Foto: Shutterstock
Ikviens no mums kaut reizi dzīvē ir ļāvies baudai, ko rada citu kritizēšana. Reizēm šķiet – kas tur slikts, ja es nolamāju politiķus un nekaunīgo autovadītāju, kas man tikko "aizlīda" priekšā. Vai tad tas nav labāk nekā izgāzt dusmas uz saviem tuviniekiem? Izrādās, ka kritizēšanas saldajai garšai piemīt ļoti rūgta pēcgarša, kas var kaitēt mums un mūsu attiecībām.

Par to, kāpēc mums patīk kritizēt citus un kā tas ietekmē mūs pašus, kopā ar psihoterapeitu Andri Veselovski skaidrojām podkāsta "Laimes laboratorija" pirmajā epizodē. Visu podkāstu klausies šeit.

Cilvēkiem patīk kritizēt, tas viņus aizrauj. Veselovskis norāda, ka šīs sajūtas var uzskatīt par sava veida lamatām. "Liekas – kas gan tur var būt slikts, ja nokritizē prezidentu, nokritizē sliktos ceļus. Izrādās, ka kritizēšana, pirmkārt, kaitē mums pašiem," atklāj psihoterapeits. Jautāts par to, kādā veidā tiek nodarīts šis kaitējums, speciālists skaidro, ka ir vairāki mehānismi, kā tas notiek.

"Piemēram, ja mēs braucam pa ielu un 10 reizes nokritizējam ceļu labotājus, tiek ieslēgta un uztrenēta "kritizēšanas programma". Zemapziņa programmē, ka kritizēt ir labi. Pēc tam – tajā pašā dienā vai nākošajā – šī programma var pavērsties pret pašu. Cilvēks sāk kritizēt sevi, uzbrukt sev," izskaidro terapeits. "Te tiek uztrenēta būšana nelaimīgam, jo kritizējot cilvēks sajūtas arvien sliktāk un sliktāk. Viņš satraucas, kļūst nervozs un dusmīgs."

Kritizēšana sabiedrībā ir izplatīta un pieņemama uzvedības forma. Turklāt tā sniedz arī īslaicīgu gandarījumu. "Dod tādu momentānu, narkotizējošu apreibumu – o, es taču to ceļu salabotu," par kritizēšanu saka speciālists. "Ilgtermiņā, tāpat kā alkoholisms, tas iznīcina pašu cilvēku." Veselovskis aicina neuztvert citu kritizēšanu kā pozitīvu uzvedības un domāšanas veidu. Uzskats, ka dusmu atbrīvošana caur kritizēšanu ir laba, līdzinās lamatām.

Cilvēku aizrautību ar dažādiem realitātes šoviem, kuros tiek atspoguļota slavenību dzīve, un kaislīgu šovu varoņu kritizēšanu Veselovskis dēvē par "saldo indi". Apsmejot un kritizējot citus, notiek sava veida apreibināšanās ar domām par to, ka cilvēks ir labāks par tiem, kas izskatās vai uzvedas slikti un muļķīgi. "Tas dod tādu iluzoru varenību, bet, ja cilvēkam tas ir vajadzīgs, tas nozīmē, ka viņš jūtas ļoti nevērtīgs." Psihoterapeits norāda, ka arī sevis salīdzināšana ar citiem iedarbina sevis iznīcināšanas mehānismu.

Visu podkāstu iespējams noklausīties šeit, bet vairāk par psihoterapeitu Andri Veselovski vari uzzināt šeit. Tur tu atradīsi arī noderīgus ieteikumus un skaidrojumus dažādām dzīves situācijām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!