Mācies no tiem, kas prot. Kā nebēgt no konflikta, bet izvairīties no plūkšanās

Konflikti parasti tiek uzlūkoti kā kaut kas negatīvs, kaut kas tāds, no kā izvairīties, bet realitātē bez tiem neiztikt. Vai tie tiešām ir tik slikti? Vai ir situācijas, kad konflikts ir vajadzīgs? Kā panākt, lai konflikti vairo pozitīvo mūsu dzīvē un attiecībās, ja no tiem izbēgt tomēr nevaram? Par to podkāstā "Laimes laboratorija" runāju ar psihoterapeitu Andri Veselovski.

Konflikti var būt dažādi – destruktīvi vai vērsti uz sadarbību un kopīga labuma gūšanu. Andris norāda, ka, piemēram, arī diskusiju var uzskatīt par sava veida interešu sadursmi jeb konfliktu. No tā nevajadzētu baidīties, bet vēlme izbēgt no kašķa nereti kļūst par iemeslu sava viedokļa nepaušanai, kam seko piekāpšanās un neapmierinātība. "Ja apsaukājas, sit viens otru, sākas karš – tas tāds destruktīvs konflikts," skaidro Andris. "Destruktīvais ir viens grāvis, konstruktīvais konflikts ir ceļš – sava viedokļa nepaušana, neizteikšana, neiestāšanās par savām interesēm – otrs grāvis."

No konfliktiem izbēgt pilnībā teju nav iespējams. Andris min piemēru – pāris grib pavadīt kopā brīvdienas, bet viens vēlas braukt pie vecākiem, kamēr otrs – atpūsties jūras malā. Šādā situācijā, protams, jāmeklē kompromiss: vienu nedēļas nogali piepilda viena vēlmes, bet nākamajā otra iecerēto. Galu galā brīvdienas var pavadīt arī atsevišķi. "Būtiski, ka abi izsaka viedoklis, abi jūtas vērtīgi, svarīgi un ka spēj pieņemt – otram var būt pretējs viedoklis, tam nav jāsakrīt. Svarīgi, ka tas nav norīts," skaidro psihoterapeits.