Runājot par sensitīva cilvēka atpazīšanu sevī, problēma ir tā, ka lielākajai daļai no mums ir grūti sevī ieraudzīt konkrētas īpašības vai ieradumus, jo mēs neapzināti domājam: ''Citi mani redz tāpat, kā es redzu sevi.'' Šeit varētu lieti noderēt skatījums no malas vai lomu spēles.

Vari mēģināt iztēloties sevi citu cilvēku ādā – mammas, brāļa, draudzenes, kolēģa u.tml. – un izspēlēt lēmumu pieņemšanas vai problēmu risināšanas situācijas tā, kā viņi attiecīgajā brīdī rīkotos. Ja tev šķiet, ka pati izspēlētajās situācijās rīkotos pilnīgi citādāk – vairāk iedziļinātos norisē un apskatītu visus tās aspektus –, tas jau var dot kādu priekšstatu par tavām rakstura šķautnēm. Bet, ja šādas lomu spēles tev nepavisam neder, jo ''izkāpt no sevis'' ir par grūtu, vienmēr vari kādam tuviniekam lūgt tevi raksturot.

Lai arī ir svarīgi paturēt prātā, ka pastiprināts jūtīgums patiesi nav nekas slikts, nevajag arī savus spēkus pārvērtēt. Ja pašas centieni tikt galā ar savu sensitīvo pusi ir neveiksmīgi, kaunu un aizspriedumus, ja tādu ir, met pie malas un meklē palīdzību pie terapeita. Speciālists mazinās, iespējams, radušos bezspēcības sajūtu un palīdzēs atkal justies labi.