Foto: Shutterstock

Kad cilvēki pietiekami ilgu laiku dzīvo kopā, viņiem sāk šķist, ka viens otru pazīst jau tik labi, ka savus vārdus var arī vairs nekontrolēt. Tomēr tā tas nav: vairums ģimenes skandālu norit tikai tādēļ, ka partneri neprot pareizi komunicēt.

"Vismaz puse no laulāto strīdiem notiek tāpēc, ka partneri vienkārši neprot sarunāties," portālā "Psychologies" norāda ģimenes terapeits Džefrijs Čerņins.

Pēc viņa teiktā, ar laiku pāri sāk komunicēt pēc noteiktiem standartiem. Uz vieniem un tiem pašiem vārdiem partneri sāk atbildēt ar vienādām reakcijām. Pēc pretenzijām jau ierasti seko dusmas, atbildot uz tām, seko paaugstināts balss tonis, un jau vairs pat īsti nav skaidrs, kurš sācis pirmais. Tādus uzvedības stereotipus ir grūti izskaust: mēs jau paši vairs nepamanām, kā iekrītam ierastajos slazdos reizi no reizes.

Lūk, attiecību speciālists piedāvā iepazīties ar 10 kļūdām komunikācijā, kuras nenovēršami novedīs pie strīdiem un aizvainojumiem! Ņem vērā un centies no tām izvairīties!

"Skriešana pa apli"

Partneri sāk piekasīties viens pie otra un pamazām sāk izteikt dažādus iebildumus. Piemēram:

Viņš: "Tev uzrakstīja bijušais? Kāpēc tu man to nepastāstīji?"

Viņa: "Es tev pirms pāris dienām teicu."

Viņš: "Nē, neteici. Es to uzzināju tikai tāpēc, ka tu to pastāstīji Annai, bet viņa nodeva man."

Viņa: "Es teicu tev! Tieši tad, kad mēs gatavojāmies noskatīties to filmu."

Pārtraukt šo skriešanu pa apli var katrs no partneriem. Ja viens apgalvo: "Tu nekad neesi teikusi, ka tev rakstīja bijušais", otrs var atbildēt: "Man šķita, ka teicu. Ja nē, tad nudien grasījos to darīt". Ja pieļauj, ka viens par to varēja piemirst, otrs, visticamāk, arī piekritīs, ka kaut kas tamlīdzīgs ir noticis arī ar viņu.

"Uzbrukums un aizsardzība"

Uzbrukums ir nekas cits, kā veids dusmu un neapmierinātības izteikšanai. Tas ir izaicinājums, uz kuru nekavējoties seko aizsargreakcija. Parasti viss sākas ar jautājumu: "Kāpēc tu...?" Piemēram, "Kāpēc tu to pastāstīji Annai, nevis man?" Un atbilde uz to var būt tikpat agresīva.

Kā apiet šo slazdu? Neaizsargāties! Iespējams, tas ir pretrunā ar loģiku, bet padomā: kas patiesībā notika? Vai patiesi tavs partneris tev gribēja nodarīt pāri? Pacenties saprast, kādas emocijas slēpjas aiz uzbrukuma. Uz frāzi: "Kāpēc tu man neuzrakstīji?" var atbildēt: "Manuprāt, tu dusmojies". Visticamāk, ka partneris atbildēs: "Kā tad!" Tad vienkārši atvainojies.

Ja tu pats esi tendēts uzbrukt, pamēģini neprovocēt partneri, lai viņš arīdzan gribētu uzbrukt. Izmanto pieņēmumu: "Droši vien, tu to negribēji darīt, bet tomēr pārtrauci mani". Tas mīkstinās jebkuras tavas pretenzijas.

"Mētāšanās ar frāzēm"

Tādos brīžos neviens nevienu neklausās, nedod iespēju otram pabeigt frāzi vai pārtrauc otru pusvārdā. Lai "samazinātu uzkarsēto temperatūru", nākas aprauties, uz laiku paiet malā. Lai tas nostrādātu, vienojieties, ka:

  • Jūs viens otru neaizvainosiet, saucot par "mīkstajiem", tikai tāpēc, ka vēlaties nomierināties;
  • Atbildei uz priekšlikumu nedaudz atdzist un atgriezties pie sarunas vēlāk jābūt formulētai vienā vārdā: "Labi";
  • Jūs vienmēr atgriezīsieties pie sarunas vēlāk un pabeigsiet to;
  • Ja zini, kur slēpjas tava "trauksmes poga", pasaki par to partnerim. Kad viņš uzstāj uz sarunas turpināšanu, var pateikt: "Kad es nervozēju, es tevi nedzirdu". Viņš droši vien spēs tevi saprast, pārstās uztvert tavus emociju uzliesmojumus personīgi un saglabās vēsu prātu.

"Bet tu..."

Tas ir ieradums sagaidīt, kad partneris izsaku kaut kādu pretenziju pret tevi, bet tu uzreiz saki pretī: "Bet tu...". Piemēram, viņš saka: "Man nepatīk, ka jūs ar draudzenēm satikāties iekštelpās. Būtu pastaigājušās tikai parkā, lai izvairītos no Covid-19". Bet tu uzreiz atcērt: "Bet tu esi sapircis kaudzi jauna apģērba, lai gan es lūdzu ierobežot tēriņus un pirkt tikai pašu nepieciešamāko!"

Šāda uzvedība ir visai neveiksmīgs mēģinājums izvairīties no nepatīkamas sarunas. Ja tā rīkojas partneris, atbildi: "Godīgi! Arī tas ir jāapspriež. Bet, lūdzu, visu pēc kārtas. Sākumā izlemsim, kā rīkoties ar to, kas nepatīk man, bet tad pāriesim pie tā, kas uztrauc tevi".

"Nepareizais laiks"

Ja partneris dara to, kas tev krīt uz nerviem, nav vērts par to pavēstīt tajā pašā sekundē. Tā kā tevī virmo emocijas, viss var beigties ar skandālu. Pagaidi, kamēr emociju vētra noplok.

Tas nenozīmē, ka tev vajadzētu visu paciest. Tieši pretēji, apspriežot kādu asāku tēmu mierīgos apstākļos, tu partnerim parādīsi, ka esi spējīga pastāvēt par sevi, vienlaikus nesarunājot lietas, par ko vēlāk vari nožēlot.
Foto: PantherMedia/Scanpix

"Nepamanīt labo"

Daudzi cilvēki ir visai daiļrunīgi, kad viņus aizvaino, sadusmo, neizpilda viņu prasības. Bet tie paši cilvēki skopojas ar vārdiem, kad partneris ir pelnījis pateicību, atzinību vai apbrīnu. Acīmredzot, vairumam prātā ir iestrēgusi pārliecība: ja reiz viņš visu dara tā, kā vajadzētu, tad arī uzslavas nemaz nav vajadzīgas. Taču tad, kad kaut kas nav kārtībā, viņi nepaklusēs. Tomēr, ja cilvēku tikai kritizē, viņš sāk šaubīties par sevi. Viņš var padomāt: "Lai ko es nedarītu, viss ir ne tā".

Bet kā reiz teikusi Mērija Popinsa: "Ar karotīti cukura ir vieglāk norīt rūgtas zāles". Jebkuram aizrādījumam un pārmetumam ir ieteicams pievienot divus trīs pozitīvus, iedvesmojošus komentārus. Galvenais, lai tie skanētu organiski.

Piemēram, ja tu esi partnerim lūgusi mainīt uzvedību un viņš ir ieklausījies, svarīgi pateikt, ka esi to pamanījusi un novērtē viņa pūliņus. "Dažreiz klienti iebilst, ka pozitīvās ietekmes izmantošana ir tas pats, kā attiekties pret suni. Es uzreiz atbildu: "Varbūt. Bet tagad pavaicājiet sev, kāpēc pret suni jūs izturaties labāk, nekā pret partneri," darba pieredzē dalās Čerņins.

Ja partneris uzvedas tā, ka tas liek justies tev kā neveiksminiekam, liec noprast, ka tu vismaz pa retam gribētu saņem kādu labu vārdu. Tieši to pašu ir svarīgi darīt arī attiecībā pret viņu. Papriecājies skaļi, ka šodien viņam ir labs garastāvoklis, un pacenties neapvainoties, ja saņem kritiku.

"Mans partneris – telepāts"

Ja tu par kaut ko esi sabēdājusies, paskaidro, kas par lietu. Piekritīsi, ka ir netaisnīgi un pat smieklīgi gaidīt, ka partneris pats uzminēs, kas tevi satrauc. Labāk pateikt visu, kā ir.

"Kļūdu ķeršana"

Ja mūs kaut kas neapmierina, ir visai loģiski paskaidro, kāpēc. Tomēr daži pieļauj, ka tas nebūt nav obligāts nosacījums, un zaudē savaldību, kad partneris pieļauj kādu kļūdu. Ja atpazini sevi, aizdomājies, kāpēc tu esi izdomājis, ka pats esi ideāls? Un kāda jēga piesieties viņa neveiksmēm, ja viņš pats tā īsti nesaprot, ko no viņa vēlas?

"Krājam īgnumu"

Iedomājies: partneris jau atkal uzvedas diezgan šaubīgi, bet tu klusē. Tu gaidi. Viņš turpina darīt ne īsti labas lietas, dara to atkal un atkal...

Un tad pienāk brīdis, kad tu eksplodē. Tā vietā, lai izteiktu pārmetumus sešus mēnešus pēc tās pirmās reizes, kad tu ļāvi viņam "sev uzkāpt uz galvas", izdari to nekavējoties, negaidot atkārtošanos. Tev vienkārši nebūs laika pārpildīt uzkrāto īgnumu, un partneris zinās, par ko tieši viņš bija vainīgs.
Foto: Shutterstock

"Staigāt riņķī un apkārt"

Tādi dialogi visbiežāk tiek pavadīti ar frāzi: "Ja nu...". Piemēram: "Ko tu atbildētu tam puisim no darba, kurš tev līmējas klāt, ja viņš pa nopietno būtu tevī iemīlējies?" Šāda veida hipotēzes visbiežāk nozīmē, ka cilvēks neuzdrošinās skart tik "sāpīgu" tēmu.

Kā uzsver speciālists, labāk izvēlēties īsāko ceļu un tiešā veidā pavaicāt par to, kas tevi uztrauc un biedē. Ģimenes terapeits Džefrijs Čerņins pieļauj, ka šie viņa padomi, visticamāk, noderēs pāriem, kuri regulāri iekrīt komunikācijas slazdos. "Pārrakstiet postošos scenārijus, un tad nesaskaņas nebūs tik garas un biežas. Un kopumā jūs kļūsiet labāki viens otram," tā eksperts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!