10 reizes 'atšuj', bet zvana tāpat... Šaurā robeža starp neatlaidību un uzmācību

Viņi iepazinās kādā naktslokālā. Parunāja, vakara noslēgumā apmainījās tālruņa numuriem un aizgāja katrs uz savu pusi. Viņa bija sapratusi, ka nekāda "draudzēšanās" nav gaidāma, bet viņš juta – tik interesantu būtni nevar laist garām bez tuvākas iepazīšanas. Rakstīja vienu, otru, septīto un devīto reizi, telefona otrā galā raisot ne tikai neizpratni par nespēju pieņemt pieklājīgo atteikumu, bet arī dusmas un sašutumu. Kamēr viņš to sauca par neatlaidību, kurai agrāk vai vēlāk taču vajadzēja vainagoties ar "ilgi un laimīgi" rezultātu, viņa visām draudzenēm stāstīja par dīvaino un uzmācīgo džeku no naktslokāla, kas kopš liktenīgā vakara vairs neliek mieru.

Iespējams, kritiski paskatoties, kādā no šīs tipiskās ainiņas lomām dzīves laikā esi bijis arī tu. Un tad rodas jautājums – kā nekļūt par "to" mīlnieku, kurš 10 reizes aicina uz randiņu un nesaprot, ka "nē" patiešām nozīmē "nē"? Kuros gadījumos neatlaidība ir apsveicama, bet kuri signāli liecina – cerība ir tuvu nullei? Kā atbildēt tā, lai top skaidrs: interese nav abpusēja? Atbildes meklējam laimīgā pieredzes stāstā un psihoterapijas speciālistes komentāros.

Neatlaidība, kas vainagojās ar laulību

Mūsdienās neatlaidība romantiskajās attiecībās vairs nav tikai vīriešu jājamzirdziņš – to pārņēmušas arī dāmas. Kā liecina Līvas pieredze, padošanās ne vienmēr ir labākais, ko izvēlēties, jo, pārvarot bailes izskatīties pārāk uzmācīgai vai atraidītai, iespējams, dzīve par to atalgos.