Foto: Shutterstock
Kā pašas parastākās attiecības pārī padarīt ekoloģiskākas attiecībā pret otru, patīkamākas. Lai ilustrētu divu cilvēku kontaktu pārī, izmantosim metaforisku salīdzinājumu ar mīnu lauku. Ar "mīnām" ir domātas dažāda smaguma bērnības emocionālās traumas, kas neizbēgami ir katra cilvēka personības teritorijā. "Uzkāpjot" uz tādas, cilvēks var emocionāli uzsprāgt vai sastingt. Jo līdz galam neizdzīvotās emocijas paliek personības struktūrā kā emocionāli koncentrētas mīnas, kas marķē bērnības traumas... Kā tās atpazīt? Ko ar tām darīt, lai attiecībās neiestātos saltums, baidoties atkal, ka kāds uz tām uzkāps?

Vairāk raksta psihologs, geštaltterapeits Genādijs Maleičuks portālā "Psychology Journal".

Pirmkārt, runa ir par tām traumām, kuras rodas tuvās attiecībās bērnībā ar bērnam svarīgiem cilvēkiem. Šāda veida traumas vienmēr rodas bērna un vecāka attiecībās. Pat tajās, kur vecākiem ir pati rūpīgākā attieksme. Pārāk daudz vajadzību ir "piesaistīts" vecākiem, pārāk tuva ir emocionālā saikne starp vecākiem un bērniem. Situācijā starp abiem var būt spēcīgas emocijas (aizvainojums, dusmas, kauns, bailes). Tādēļ bērns ne visas spilgtās emocijas var pārdzīvot. Daļa no tām paliek viņa personības struktūrā kā koncentrētas emocionālās mīnas, kuras marķē bērnības traumas.

Traumas, kas sākotnēji radušās tuvās attiecībās (bērna un pieaugušā), visbiežāk aktualizējas attiecībās ar tuviniekiem, bet – jau pieaugušā vecumā (starp partneriem).

Divi cilvēki, kas sākuši veidot attiecības, ir fiziski un emocionāli satuvinājušies, neizbēgami sastopas ar saviem emocionālo mīnu laukiem un var uzkāpt uz otra emocionālās mīnas.

Šāda sadursme izsauc asas emocijas un emocionālo sprādzienu. Tas izjauc kontaktu un atmet partnerus emocionāli drošā distancē. Un tam, lai atkal satuvinātos vienam ar otru, vajadzīgs laiks un piepūle. Vajag "salaizīt rētas" un atjaunot uzticēšanos partnerim, kas emocionāli ievainojis.

Ar katru reizi to izdarīt ir arvien grūtāk. Nav viegli iemantot uzticēšanos. Parasti pārī partneri, kā likums, slikti pārzina otra mīnu lauku un viņiem nav priekšstata par to. Tādēļ, bieži uzduroties uz emocionālām mīnām, cilvēki intuitīvi var izvēlēties drošu distanci, ziedojot tam tuvību un intimitāti attiecībās.

Pēc kādām pazīmēm var spriest, ka esi uzkāpis emocionālajai mīnai?

Foto: Shutterstock

Par to liecinās emocionāla reakcija, kas neatbildīs esošajam stimulam, tas uz laiku novedīs pie kontakta zuduma starp partneriem. Jāuzsver, ka neatbildīs stimuls un reakcija.
Nenozīmīgs stimuls var provocēt milzu emocionālo reakciju no otra.

Stimuls-detonators var būt jebkura partnera intervencija: vārds, aizrādījums, vērtējums, intonācija, mīmika, skatiens.

Turklāt cilvēks, kas saticies ar savu mīnu, visbiežāk sastapsies ar savām pārdzīvotajām emocijām – salīdzinājuma, noniecinājuma sajūtu u.tml.

Ir dažāda veida mīnas no emocionālās reakcijas asuma:

Vieglas mīnas

Uzkāpjot uz tādas, rodas aizvainojuma, dusmu sajūta. Šādas mīnas neatmet tālu no otra partnera un emocionālā attālināšanās var būt īsa – no pāris minūtēm līdz stundām.

Smagas mīnas

Šajā gadījumā aizskartā cilvēka jūtas būs spilgtākas: niknums, dusmas, naids. Šajā gadījumā būs spilgtāka emocionālā distance un emocionālais vēsums var ilgt dienām un mēnešiem.

Ļoti smagas mīnas

"Uzkāpjot" uz šīs mīnas, cilvēks ir kā anestezēts, zaudē jebkādu jutīgumu. Te ir apraktas ļoti spēcīgas, grūti pārdzīvojamas jūtas – kauns, milzu bailes, riebums. Tās ir tik toksiskas un neizturamas cilvēkam, dziļi apslēptas un noklātas ar "betona kārtu". Ja tām "uzrokas", cilvēks var izskatīties emocionāli nejūtīgs un distancējies.

Sprāgst katru reizi

Vēl viens vienojošais aspekts visām mīnām ir daudzkārtēja reakcija – mīna izsauks to tik reizes, cik uz tās tiks uzkāpts. Kamēr tā tiks atmīnēta. To iespējams izdarīt, esmu dziļi pārliecināts, ar profesionāla "sapiera" – psihoterapeita – palīdzību.

Taču kaut ko attiecībās var izdarīt, nemeklējot profesionālu palīdzību.

Atrodoties emocionāli tuvās attiecībās, cilvēki satiekas tik tuvu, ka sāk pārklāties saviem mīnu laukiem. Tādēļ neizbēgami sāk uzkāpt otra cilvēka mīnu laukam. Lai cik rūpīgi un saudzīgi pret otru nebūtu.

Ko ir svarīgi darīt, lai mazinātu traumēšanas iespēju vienam otram?

Foto: Shutterstock
  • Zināt, ka emocionālās mīnas ir katram cilvēkam, arī tev un tavam partnerim.
  • Ar cieņu attiekties pret partnera mīnām, nebārt viņu par tām, necensties otru kritizēt, pamācīt un "ārstēt". Tam ir profesionāli "sapieri" – psihoterapeiti.
  • Tikties, sarunāties un sarunāt.
  • Katram cilvēkam ir sava mīnu lauka karte. Dažas no mīnām cilvēkam ir labi zināmas, par citām viņš var vienoties, bet ir tādas, kuras viņš pats neapjauš. Un tās viņš var atklāt tad, kad tās jau sprāgst. Un tas notiek, kā jau minēju, tuvās attiecībās.


Te ir svarīgi:

  • Labi zināt savu mīnu karti. Tādēļ cilvēkam svarīgi izpētīt savas spilgtās jūtas un situācijas, kurās emocijas uzsprāgst. Tā var iepazīt savu mīnu karti.
  • Zināt partnera mīnu karti. Tādēļ vajag būs uzmanīgam pret viņa emocionālajām reakcijām un veidot uzticības pilnas attiecības, kurās partneris var pats atklāt savu mīnu lauku. Tajā vienmēr klātesošas būs bailes, ka otrs cilvēks var izmantot trauslās vietas un ievainot.
  • Izpētot partnera mīnu karti, jācenšas izvairīties neizmantot tos trigerus, kuri var izrādīties viņa emocionālā mīna. Te jābūt jutīgam pret otru, saudzīgam un rūpīgam.
  • Otram pret tevi jāattiecas līdzīgi.


Ar šādiem nosacījumiem pāriem ir iespēja padarīt savas attiecības ekoloģiskākas un patīkamākas.
Protams, var to visu nedarīt. Nepētīt sevi un neinteresēties par otru, nevienoties. Un tad katru reizi, uzkāpjot uz otra emocionālās mīnas, brīnīties, kritizēt viņu, "ārstēt", pamācīt... un neko no tā visa neatskārst. Var, protams, rīkoties arī tā. Taču tas ir ceļš uz emocionālo badu un tuvības zaudējumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!